Astropolis - Astroloģija

No otras puses, cik daudz ģeniālu ideju un fizisko spēku ir veltīts tam, lai laiku ietaupītu! Laiks taču ir dzīves laiks! Aviācija, transports, sakaru līdzekļi, sadzīves tehnoloģijas – šķiet, tam visam cilvēka dzīves laiks būtu jādara brīvāks, bet laika tomēr nav – vai nav jājūtas muļķīgi? Īpaši tiem, kas ir pārliecināti, ka dzīvo tikai vienu reizi un tāpēc, loģiski, vēlas dzīvi pēc iespējas pilnīgāk gūt, iepazīt, izdzīvot, izbaudīt. Bet – nevar. Jo nevar paspēt. Tāpēc ka nav laika!

Tomēr pastāv divas šī jautājuma puses. Subjektīvi laiks tiek pārdzīvots dažādi – tas atkarīgs no psiholoģiskā stāvokļa, situācijas, procesa rakstura utt. Atšķiras jebkurš laiks: laiks “pirms” un laiks “pēc”, priecīgs laiks un bēdīgs laiks, atvaļinājuma laiks un laiks rindā pie ārsta, laiks brīvībā un laiks ieslodzījumā, laiks drauga kompānijā un laiks pēcpusdienas sastrēguma “korķī”, laiks, kurā aug sveši bērni, un laiks, kurā aug savējie; laiks līdz algai un laiks līdz parāda atdošanai, laiks sešpadsmit un laiks sešdesmit gados, laiks, kura vērtību apzinies, un laiks, kura vērtību neapzinies.

Laiks mēdz vilkties, iet, traukties, lidot, brīžiem šķiet, – pat pazust pavisam...

Daudzu cilvēku pieredze liecina, ka laika īpašības mainās uz dzīvības un nāves robežas. Laiks mainās arī – ja tā var teikt – garīgā stāvoklī. Tas ir loģiski, jo laiks ir saistīts ar fiziskiem procesiem, tātad uz fiziskas pasaules robežas ar to ir jānotiek kaut kādām “pārmaiņām”.

Savu pirmo pārsteigumu, piedzīvojot šādu laika īpašību maiņu, pieredzēju, kad četrpadsmit gadu vecumā slīku: laiks izstiepās kā gumija – es detalizēti skatīju visu savas dzīves “filmu”, bet pagāja tikai dažas fiziskā laika minūtes.

Cits spilgts laika “ātruma” maiņas pārdzīvojums notika, kad pirmo reizi nokļuvu kalnos – toreiz tas man bija liels garīgs notikums. Un arī šeit laika ietvari “izstiepās”. Turklāt tas katru gadu atkārtojas (lai gan ne tik spilgti) – kalnos laiks ir daudz “ietilpīgāks”.

Tātad laika ritums ir atkarīgs no apziņas stāvokļa, kurā laika pārdzīvojums var atšķirties. Vārdam objektīvs mēs esam piešķīruši līdzīgu nozīmi kā vārdam patiess, taču arī subjektīvais laika pārdzīvojums ir patiess.

Bet atgriezīsimies pie objektīvā laika. No astroloģijas viedokļa, laika ritums ir saistīts ar Saturna planētu. Grieķu mitoloģijā Saturns dzemdē un aprij savus bērnus – vai nav izteiksmīga laika metafora? Laiks, kurā parādības ienāk un zūd... Taču ar divdesmitā gadsimta sākumu acīmredzami ir iestājies “jauns laiks”. To sauc par Ūdensvīra laikmetu. Un, tā kā Ūdensvīra valdnieks ir Urāns, tad ar laikmeta sākumu Urāns ietekmē visas norises uz Zemes un arī laika gaitu. Un kā mums saprast šo mūsu laiku? Kā mums pareizi reaģēt uz šī laika izaicinājumu?

Kā Urāns tiek raksturots astroloģijā?

Saturns ir pēdējā planēta, ko pie zvaigžņotām debesīm mēs varam novērot ar neapbruņotu aci. Bet Urāns – pirmā planēta, kas nav redzama. Astroloģijā Urāns tiek raksturots kā planēta, kas visam piešķir milzīgu paātrinājumu, – viens no Urāna simboliem ir zibens uzplaiksnījums. Šī planēta tiek saistīta ar intelektuālajiem un informatīvajiem procesiem. Tiek uzskatīts, ka Urāns  iekļauj kopējā (vai arī augstāka līmeņa) informācijas laukā. Urāna lielie ātrumi tīra, un Urānam ir raksturīgas straujas, revolucionāras pārmaiņas. Ar Urānu ir saistītas gan sociālās, gan zinātniskās, gan tehnoloģiskās revolūcijas divdesmitajā gadsimtā, gan viss straujais mūsdienu pasaules notikumu virpulis, gan arī, no astroloģijas viedokļa, kāda gluži ikdienišķa “urāniska” problēma – stress.

Ūdensvīra laikmeta sākumā cilvēces dižgari teica, ka mūsu planēta ir iegājusi joslā, kurā Zeme attīrīsies un cilvēces apziņa mainīsies – laiks vienkārši piespiedīs to mainīties. Skolotājs Beinss Duno apgalvoja: jo augstākā attīstības pakāpē ir kāda būtne, jo lielāks ātrums tai piemīt. Un, lūk, viena no šī laika iezīmēm ir visu procesu paātrinājums. Astrologs Nikolajs Kallerts teicis: jo augstākā līmenī Urāns darbojas, jo pozitīvāka ir tā izpausme, proti, fiziskajā plānā Urāns rada vislielākās problēmas, domāšanā un radošā darbībā tas izpaužas labāk, garīgā līmenī – vēl labāk utt. Protams, pastāv iespēja mazināt tā ietekmi, piemēram, aizbraukt pavisam dzīvot laukos, dabā. Jo pilsētā, kas ir milzīgs sakaru mezgls, Urāns izpaužas nesalīdzināmi intensīvāk.

Starp citu – dabā gan laiks, gan dzīves ritums ir citāds nekā pilsētā. Šo laika un ritma pārmaiņu vajadzētu izmantot vismaz brīžiem. Taču tiešā Urāna vidē – un tā ir mūsu parastā dzīves vide – pilsētā mēs atrodamies ideju, sakaru un notikumu virpuļos, un te mēs esam spiesti paaugstināt Urāna realizācijas līmeni. Nav jau arī citas izejas – Urānu nevar izslēgt, tas šai laikmetā darbojas un darbosies. Un pirmais solis tā izpausmes līmeņa celšanā ir higiēniskais – jācenšas prātā uzturēt noteiktu tīrības pakāpi. Tas ir gluži tāpat kā ar ēšanu. Mūsdienās katram ir skaidrs, ka ne viss ir ēdams, un gluži tāpat ne viss ir domājams.

Netīras informācijas straumes grauj nervu sistēmu un smadzenes, un, jo tālāk, jo vairāk. Otrais solis: divdesmitā gadsimta sākumā režisors K. Staņislavskis mācīja aktieriem pārvērst stresu radošā spriegumā – ir jācenšas realizēties tādā darba jomā, kas prasa kreativitāti. Ne katrs stress ir veselībai kaitīgs – katrs par to var pārliecināties un gūt pieredzi. Vēl jācenšas Urāna enerģijas virzīt domāšanā – tur tam ir visīstākā vieta, jo Urāns prātam dod gaismu. Tāpat kā strāvas vieta ir kvēlspuldzē, kur tā dod gaismu. Laikmeta sākumā Rainis teica: “Mainies uz augšu!” – tā ir laika objektīvā prasība. Ūdensvīra–Urāna laikmets nav ne pa prātam, ne pa spēkam dinozauru smadzenēm, nervu sistēmai un emociju līmenim. Patiesi.