kad cilvēks būvē māju viņš dzīvo ar mājas ideju. Kad cilvēks
raksta grāmatu - viņš dzīvo ar grāmatas ideju utt. Idejas dod dzīvei krietnu
daļu piepildījuma, piešķir nozīmi, dod enerģiju. Idejas - tie ir
vilcējspēki.
Cilvēkam ir vajadzīgas idejas ar kurām viņš var dzīvot. Idejas ir kaut kas
tāds, kas raksturīgs CILVĒKAM, atšķirībā no dzīvnieka. Ja ideju nav -
dzīve degradē.
Pat valsts degradē ja tai nav ideju. Daudzi jau ir rakstījuši, ka ideju krīze mums ir
nopietnāka nekā ekonomiskā.
Ja ideju nav - dzīvi piepilda tikai realitāte.
Bet realitāte (kāda tā ir) - tās (lielā mērā) ir pagātnes kļūdu sekas.
Realitāte - ta ir karmas fizika, ar tās svaru, nastu, apstākļu slogu.
Savukārt, sekām ir raksturīgs radīt citas sekas, tieši par to cilvēki saka -
jo tālāk jo trakāk (jo nekas nestāv uz vietas, arī - karma, tas kļūst vairāk)
Tādēļ dzīvē ir jābūt tādām idejām, kas piesķir dzīvei celtspēju un
ļauj pārvarēt "karmas gravitāciju".
Un lai neviltos savās idejās, lai nebūtu tā, ka, lūk, māju uzcēlu un nav
ko vairs darīt - idejām jabūt garīgam pamatam.
Vienīgi reliģija ļauj tvert veselumu - cilvēka organisma veselumu,
Dabas veselumu, Saules sistēmas veselumu utt jebkura mēroga veselumu.
Bet veselums - tas ir veselīguma pamats (nerunāju par pseidoreliģijām, kas, tāpat kā tāda paša līmeņa bizness - kalpo atsevišķu cilvēku
interesēm un faktiski, kā Ļeņins teica - ir opijs tautai).
Taču... tikai reliģiska izjūta dod atbildi uz jautājumu - "kā viss turas kopā un nesairst?"
Un jo integrētāks ir veselums - jo veselīgāks.:)
Kad cilvēkam ir pietiekami augsta ideja, proti, ideja, kas ir plašāka
par šauri egoistiskām interesem - proti sakrīt ar veseluma interesēm -
VESELUMS viņam palīdz, līdzīgi kā organisma vitālie spēki palīdz
katras šūnai (Savukārt ja šūnu pārņem egoistiskas dziņas,
rodas onkoloģijas problēmas. Šāda tipa problēmas ir vērojamas daudz kur
apkārtējā dzīvē)
Tādas tās analoģijas...
Author
Topic: par idejām un realitāti (Read 668 times)