Astropolis - Astroloģija

Kaut nedaudz, taču kļūst skumji, kad nosaukumi neatbilst būtībai, „uzraksti uz burkām” – neatbilst „burku” saturam.
Iedomājieties horoskopu...kas nemaz nav horoskops. Jo horoskops, taču, ir precīza karte, nevis vienkārši datora izdruka, nemaz nerunājot par ieteikumiem Zodiaka zīmēm žurnālu beidzamajās lappusēs. Iedomājieties astrologu organizāciju, kurā nav XI nama gaisotnes, nav kolektīvas iniciatīvas, nav kolektīvas kreativitātes, galu galā – pašas astroloģijas gaisotnes, jo sasnegts tas astroloģijas līmenis, kad atrodas svarīgākas tēmas. Iedomājieties situāciju, kurā sertifikāti vai diplomi tiek tirgoti, kā kādreiz izmirstoša muižniecība tirgoja savus titulus. Finišs, protams, ir tāds, kad par astro-loģiju sabiedrībā sāk saukt kādu pato-loģiju, īpašu slimību, kurai izdomā terminu, kaut ko līdzīgu astro-pātijai, tādēļ, ka tiek murgots kaut kas par zvaigznēm...

Kam sāk tuvoties lieta, kad sāk krāties absurdi, tiecoties saplūst vienā biezā, treknā absurdā?

Februārī, notika intervija ar jauno Ukrainas izglītības ministru I.Vakarčuku (http://www.simferopol.org/modules/news/article.php?storyid=2766 un http://www.zn.ua/3000/3300/61907/). Un lūk uz jautājumu ko viņš domā par to, ka Simferopolē tiek plānots atvērt astroloģijas PTS, kuras programmas ir licenzējusi izglītības/zinātnes ministrija, jaunais ministrs atbildēja: „Tas ir īsts absurds”, un žurnālists uzreiz mainīja sarunas tēmu...

Paskatīsimies no kurienes nākam un uz kurieni ejam. Varbūt pamanīsim kaut ko svarīgu, kam ir nozīme arī šodien un pamēģināsim kaut kā pastūrēt procesu.

Astoņdesmitie...

Interesants bija laiks un vieta – padomju valsts, kurā mēs dzīvojām. Un interesanti, ka procesi, kas notika astroloģijā bija ļoti cieši saistīti ar savu laiku un vietu. Tā bija pilnīgi ideoloģizēta valsts un arī astroloģija bija ideoloģizēta. Tā nebija padomju ideoloģija, protams, nē, tā bija pat ļoti laba ideoloģija, kas caurauda astroloģiju no viena gala līdz otram un to baroja. Astroloģija bija arī ārkārtīgi abstrakta (Urāns toreiz gāja pa Strēlnieku 81.g.–88.g),  tās atrautībā no realitātes bija kolosāls spēks – jo tas bija laiks, kurā ar astroloģijas palīdzību veidojās un radījās jauns pasaules uzskats. Vēl raksturīga iezīme – padomju valsts, vispār, bija ļoti neprofesionāla un neprofesionāla bija arī astroloģija. Tā bija ļoti atkarīga no saviem garīgajiem avotiem un cilvēciskā faktora. Sliktākajās izpausmēs astrologs  varēja noteikt – kas ir kas. Kam piešķirt un kam atņemt nozīmi. Brīžiem astrologa domu gaitu varēja caurstrāvot urāniska apskaidrība, bet tikpat labi varēja ienākt ideja – līdzīga Hruščova kukurūzai...Astroloģija bija instruments prāta spārnošanai, astroloģija bija kaut kas līdzīgs Hermaņa Heses „stikla pērlīšu spēlei”. Viņas saikne ar apkārtējo realitāti bija vāja, un astrologu attieksme pret apkārtējo realitāti brīžiem bija snobiska. 

Lai nu kā, taču tas bija patiesu entuziastu laiks un astroloģija tiem bija kaut kas, ar ko viņi piepildīja dzīvi un pelēko padomju ikdienu. Skaidrs, ka tas bija neliels cilvēku skaits, un patlaban visai cienījama šķiet viņu drosme stāvēt pretī sabiedriskai domai, valdošai ideoloģijai un informācijas lauka spiedienam. Un ko es īpaši vēlos izcelt  - plūsma, kurā darbojās astrologi astroņdesmitajos - bija augšupejoša.

Deviņdesmitie...

Deviņdesmitajos astroloģija nonāca spēcīgā „Zemes lietu gravitācijā”, un šīs gravitācijas spēka iedarbībā notika gan labas gan... dažādas lietas. Labais, manuprāt, bija tās, ka astroloģija sāka kļūt konkrētāka, praktiskāka, profesionālāka. Dažādais, un biežāk sliktais bija, ka

Tāpat kā astoņdesmitajos, arī deviņdesmitajos, procesi astroloģijā nesaraujami saistīti ar sabiedriskajiem, politiskajiem, ekonomiskajiem. Divas pirmās starpreģionālās konferences Palangā (90.g, 91.g.) ļoti atgādina tautas deputātu kongresus.

Pēc šīm konferencēm sākas individualizēšanās un formalizēšanās process – astroloģijas skolu parādīšanās atgādina neatkarības deklarācijas. Turklāt studentu skaits bija milzīgs, kā tolaiku tautas manifestācijās, piemēram, Latvijas astroloģijas  biedrības pašos iesākumos bija 280 studentu – mūsdienās tādu studentu skaitu pat nosapņot nevar.    

Tas bija laiks, kad ideoloģiska sabiedrība (un tās pasaules uztvere) transformējās tirgus sabiedrībā (ar attiecīgu pasaules uztveri). Dzīves teritorija ar visu, kas tajā, pārvērtās tirgus teritorijā un tika dalīta un pārdalīta. Ļaudis mācījās pārdot, kā dienvidu tirgū bļaujot:„semočkas, semočkas, pērciet ceptas semočkas!” , „horoskopus, horoskopus, kam horoskopus – biznesa, karmas, mīlestības!”, „Vai gribat zināt kāds jums sekss ar aunu, zivi, skorpionu!?”(Dievs, žēlīgs!)

Tie bija Lielās Izpārdošanas Laiki

Pirmais laiks pēc dzelzs aizkara sabrukšanas, bija ažiotāžu laiks, tauta remdēja informācijas badu. Ļaudis „ēda” visu! Kādi tik "batoni" netika bāzti cilvēkiem ausīs, ko tik visu nesolīja iemācīt: gan simtprocentīgu peļņu, gan levitāciju, gan astroloģiju dažu gadu laikā. Ļaudis ātri aptvēra „Kas pirmais modīsies, tam – čības”, un pīlēnu principu: „Kas pirmais garām ies – tas būs par mammu!”

Procesi daudzās jomās deviņdesmitajos raksturojami ar diviem izteicieniem –

Pirmais: „Ideja, kas pārņēm masas – kļūst par materiālu spēku” (V.Ļeņins)

Otrais: „Ideja, kas pamesta masām – kā meiča, kas iemesta kazarmā” (I.Gubermanis)

Tai pat laikā deviņdesmitajos (Urānam un Neptūnam ejot pa Mežāzi) radās tematiska pieredze un atbilstoši savām īpatnībām, astrologi pamazām sāka apgūt savas „nišas”. Plutons Strēlniekā palīdzēja pārkausēt kārtējo paradigmu, un Plutons Strēlniekā lika mācīties mācīties. Bet Urāns un Neptūns Ūdensvīrā – radoši sintezēt, strādāt ar kolektīvo lauku. Parādījās unikālas metodes un instrumenti, arī interesanti darbi. Vispār līdzās pilnīgi nejēdzīgai profanācijai radās gan profesionālisma, gan izglītības pazīmes. Un vēl, kas šķiet ļoti vērtīgi, mēs pārvarējām gan infantilismu, gan snobismu attiecībā pret materiālām lietām.

Ieejot junā tūkstošgadē

Ažiotāžu laiks pagājis, pirmā kapitālisma viļņa mežonīgais dullums – arī.

Informācijas badu cilvēki remdējuši jau deviņdesmito beigās. Un pat piekusuši no informācijas lauka spiedena. Arvien grūtāk ar kaut ko piesaistīt cilvēku uzmanību.

Tagad kļūst iespējams vairāk pievērsties pašai astroloģijai...

Jaunā tūkstotsgadē sākuši izdot labas astroloģijas grāmatas, piemēram, viduslaiku astrologu darbus.

Bet kas attiecas uz sabiedrību, kurā mēs dzīvojam, manuprāt, šis tas astroloģijas popularizēšanā deviņdesmitajos ir palaists garām un tam nebūs labas sekas:

1.  Astroloģiju tautai pasniedza visiem mums zināmajā līmenī: „kas tu esi pēc horoskopa?”– „es esmu auns...”. Starp citu, tā runā ne vien cilvēki uz ielas – bet astroloģijas studenti skolās (es pasniedzu vairākās).  Cilvēkiem neizskaidroja pavisam vienkāršu veseluma principu – neparādīja uzskatāmi ar apelsīna piemēru, ka „auns”, tas ir viens apelsīna gabaliņš, bet Zodiaks, kā vesels apelsīns simbolizē ikvienas būtnes veselumu. Kādēļ? Un tā,  kāda ļoti svarīga ideja caur astroloģiju nenonāca apkārtējā dzīvē. Ja nonāktu – sabiedrība būtu veselāka.  

 2. Vēl, populāri nepaskaidroja, ka Saule jebkurā Zodiaka zīmē – tā nav rakstura īpašība, bet vitalitātes iezīme. Un „solārs” raksturs, tas ir vēlamais, nevis dotais. Iedomājieties ja cilvēku raksturi būtu solāri (nav svarīgi kādā zīmē ir saule) cik cilvēki būtu atvērti, radoši, cik būtu esamības prieka! Taču mums ir liels esamības prieka deficīts, jo cilvēku raksturus nenosaka Saule.  

Tuvāk pašai astroloģijai...

 1.  Nonākot XXI gadsimtā astroloģiju tik tikko sāk apgūt kā valodu. Tā, taču, ir principu valoda un šie principi projicējas formu daudzveidībā, turklāt, gluži normāli, ir tas, ka daudzas formas mums vienmēr ir nezināmas, tāpat kā viduslaiku astrologiem nebija zināmas formas, kurās mūsdienās izpaužas planētas (kam varēja ienākt prātā tādas Urāna izpausmes kā internets vai aviācija?). Taču lai cik daudzveidīgas būtu formas – principu izpratnei astroloģijā ir jābūt nepretrunīgai, citādi astroloģijas valoda zaudē valodas nozīmi.  

 Cik ir pielikts spēka, lai no vārda „Mēness” atkabinātu vārdu „emocijas”.

Kas notiek? Cilvēkiem pasniedza kā atslēgas vārdus, vārdus, kas pauž tikai vienu planētas izpausmes veidu, turklāt – otršķirīgu. Taču dzīvības nodrošinājums, ir daudz svarīgāks vārds saistībā ar Mēnesi, bet emociju izpausmēs piedalās visas planētas. Paņemiet emociju rindu un izsakiet to planētu valodā (izbrīns, ieinteresētība, pretīgums aizrautība, atsvešinātība, nicinājums...) 

Skumji ir ar triju neredzamo planētu izpratni, kas pauž pasaulei arvien jaunas izpausmes formas, bet šo planētu izpratnē figurē priekšstati no tā laika perioda, kad tās tika atklātas (18., 19. un 20.gadsimtos)

2.  Nākamā problēma – laiks. Astroloģija, pēc idejas, ir urāniska. Astrologs, pēc idejas, ir laika nervs caur kuru plūst urāniska plūsma. Tādēļ jādomā, astrologam ir vieglāk saprast laiku - viņš var „izvilkt” galvu laukā no laika plūsmas, palūkoties uz to kā uz modeli, jo viņam ir valoda, kurā to raksturot. Taču dzīve rāda, ka tieši astrologiem ar to ir problēmas. Žurnālistiem, ekonomistiem-analītiķiem, literātiem, māksliniekiem, vēsturniekiem, politiķiem – šodien mēs atradīsim vairāk laika izpratnes nekā astrologu vidū.

3. Pie laika izpratnes pieder arī tas, ka seno autoru darbus nereti uztver burtiski bez jebkādiem kritiskas domāšanas filtriem. Senatnes astrologu domāšanai vispār raksturīga dualististiska, vērtējoši-ētiska, maģiska pieeja, planētas ir dzīvas un ja reiz dzīvas, tātad - emocionālas. Un ja reiz „tas, kas lejā ir līdzīgs tam, kas augšā”, bet,  uz Zemes visas lietas ir labas vai sliktas, tad debesīs – ir tāpat.

Tādas bija brilles, caur kurām tika skatīta pasaule, tādēļ planētas „priecājas”, „cīnās”, „cieš”, „jūsmo”, tiek „izraidītas”, „krīt”. Aspekti un pat ekliptikas grādi – ir labi vai ļauni.

4. Nākamā (pie tā paša) – attīstības izpratnes problēma.

Fatālisms astroloģijā beidzas ar dzimšanas kartes faktu: ja reiz esi piedzimis ar šādu planētu izvietojumu – tam tā būt visu dzīvi!

Taču šis planētu izvietojums realizēsies dažādi katrā attīstības solī.

(Kam mamma ir vēl šai saulē, var viņai jautāt un pārliecināties, ka 7 gados viņš izpauda savu natālo karti ne tā kā tikko piedzimis. Un arī pats var atcerēties, ka 14 gados viņš to īstenoja ne tā kā 7... 28 ne tā kā 14, bet 42 ne tā kā 28)

Mums ir vajadzīga pēc iespējas skaidrāka izpratne par to, kā dažādā psihosomatikas, dvēseles, gara attīstības līmenī izpaudīsies viens un tas pats pamatmodelis.

Nedrīkst veidoties sastindzis priekšstats par vienu vienīgu izpausmes līmeni – šāds priekšstats var kalpot tikai kā savas un apkārtējo cilvēku attīstības kavēkli.

5. Nākamā problēma – publikācijas. Kopējā informācijas telpā trūkst astroloģisku materiālu. Ne pārgudrību vai tieši otrādi - "horoskopu", bet tādu publikāciju, kas lasītājiem uzskatāmi liecinātu, ka skatiens uz dzīves norisēm caur astroloģijas prizmu, ir skatiens „ar bruņotu aci”. Šis skatiens var būt vērsts vēsturē, šodienas tēmās, vai nākotnē – jebkur. Pāris gadu atpakaļ astroloģiskas publicistikas problēmu nodemonstrēja žurnāls „Astroloģijas Pasaule”.

Šodien, kad tuvojas kāds planētu stāvoklis (piemēram pēc mēneša būs pirmais mūsu dzīvē Saules un Plutona kvadrāts no Auna uz Mezāzi), kas visā pasaulē izraisīs rezonējošus notikumus – pameklējiet Internetā, tiešām interesenti – cik daudz jūs atradīset publicētu domu par šo tēmu latviešu valodā. Tāpat ir ar jebko.

6. Pilnīgi tehniska astroloģijas problēma – rektifikācija. Taču nereti no tās pilnīgi atkarīgs cilvēku priekšstats par astroģiju.

7. Visbeidzot pati galvenā šodienas astroloģijas problēma –  ir pašas astroloģijas zināšanas.  

No kurienes astrologs zina?

1) No publicētiem avotiem;

2) No pasniedzējiem pie kuriem mācījies;

3) No spriestspējas, kas balstās simboliskajā domāšanā un astroloģijas loģikā;

4) No personīgām apskaidrībām, kas katru dienu „vēdina” astrologa domāšanu;

5) No personīgās darba pieredzes;

Taču ja nenotiks darbs pie ērtām datu bāzēm, kas ļaus pārbaudīt jebkuru astroloģisku izteikumu vai apgalvojumu – mums nebūs objektīvu zināšanu kritēriju un jāsamierinās ar to, ka „cik astrologu tik astroloģiju”, līdz pilnīgam absurdam, kā Bābeles valodu sajukumā. 

Kolektīvs Datu Bāzes projekts atbilst patreizējam Plutona stāvoklim Mežāzī (arī Urāna un Neptuna recepcijai (Zivis-Ūdensvīrs) un Saturnam Jaunavā.

Svarīgi ir arī tas, ka kopīgi, tas nebūs dārgs projekts.

Ja pie tā ķersimies, mēs sāksim pareizi strādāt pie astroloģijas statusa (virzienā no satura – pie formas) nevis mēģinot panākt, lai valsts piešķir astroloģijai to, kā viņai reāli nav. Un ja valsts astroloģijai kaut kāda pārpratuma pēc piešķirs oficiālu statusu, jāpiekrīt ukraiņu ministram – tas ir absurds.

Mans priekšlikums, visiem, kas ir gatavi piedalīties projektā – reģistrējieties Anima Astrologia forumā, atstājiet ziņu foruma atzarā, kura nosaukums ir DB vai rakstiet uz manu e-pastu simonbizun@gmail.com

 Nobeigums. Mazliet pasakaina prognoze (kas neattiecas uz visiem)

1) Sena astroloģijas informācija, kas nākusi pie mums caur gadsimtiem, tiks reanimēta atbilstoši šodienai (katrā tā ieskanēsies pilnīgi unikāli, bet, atpazīstami).

2) Daudzu astrologu dzīva pieredze kristalizēsies ērti pārlūkojamos informācijas masīvos.

3) Jaunu elementu ienākšana astroloģijā, kas ir neizbēgami, pateicoties atklājumiem astronomijā.

4) Astroloģijas specializācija. Konkrētu (astroloģisku) zināšanu uzkrāšanās atsevišķās nozarēs, virzienos, tēmās.

5) „Cilvēciskais faktors”.

Apgalvojums: Tā kā astroloģiskā interpretācija ir nesatraujami atkarīga no astrologa attīstības – pitekantrops nevar būt Einšteina konsultējošs astrologs. Tātad – „mainamies uz augšu!”