Astropolis - Astroloģija

Aleksandrs Sokolovs

Mēs dzīvojam pastāvīgi mainīgā pasaulē. Ze­mes dzīve ir pilnīgi pakļauta kosmiskām ietek­mēm, bet pielāgošanās procesu sauc par evolūciju. Taču, ja sakrājas kritiskā masa, var notikt arī apvērsums revolūcija.

Protams, savā ilgajā, pat ļoti ilgajā vēsturē astroloģija ir pārdzīvojusi virkni revolūciju. Reiz noskaidrojās, ka dažas zvaigznes attiecībā pret ci­tām kustas un radās planetārā astroloģija. Laiks gāja, un radās zodiakālā astroloģija. Taču būtībā astroloģija – tā ir augstu organizēta pasaules izpratnes valoda, intelekta instruments, kultūras produkts, un tas nevar nepilnveidoties kopā ar visu cilvēci.

20. gadsimta pirmajā pusē psiholoģijas pētī­jumu rezultātā radās humānistiskā astroloģija. Mūsdienās daudzi astroloģiju uzskata par zinātni, un tas nav nekāds brīnums.

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā astroloģijā notiek tāda mēroga revolūcija, kādas nav bijis visā tās pastāvēšanas vēsturē. Un tas ir saistīts ar "urāniskām" parādībām – ar datoru un citas elektrotehnikas parādīšanos. Acīmredzot Ūdensvīra laikmets ir objektīva realitāte.

Līdz ar intelekta evolūciju pilnveidojas arī in­strumenti. Revolūcija astroloģijā norisinās ciešā mijiedarbībā ar līdzīgu revolūciju astronomijā. Pēdējās desmitgadēs astronomi atklājuši desmitiem tūkstošu (!!!) debesu ķermeņu, bet astrologi ir piedāvājuši dažādas to interpretācijas pieejas.

Aprēķinu precizitāte ir tāda, ka lielāka nemaz nav vajadzīga. Tas attiecas gan uz horoskopa punktu aprēķiniem, gan laika mērīšanas vienībām.

Kas ir loģiski gaidāms tuvākajā perspektīvā?

Astrologi arvien skaidrāk saprot, ka ar cilvē­kiem var daudz efektīvāk strādāt, ja tiek liktaslietā zināšanas par cilvēka dvēseli, proti, psiho­loģija.

Parādās arvien vairāk datorprogrammu, kas sniedz iespēju darboties ar datu bāzēm, – tas des­mit divdesmit gadu laikā ļaus noskaidrot daudzu faktu astroloģisko nozīmi un pārbaudīt tradicio­nālos priekšstatus visdažādākajās jomās, kā arī sistematizēt jau esošās zināšanas.

Šis process, domājams, nenotiks pārāk strauji, jo, lai apvienotu astrologu spēkus, ir vajadzīgs kaut kas vairāk nekā viena paša Urāna – astrolo­ģijas planētas – aktivitāte. Finansiāls nodrošinā­jums un domubiedru atbalsts, tas jau ir Plutona kompetencē.

Nu ko – gaidīsim pasionāru ar atbilstošu ho­roskopu vai arī laika periodu ar atbilstošiem as­pektiem. Starp citu, šajā ziņā perspektīvi šķiet tie astrologi, kas dzimuši no 1964. līdz 1968. gadam, kad Plutons bija savienojumā ar Urānu — viņiem ir šī motivācija visas dzīves gaitā.

Kopumā es neparedzu tik nopietnas pārmaiņas astroloģiskās izglītības sistēmā, kādas notika Urā­na (astroloģija) un Neptūna (ideāli, ticība) savie­nojuma periodā Mežāzī (struktūras) 1989., 1995. gadā. Tieši šajā periodā izveidojās lielākā daļa astroloģijas skolu.

1995. gadā Jupiters virzījās pa Strēlnieku, ie­dvesmodams uz jebkādu mācīšanos. 1997. gada sākumā Jupiters bija Urāna zīmē – Ūdensvīrā, un tas deva vēl vienu motivācijas vilni tiem, kas interesējās par astroloģiju.

Interesanti, ka Urāns Ūdensvīrā (1995-2003) nedeva jaunas astroloģiskas mācību iestādes, taču šie gadi ir zīmīgi ar to, ka ļoti daudzi cilvēki, no­klausījušies īsu astroloģijas kursu, izdomāja "paši savu astroloģiju" - rūgšanas process astrologu smadzenēs norisinājās visai aktīvi.

Urāna ieiešana Zivis iezīmējās ar vairāku Krie­vijas astrologu pilnīgu pievēršanos reliģijai (Neptūns), kaut gan patiesi urāniskiem entuziastiem šis laiks atklāj Dabas un dvēseles noslēpumus, ļauj nopietni iedziļināties psihoanalīzē, visbeidzot, tas ir magnētiskā principa izmantošanas laiks dator­tehnikā! Un tas nevar nedot papildu iespējas arī astrologiem.

Interesants ir Urāna–Jupitera cikls. Šo planētu savienojuma periodā 1997. gadā pašā astroloģijā radās daudz jaunu ideju un daudzos cilvēkos mo­dās interese par astroloģiju.

Pirmais kvadrāts starp Urānu un Jupiteru (2000. gada pavasarī) daudziem aizritēja ne­manāmi, taču šo planētu opozīcijas periodā (2002. gada novembrī–2004. gada jūlijā) Latvijā notika neparasts notikums apvienojās lielākā dala astroloģijas skolu un virzienu! Turklāt sa­springtā aspekta darbība bija skaidri redzama – tā izpaudās neapmierinātībā ar astroloģijas nozīmi sabiedrībā. Mēs tagad uzmanīgi vērosim otro Urā­na un Jupitera kvadrātu (2006. gada decembrī-2007. gada novembrī). Jauns astroloģijas attīstības cikls sāksies nākamajā Urāna un Jupitera savieno­jumā – 2010. gadā.

Dāvids Zvaigzne

Domāju, būtu pareizāk teikt, ka mainās nevis laiks - mainās laiktelpa un viss, kas to piepilda.

Jebkuras senās civilizācijas pastāvēšanas laiks -tie ir tūkstoši, desmiti tūkstošu gadu. Piemēram, Romas vēstures periods tas ir tūkstotis gadu.

Bet paskatieties, cik strauji risinājās impēriju likteņi jaunākajā vēsturē Francijas, Anglijas, Krievijas vai Trešā reiha likteņi. Acīmredzami - viss notiek nesalīdzināmi straujāk. Ja cilvēka dvēsele ir skolniece, kas atnākusi uz zemi kaut ko iemācīties, tad par ko var liecināt tas, ka mācību viela tiek pasniegta arvien straujāk, ka informācijas ir vairāk, ka uzdevumi ir sarežģī­tāki? Iespējams, par to, ka esam tikuši nākamajā klasē.

Taču cilvēce nav viendabīga masa. Mēs esam laikabiedri, taču dzīvojam dažādos subjektīvos laikos un, var teikt, neesam vienā un tajā pašā klasē. Uz zemes ir daudz nostūru, kur cilvēki dzīvo pirmatnējā kopienā vai feodālismā, un arī Latvija ir pasaules nostūris, kurā cilvēki vēl nav tikuši laukā no mežonīgā kapitālisma. Bet gan jau izkļūs arī no tā.

No kurienes, piemēram, rodas mūsdienu isla­ma problēma? — Iedomājieties, islams bija kultūra, kas pasaulei kādreiz dāvāja sasniegumus visās jomās: no tās eiropieši aizguva skaitļus, grieķu filozofu sacerējumus, galu galā — roku mazgāšanu pirms ēšanas, taču mūsdienās šī kultūra pasaulei piedāvā tikai naftu un terorismu. Vai tas nav tā­dēļ, ka 21. gadsimtā viņi mēģina dzīvot viduslaiku kategorijās?

Tātad tas, kas ir palicis no islama kultūras, vairs netiek līdzi laikam. Un kā šiem ļaudīm ir jājūtas? Kā cilvēkam, kas atrodas ne-laikā un ne­vietā. Tas ir liels stress un liela problēma ar savas pastāvēšanas jēgu. Un to viņi jūt.

Arī mūsu vidū ir pietiekami daudz cilvēku, kas dzīvo un domā padomju laika kategorijās. Un arī viņi ir stresā. Un tā ir daudzviet pasaulē.

Manuprāt, viens no astroloģijas terapeitiska­jiem uzdevumiem ir līdzēt cilvēkiem saprast laiku, kurā viņi dzīvo, saskaņoties ar to, iekļauties tajā. Tas astroloģijai ir pa spēkam.

Cilvēku attieksme pret astroloģiju ir dažāda, un, paldies Dievam, par šo mūsdienu dažādību, jo būtu slikti, ja,  kā padomju laikos vai viduslai­kos – cilvēku attieksme būtu vienāda. Attieksme pret astroloģiju ir atkarīga no izglītības, intelekta, priekšstatiem, konfesionālas piederības, sadzīves stereotipiem, politikas, modes un, galu galā, no subjektīvā laika, kurā viņi dzīvo. Dažviet tā mainās uz labo pusi, piemēram, patlaban Latvijā, bet dažviet uz slikto pusi - patlaban tā notiek Krievijā.

Taču arī paši astrologi nedzīvo vienā un tajā pa­šā laikā. Pastāv astrologi ar tādiem priekšstatiem astroloģijā, kurus viņi sauc par klasisko astroloģiju, taču viņu astroloģiskās interpretācijas ir neatbil­stošas mūsdienu situācijai. Problēma ir tā, ka viņi savos priekšstatos dzīvo vairāk nekā realitātē. Un šie priekšstati ir stīvi kā armatūras režģis. Šādai astroloģijai, manuprāt, nav nākotnes. Tai pilnīgi pietiek ar pagātni, jo šīs "klasiskās” astroloģijas adepti nepēta objektīvo laiku un neizprot to, tāpēc nevar palīdzēt cilvēkiem to saprast, tam atbilst un tajā iekļauties.

Nākotne, manuprāt, pieder astroloģijai, kas vei­do saikni starp kosmiskām norisēm un procesiem mūsdienu pasaulē, starp "lieliem" kosmiskiem Principiem un "mazajiem" dzīves faktiem.

Nākotne ir pētnieciskam darbam, kurā dažādi astrologi atbilstoši savām individuālajām īpatnī­bām pievēršas sev tuvām un atbilstošām tēmām. Nākotne ir speciālistiem un specializācijai astro­loģijā.

Maija Indriksone

Kā cilvēks uztver astroloģiju un izturas pret to, un vai šī uztvere un attieksme var mainīties? Par to var runāt, pirmkārt, vadoties, no katra cilvē­ka individuālās uztveres īpatnībām un, otrkārt, ņemot vērā to, ka katra cilvēka uztvere ir spēcīgi pakļauta kolektīviem stereotipiem – gan redzama­jiem, tiem, ko cilvēks var apzināties pats, gan arī bezapziņas saturā esošiem.

Bieži cilvēks izsaka savu viedokli vai kādu kon­krētu nostādni par kādu materiālu vai informāci­ju, un tomēr, ja uzmanīgāk padomā, izrādās, ka tas nemaz nav viņa personīgais, bet gan kaut kur dzirdētais, lasītais vai vienkārši iemācītais formu­lējums. Tas nozīmē, ka diezgan bieži tiek runāts par dažādām tēmām bez konkrēta priekšstata par tām. Tas visnotaļ ir attiecināms arī uz astroloģiju. Cilvēks sauc to par zīlēšanu, par māņticību, labā­kajā gadījumā par viltus zinātni. Bet, kad viņam uzprasa, ko viņš zina par astroloģiju, viņš neko vairāk nevar pateikt kā tikai kārtējo apgalvojumu, ka tas ir muļķības. No vienas puses, šāds priekš­stats ir iemācīts, bet, no otras puses, tā ir parasta nezināšana. Jājautā: vai var mainīties vismaz in­formētība par astroloģiju? Jā, noteikti. Laiks rit, un cilvēks, redzot, ka ar ierasto vai ortodoksālo pieeju ne vienmēr var izskaidrot situācijas, no­tikumus, sāk meklēt citas iespējas, un viena no tām ir astroloģija. Tomēr, lai to izprastu, ir jābūt gatavam mainīt savu uztveri un saprast, ka ne vienmēr viss, kas nav tieši un racionāli skaidro­jams, nav izmantojams.

Padomājiet: zinātnes pār­stāvji mūsdienās nav deklarējuši, ka vairāk nekas jauns netiks atklāts, tātad var apgalvot, ka ar laiku ari zinātniski būs iespējams izskaidrot tādas lietas, kas šobrīd tiek uzskatītas par mistiku. Piemēram, planetārās iedarbības uz cilvēku pamatojums nav zināms, jo cilvēks, būdams objekts Saules sistēmā, ir bezgala maza vienība, ko neietekmē starpplanē­tu gravitācijas spēki. Empīriski ir konstatēts, ka pastāv noteikta sakarība starp cilvēka dzimšanas brīža planetāro stāvokli un viņa raksturu un dzī­ves gaitu. Bet paskaidrot, kādēļ tas tā ir, pagaidām nav iespējams, vienkārši ir jāpaļaujas uz 5 000 gadu ilgo astrologu pieredzi.

Šeit gribētos pievērsties jautājumam: vai pati astroloģija mainās? Manuprāt, jā. Tas izriet no cilvēces kolektīvās nostādnes, jo tieši kopējās ten­dences veido attīstības ceļa aspektus. Jebkuram cilvēkam vienmēr ir bijusi liela interese par savu likteni, tomēr mūsdienās, globalizācijas laikā, mēs ļoti labi saprotam: ikviens no mums ir atkarīgs no tā, kas notiek pasaulē, un neviens cilvēks ne­var būt pilnībā laimīgs kopējā destrukcijā. Tādēļ mūsdienās būtisks faktors ir atsevišķa indivīda interese par valsts un arī pasaules norisēm ar sevi to kontekstā. Šī izpratne ar laiku var diezgan kardināli ietekmēt cilvēka pieprasījumu pēc as­troloģijas kā pēc zinātnes. Nedrīkst aizmirst arī tādus objektīvus faktorus kā vēl nezināmu debesu ķermeņu atklāšanu un to ietekmi uz Zemi un cilvēku pētīšanu.

Simons Bizuns

Mēs dzīvojam laikā, ko sauc par Ūdensvīra laikmetu. Ūdensvīrs ir Gaisa zīme, un viena no gaisa izpausmēm ir valoda. Savukārt valoda ir tilts- starp cilvēkiem, starp cilvēku un realitāti, un vēl mēdz būt valoda, kas saista dažādas reali­tātes, senatnē teica: "To, kas ir augšā, ar to, kas ir lejā." Tāda ir Astroloģijas valoda.

Šī valoda mūsdienās ir ļoti savlaicīga, jo spēj sagrupēt un organizēt informācijas masu, ar kuru cilvēks dzīvē saskaras. Šī valoda cilvēkam palīdz aizpildīt plaisas starp dažādām viņa personības daļām, un varbūt pats svarīgāks – tā ļauj cil­vēkam saistīt fiziskā plāna norises ar kosmiskām un garīgām norisēm. Jo astroloģijas simbolisms ir dzīvs, aiz simboliem ir dzīvas kosmiskas plūsmas, strāvas, enerģijas. Savukārt aiz šīm kosmiskajām plūsmām – vēl kaut kas augstāks...

Bija laiks, kad man, ortodoksālam kristietim, bija grūti apziņā saistīt "debesis un zemi", jo, lūk, pastāv augstākas sfēras, kuras veidotas pēc vieniem likumiem, un pastāv arī apkārtējā pa­saule, kas veidota pēc citiem. Psiholoģiski rodas konflikts.

Šāds konflikts pastāv daudzos cilvēkos, kas uz Ziemassvētkiem ir kristieši, bet visā pārējā lai­kā — gluži pasaulīgi cilvēki. Tādēļ arī vairumam reliģiozu cilvēku ir svešs un nesaprotams laiks, ku­rā viņi dzīvo. Arī K. G. Jungs reiz rakstīja par ei­ropieša psiholoģisko sašķeltību. Un šeit daudz var dot astroloģija, kas parāda, kā principi projicējas faktos vai arī, ja vēlaties, kā ārpuslaicīgais projicē­jas laikā. Astroloģija ļauj uztvert pasauli saistītāk, vienotāk, veselāk. Ja cilvēka uztverē pasaule kļūst veselāka – arī pats cilvēks kļūst veselāks. Domāju, ka mūsdienu astroloģijai ir integrētājas misija.

Taču šobrīd ir problēmas ar astroloģijas izglī­tību, trūkst labas astroloģijas literatūras, uzsveru vārdu labas. Astroloģijas pasniedzēji bieži vien paši nesaprot to, ka principu pasaulei piemīt ne­mainība, bet faktu pasaulei, gluži pretēji, – mainī­ba. Proti, planetārs princips paliek nemainīgs, bet tā izpausme dažādā laikā (un telpā) atšķiras. Un tieši tik daudz, cik mainās pasaule, ir jāmainās arī astroloģijas interpretācijām.

Ja pasaule ir kļuvusi dinamiskāka – arī astro­loģijai ir jākļūst dinamiskākai. Mēs nedrīkstam interpretēt Livonijas bruņinieka karti tāpat kā mūsdienu bankas dīlera karti. Mums arī neienāks prātā interpretēt papagaiļa karti tāpat kā cilvēka karti. Abi piemēri pauž dažādus apstākļus, kuros projicējas Kosmoss. Un ir jāizzina, kā dažādos ap­stākļos tas projicējas.

Domāju, nākotne ir tādai astroloģijai, kas reaģē uz notiekošo fiziskajā pasaulē un mūsdienu cilvē­ka iekšējā pasaulē un izskaidro to. Un nākotne, protams, ir tādai astroloģijai, kas pati ir orientēta uz attīstību.

Taču patlaban ir tā, ka vēl nav fiksētas astro­loģiskas sakarības daudzās dzīves jomās, daudzu procesu mehānismi vēl nav pat skarti. Pagaidām astroloģijai pietrūkst astrologu, kas to var izdarīt, pietrūkst entuziastu vai varbūt pietrūkst laika un līdzekļu. Vai ari astrologiem sava persona astroloģijā šķiet svarīgāka par pašu astroloģiju. Tas, protams, nevairo optimismu astroloģijas nākotnes vīzijā.