Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Ap Astroloģiju / Astroloģija garīga skolnieka ceļā

AP ASTROLOĢIJU

26. DEC

Astroloģija garīga skolnieka ceļā

Astroloģija garīga skolnieka ceļā
Redakcijas piezīme: Nikolaju Kalertu var droši uzskatīt par Latvijas astroloģijas patriarhu, kurš plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams līdz ar Neatkarību, tad viņam bija jau pāri astoņdesmit un viņš bija, iespējams, vecākais praktizējošs astrologs pasaulē. Viņš astroloģijai veltīja vismaz pusgadsimtu, viņš bija Beinsa Duno skolnieks un, vienkārši, neparasti gaišs cilvēks. 1991-1992.gados, ar viņa  "svētību" tika dibināta Latvijas Astroloģijas Sadraudzība un tās astroloģijas skola, kuru vadīja Anna Levicka. Tā bija pirmā oficiālā un arī vislielākā Latvijā astroloģijas skola deviņdesmitajos gados.
Vispār, daudz kam pozitīvam, kas noticis un turpina notikt Latvijas astroloģijā, esam parādā viņam. 

Mēs dzīvojam ārkārtīgi nozīmīgā laikā, kurā bez astroloģiskās ietekmēm darbojas arī varenāki faktori, kuri vēl nepakļaujas precīziem mērījumiem.  Tādēļ horoskopu interpretācijas ar tradicionālām metodēm bieži nesakrīt ar īstenību, kas liek pārskatīt astroloģiskos jēdzienus. Lūk daži jauni faktori, kas iedarbojas uz cilvēkiem un Zemi.

Saules sistēma ir sasniegusi savas attīstības vidusposmu. Zeme tāpat ir izgājusi pusi no savas attīstības. Tātad sakrīt divi unikāli kosmiski momenti, kas rada jaunu Saules un Zemes saskaņu.

Mēs ejam cauri likvidācijas fāzei un atrodamies uz Ūdensvīra laikmeta sliekšņa. Bet Jaunais laikmets prasa tīrību, absolūtu tīrību. Šo tīrīšanas darbu veic uguns vilnis, kas nāk no kosmiska centra un cilvēkos iedarbojas pamatā uz nervu sistēmu, sirdi un asinsriti.

Notiek izšķiroša cīņa starp Labo un Ļauno un to nesējiem – gaismas un tumsas būtnēm. Zeme, visa Saules sistēma, mūsu un citas galaktikas nestāv uz vietas, bet virzās izplatījumā. Tātad mēs katru mirkli atrodamies citā vietā un ejam cauri dažādām sfērām.

Visi šie grandiozie kosmiskie procesi iedarbojas uz Zemi, tātad, arī uz cilvēkiem. Un tā rezultātā cilvēku iekšējā dzīvē notiek cīņa starp jauno un veco. Šī cīņa ir grūta, mokoša un pilna briesmu. Brīžiem tajā uzvaru g;ust jaunais, brīžiem vecais. Un šajā cīņā ir mūsdienu cilvēces traģisms. Lai dzīve kļūtu normāla, cilvēkam ir jānonāk harmonijā ar tiem procesiem, kas norisinās Dabā. Bet dabā lūst tas, kas ir nodzīvojis savu laiku, lūst vecais. Tātad arī cilvēkiem ir jāatbrīvojas no tā, kas viņos ir sakrājies, īpaši no veciem uzskatiem, ieradumiem un citām negatīvām īpašībām. Piemēram, puisis ir iemīlējies meitenē, bet pēc brīža – pieķeras citai meitenei un pirmo atstāj. Ja šī, pirmā meitene dzīvo ar veciem uzskatiem, viņa būs sašutusi un greizsirdības vai naida uzplūdos vēlēsies atriebties. Taču ja viņai ir jauni uzskati, viņa pārvarēs savu patmīlību un sapratīs, ka ir atraisījies kāds karmisks pagātnes mezgls un tas ļaus viņai abiem piedot.

Cilvēki nedzīvo uz šīs Zemes pirmo reizi un arī ne pēdējo. Viņi daudz reižu šeit ir iemiesojušiem un veikuši daudzu iemiesošanās ceļu, izgājuši caur daudzām attīstības stadijām. Cilvēkā ir ieliktas daudzas brīnišķīgas iezīmes un spējas. Iespējams tas ir tas jaunais, kas vēlas izpausties un kam ir jāizpaužas.Taču daudziem cilvēkiem tas atrodas tikai potenciālā stāvoklī un gaida labvēlīgu brīdi lai ītenotos. Tam ir vajadzīgi apstākļi un atbilstoša vide. Un šādu vidi veido gaišas domas, tīras jūtas un cēla, nesavtīga rīcība.

Katrs no pieredzes zin, kas notiek, kad nāk smagas un drūmas domas, vai no kaut kurienes pārādās zemiskas vēlmes un jūtas vai kaut kas mudina izdarīt negodīgu rīcību. Kad kaut kas tāds sāk notikt dzīvē – tajā izpaužas mūsu pagātne, karma. Tā mūsu kreditori ierodas, lai mēs nomaksātu savas parādzīmes. Pienāk laiks un tu nekur nevari likties, nevari noslēpties un tev ir jānomaksā visi parādi un jāizlabo visas kļūdas.   

Karma nav spēks kas iedarbojas no ārienes, bet spēks kas darbojas mūsos pašos. Skaidrāku priekšstatu par karmu var gūt iztēlojoties sējas un ražas procesus: no sējas ir atkarīga pļauja, un tad iznāk – „ko sēsi to pļausi”. Tātad, tas, ko cilvēks sēj savās domās, jūtās un rīcībā, viņš arī agri vai vēlu nopļaus kā savas rīcības augļus. Un tāpat kā no nezālēm mēs negūsim labus augļus, tāpat arī no nepareizām domām, jūtām un rīcības mums nav jāgaida labi rezultāti. Tādēļ, ka ikvienai darbībai ir sekas. Un mēs esam nepārtaukti sējēji, bet liktens, karma – ir mūsu raža.

Pat vissīkākā doma, vēlme vai rīcība fiksējas kaut kur citā pasaulē un kaut kad īstenosies. Katra doma vai vēlme pauž spēkus, kas tiecas izpausties, tie aizrauj cilvēku sev līdz un iespaido likteni, savukārt no liktens ir atkarīgi mūsu dzīves apstākļi, veidojas apkārtējā vide.

Ir jāsaprot, ka ar savām domām, vēlmēm un rīcību cilvēks liek izpausties triju veidu, triju pasauļu enerģijas: ar domu viņš liek darboties mentālās pasaules enerģijas, ar jūtām un vēlmēm – astrālās pasaules enerģijas, ar rīcību – fiziskās pasaules enerģijas.

Cilvēka organismā šīs trīs pasaules ir pārstāvētas ir šādi: fiziskā pasaule – ir pārstāvēta gremošanas sistēmā, tātad, lai fiziskā pasaule būtu pieejama cilvēkam, ir jāsaprot gremošanas sistēmas darbība un procesi, kas ar to ir saistīti. Astrālo pasauli cilvēka ķermenī pauž plaušas un elpošanas sistēma. Tas, kurš saprot elpošanas likumus – saprot astrālās pasaules likumus. Kad cilvēks uzlabo elpošanas sistēmas stāvokli, viņš iegūst lielākas iespējas garīgajā dzīvē. Mentālā pasaule ir izpausta cilvēka galvā, proti, viņa domāšanā. Tas kurš domā pareizi, tam rodas saikne ar Dievišķo pasauli.

Tātad pirmkārt cilvēkam ir nepieciešama tīra domāšana, kas atbrīvo smadzenes no pagātnes paliekām. Vēl, cilvēkam ir nepieciešamas tīras jūtas, kas atspoguļojas viņa plaušās, jo katra negatīva izjūta vai nedabīga vēlme ienes disharmoniju plaušu funkcijās. Te slēpjas gripas, tuberkulozes un citu bronhu un plaušu slimību cēloņi. Un vēl, cilvēkam ir jārīkojas cēli un nesavtīgi, jo katra rīcība atspoguļojas kuņģa darbībā un gremošanas sistēmā un negatīvs rezultāts var rasties čūlas, audzēji un citas slimības.

Ar domu var ārstēt galvassāpes. Ar mīlestību – uzlabot plaušu stāvokli. Ar mūziku un dziedāšanu – gremošanas slimības. Kas neārstējas ar domu, mīlestību, mūziku un dziedāšanu, tas zaudē visvērtīgāko bagātību – veselību.

Ēd visveselīgāko barību! Elpo tīru gaisu! Vienmēr dzer tīru ūdeni! Tie ir trīs fiziskās dzīves likumi, īsteno tos un būsi vesels. Kas attiecas uz jūtu un domu pasaulēm – vienmēr "lieto uzturā" tīras domas un jūtas. Ja uzņemsi kādu iepuvušu domu prātā, vai iepuvušu izjūtu sirdī – neizbēgami saslimsi.

Ķermenim ir jābūt prāta un sirds orgānam un jāpakļaujas cilvēka saprātīgajai gribai. Daudzas slimības ir saistītas ar svešu elementu uzkrāšanos organismā, taču ar gribu un domu cilvēks var tos izvadīt un atveseļoties.

Slimības rodas no tā, ka mēs zaudējam saikni ar Dievu. Tās norāda, ka  esam nogriezušies no Dievišķas dzīves ceļa. Slimības rodas no Dievišķo likumu pārkāpšanas.

Sirds slimības rodas no siltu jūtu trūkuma. Dvēseles slimības – no patiesības trūkuma. Visas prāta slimības – no gaismas trūkuma. Slimības un grūtības dzīvē rāda, ka mums vēl daudz jāstrādā pie sevis.

Kad slimojat, nedomājiet, ka tā ir nelaime. Reizēm slimības ir vajadzīgas. Tās rada dzīvē noteiktu krīzi. Reizēm arī visveselīgākajam cilvēkam vajag paslimot. Kad Dievs grib cilvēku darīt jūtīgāku, maigāku – Viņš ļauj cilvēkam paslimot. Piemēram Tolstojs pēc katras slimības guva apskaidrību, viņam radās jaunas idejas un domas.

Lai slimība noritētu dabiski, vajag tīrīties, dzert karstu ūdeni, lai nezaudētu līdzsvaru, bet gūtu labumu no slimības.

Cilvēkam dzīvē ir jārisina dažādi jautājumi.Viens no asākajiem mūsdienu jautājumiem ir dzimumdzīves jautājums. No seniem laikiem cilvēki ir jutuši nepieciešamību pēc atturības no dzimumdzīves, kad vēlējušies dzīvot augstāk, pacelties augstākā garīgas attīstības līmenī. Vēsture zina daudzus piemērus, kad cilvēs ir bijis savu kaislību kalpībā, bet, nonākot ciešanās un audzinot savu gribu šie ļaudis ir guvuši varu pār sevi un beigu beigās kļuva par lieliem gaismekļiem savā sfērā. Tādi bija Sokrāts, svētais Augustīns, Luters, Šillers, Vivekananda uc.

Kad cilvēks atturas no dzimumdzīves, viņa dzīvības spēks uzkrājas, cauraužot visu organismu un kļūstot par varenu avotu, kas caurstrāvo ķermeņa orgānus un palīdz izpausties iedzimtajām spējām un nosliecēm.

Ir pamācošs Tolstoja izteikums par to, ka cilvēks, tāpat kā dzīvnieki pakļaujas diviem likumiem: cīņai par izdzīvošanu un dzimumvairošanos. Taču cilvēks atklāj sevī citu pretēju cīņai par izdzīvošanu likumu – mīlestības likumu un pretēju likumu dzimumvairošanās likumam – šķīstības likumu.  Citiem vārdiem, cilvēkā mīt divas būtnes, viena zemāka, dzīvnieciskas dabas un otra augstāka – ideālas dabas, un tās abas atrodas savstarpējā cīņā.

Beinsa Duno (P.Donovs) teica: Es runāju par šķīstību kā par saprātīgu spēku, kā par saprātīgu būtni. Šķīstība satur sevī spēku.  Kad tu atver ceļu sķīstībai, šī būtne ieies tavā prātā, tavā sirdī un parādīs kā spriest un kā just.

Šķīstība saprot domāšanas likumus. Tādēļ kad tā nonāk cilvēka smadzenēs tā uzlabo visu smadzeņu centru darbību un domās sāk ritēt plūstoši.

Par laulībām Beinsa Duno teica: „Cilvēku novirzīšanās no īstā ceļa slēpjas grēcīgā laulību izpratnē. Starp dvēselēm ir jābūt saprātīgām attiecībām. Tā ir tāda saskaņošanās, ko nevar saraut. Tādu saskaņošanos rada tikai Dievs. Tātad sākumā ir jāvēršas pier Viņa ar jautājumu vai Viņš ļauj, lai notiktu laulības. Tā savienotas dvēseles saistās, lai īstenotu Dieva nodomu, nevis personīgai laimei un baudai. Taču mūsdienu cilvēki dibina laulības pēc Mozus likuma un ar šādām laulībām viņi saista viens otru. Laulībām ir jēga tikai tad, ja tās dibinātas kalpošanai un palīdzībai, nevis baudai. Laulības – ir dižena zinātne un viens no dižajiem noslēpumiem. Skolniekam, laulības – tas ir iesvētījums. Ja viņš dzīvē neizprata laulības kā diženu zinātni un iesvētījumu, nonākot citā pasaulē viņam liks krist līdz devītai elles sfērai.”

Par kārdinājumu skolotājs Beinsa Duno teica:”Ir bijuši un ir joprojām daudz svēto, kas domājuši, ka viņi uzticami kalpo Dievam. Tomēr iepazīstoties ar viņu dzīvi mēs redzam piemērus, kas pierāda pretējo. Mēs redzam daudzus gadījumus, kad cilvēks ieraugot skaistu sievieti, nonāk viņas burvības varā, viņš viņai saka par Dievu, par Kristu un pats nemana kā krīt viņas acīs. Kādēļ tas notiek? Tādēļ, ka viņš pieļāva kļūdu. Sievietei viņā ir jāieiet kā daļai no Veseluma, bet viņš ļāva, ka tā iziet no viņa.  Un ko domā šāds cilvēks, kad viņam ir misējies un viņš krīt? Viņš saka: „Mani ir iekārdinājusi sieviete”  Tādēļ ka viņš nav zinājis kā ielaist viņu sevī un atstājis to ārpus sevis. Viņš domā: „Kā es ielaidīšu ļaunumu sevī, tas taču mani kārdinās?”. Taču likums ir šāds: Ja tu atstāj to ārpus sevis, tiešiu tad tas iekārdinās tevi.  Citiem vārdiem, kad seksualitāte tiek apspiesta, tā aiziet zemapziņā un no turoenes sāk cilvēku ietekmēt. Tāču seksualitāti vajag nevis apspiest un nogalināt, bet to transformēt.

Saduroties ar kādu zemākas dabas vēlmi, neiznīcini un neravē to laukā, bet centies uzpotēt uz tās – labu vēlmi. Ja Daba ir devusi cilvēkam šo zemāko vēlmi, tā zina, kādēļ to darījusi. Visam Dabā ir savi iemesli. To zinot, necentieties raut savu zemāko vēlmju saknes, bet uzpotējiet uz tām. Vajag apgūt uzpotēšanas un pārstādīšanas likumu. Nav viegli pārstādīt vēlmi.  Reizēm cilvēkam no tā ir ilgstoši jāslimo. Bet Daba izmanto pārstādīšanu. Ja cilvēks nedara to no sava prāta, Daba to dara viņa vietā.  Un tad cilvēks izjūt sāpes nesaprotot, kādēļ cieš. Un Neredzamā pasaule nesniedz cilvēkam  paskaidrojumu.

Kā austākteikto var redzēt cilvēka horoskopā? Dievs ir devis mums daudzas iespējas. Dažas no tām mēs esam izpauduši iepriekšējās dzīvēs un tās kā cilvēka kapitāls ir viņa spējās, dāvanās, talantos – horskopā redzamas trigonos, sekstilos un labvēlīgās konjunkcijās. Daļu savu iespēju mēs paužam šajā dzīvē,  tās ir darba rezultāts pār domām, jūtām un rīcību, kad mēs izmantojam labvēlīgas direkcijas un tranzītus, kā arī pārveidojot nelabvēlīgās direkcijas un tranzītus.

Taču iepriekšējās dzīvēs mēs esam grēkojuši un kļūdījušies un tā arī ir bagāža, kuru mēs nesam. Tā veido mūsu likteni – karmu un izpaužas kā tumšā puse cilvēkā, kuru viņam ir jāizzin un jātransformē, pie kuras viņam ir jāstrādā, ja viņš vēlas augt garīgi. Daļēji tas horoskopā izpaužas kā opozīcijas, kvadrāti, puskvadrāti un nelabvēlīgi savienojumi, planētu retrograda stāvoklis, atrašanās ieslēgtās zīmēs vai planētas trūkums.

Cilvēks ir brīvs tieši tik, cik strādājot pie sevis un cenšoties tikt pāri savai zemākai dabai viņš ir spējis atbrīvoties no Marsa rūsas, proti instinktu un kaislību varas. No Venēras zaļā nosūbējuma, tās ir zemākās Venēras izpausmes. Horoskopā to rāda Venēras un Marsa aspekti ar citām planētām.

Cilvēkam jābūt uzmanīgam un jāsargā sevi no zemāko būtņu iedarbības, kas ir aizkavējušās attīstībā un kurām piemīt viltīga daba. Tās ir milzīgā skaitā ap mums un meklē iespēju kā var izmantot vājību, neuzmanību vai kļūdu, lai kaitētu un aizkavētu cilvēka attīstību. Ir jābūt modram, jo ļaunums meklē brīdi cilvēks ir apjucis, lai uzbruktu negaidīti. Horoskopā tas izpaužas caur transsaturna planētu destruktīviem aspektiem. Viena no šādu būtņu izpausmēm ir mikroorganismi un baciļi, kuri tad, ja cilvēks nekontrolē savas domas, jūtas un rīcību – iekļūst organismā un rod labvēlīgu augsni, lai ieperinātos un savairotos. Jebkuras negatīvas domas, netīras jūtas vai nekrietna rīcība, atstāj mūsos neredzamas pēdas un kļūst par mikrobu un baciļu piesaistītāju, kuri vairojoties izraisa dažādas slimības.

Tādēļ cilvēkam, kurš vēlas garīgi augt un pilnveidoties, jādzīvo pilnīgi tīra dzīve. Tagad mēs pārdzīvojam tādu laiku, kad ir saprātīgi jāizmanto katra dzīves stunda, katra dzīves minūte lai īstenotu Dieva gribu un cilvēces labā.