LV
RU
EN
DE
Nacionālpatriotiska ideja ir laba vienīgi tad, kad tā nesauraujami saistīta ar augstiem morāliem standartiem. Tad - "mūsējais" ir kaut kas - gan "savs" gan "labs". Taču ja cilvēki pieļauj, ka moralais standarts krīt, tad paliek tikai "mūsējais".
Un notiek process kas līdzīgs puvei augļu kauzē - augļi viens pēc otra bojājas un pārvēršas par puvekļu kaudzi.
Tad, ja kopējā pagrimumā sāk pieņemties spēkā nacionālpatriotiska ideja - tas ir puvekļu kaudzes nacionālpatriotisms.
***
No padomju gadiem kāda cilvēku kategorija mantoja ieradumu staigāt uz darbu. Taču ir liela starpība starp staigāšanu uz darbu un tiešām darbu.
Bet neatkarības gados sakuploja kāda cita cilvēku kategorija, kas atīstīja ieradumu "čakarēt" citus - un arī to sauc par darbu (vismaz tā viņi saka mājiniekiem, ka - viņi dodas uz darbu). Taču ir liela starpība starp "čakarēšanu" un darbu. Principā latvietim gēnos ir kaut kas veselīgs, kas ļauj šīs abas starpības saprast. Un arī to, ka tas ļoti traucē tagad efektīvi pārvarēt radušos krīzes situāciju.
***
Dažs grib redzēt Latviju kā viennacionālu valsti. Protams padomju mantojums nav viegls, un arī tā ārpuskultūras cilvēku kategorija, kas runā krieviski un ko radīja padomju realitāte - nav viegla. Taču arī latvieši nav viegli. Nu nav. Tieši šī iemesla dēļ latvieši tik grūti solidarizējas - jo kopība nerada īpašu omulību.
Taču kaut kas būs jāmaina sevī, jo bez solidaritātes nevar. Un arī Latvijas divkopienu sabiedrību var praktiski izmantot kā iespēju resursu, nevis uzturēt to, kā problēmu.
***
Noslēdzas mēness mezglu cikls (ap 19 gadu), kas daudziem liek apjēgt neierasti lielu laika mērogu, un šis mērogs sakrīt ar valsts neatkarības periodu. Sabiedrība (kopumā) sāk labāk apzināt šajā zemē notiekošo - ekonomiskus, politiskus un pat garīgus procesus, kas noveduši patreizējā situācijā - vēsture kļuvusi daudz dzīvāka un taustāmāka. Un visi jūt, ka tajā ņēma dalību.
Tuvojas beigām "nasing spešal" periods, kad "nekas īpašs" valstī tiešām arī nenotika - vien inerce un problēmu apzināšana (tā darbojas Urāna-Saturna opozīcija Zivju-Jaunavas zīmēs).
Taču sabiedrība briest pārmaiņām. Skanot jautājumam "Kad kaut kas mainīsies?", astrologam pie sevis jādomā: "tad, kad mainīsies vai nu ilgstoša planētu konfigurācija, vai - planētas mainīs zīmes", citiem vārdiem - kad kaut kas mainīsies debesīs, tad kaut kas mainīsies arī uz zemes :). Un lūk,
oktobra beigās Saturns pāriet Svaros, nostājoties saspringtā aspektā ar Plutonu - un "ledus" sakustēsies. Pamazām mēs tuvosimies februārim, kad Plutons nostāsies tieši iepretim 1918.gada Latvijas Plutonam. Tas būs līdzīgs pieaugošai temperatūrai neveselā organismā - ļoti svarīgs process atveseļošanās gaitā. Un nākamā planētu stāvokļa maiņa pavasarī (maija beigās-jūnija sākumā), kad Urāns un Jupiters pāries Aunā - liks formulēt jaunu valsts ideju, nākotnes vīziju, konstitucionālas izmaiņas, skaidru krīzes pārvarēšanas ceļu.
Patlaban mēs to nerodam (tāpat kā visos šajos 19 gados), jo iepriekšējo Neatkarības horoskopu līmenī - es uzskatu - tas vienkārši nav izdarāms. Tādēļ domāju, ka mēs esam ceļā uz jaunu valsts hoskopu.
Horoskops, tā tak' ir "kosmiskā pase", kas atbilst reālai sabiedrības pilngadības fāzei, kas iestājas pēc transformācijas gan sabiedriskās apziņas, gan sabiedrības morāles gan konstitucionālā līmenī.
(kā mūsdienu grieķi nedzīvo pēc Bizantijas horoskopa, tā mūsdienu angļi nedzīvo pēc Vilhelma Iekarotāja laika Anglijas horoskopa utt.)
***
Viens no svarīgākajiem Saturna vārdiem ir vārds „norma”. Te ir tas Latvijas horoskopa "sašķiebtais" Saturns - nesapratne par to, kas ir "normāli".
Kad pieaug slodze - normāli ir censties slodzi sadalīt atbilstoši spēkiem - kājas ir spēcīgākas, rokas vājākas, pirksti - vēl vājāki. Tāpat arī ar sabiedrības locekļiem un to ienākumiem. Izdomāt kā sadalīt nodokļu slogu starp miljonāriem, mātēm un pensionāriem - taču var.
***
Kā arī tika prognozēts: pagājušais Saturna-Urāna opozīcijas laiks nenesīs reformas - opozīcijas laiks ir domāts problēmas un pretrunu apzināšanai. Pārmaiņas dos nākamās divas konfiguracijas:
Plutona-Saturna kvadrāts (kas sākas rudenī), pēc tam Plutona nostašanās opozīcijā Latvijas-1918.gada Plutonam (februārī). Un vēlāk - Urāna-Jupitera savienojuma izveidošanās un Plutona-Saturna kopējs T-kvadrāts, kas radīsies vasaras sākumā.
Ir puslīdz skaidri izmaiņu etapi, nav skaidra sabiedrības gatavība jēdzīgām pārmaiņām.
***
Ja astrologs ir laika nervs, mākslinieks - laika jūtas, baznīcai būtu jābūt laika sirdsapziņai. Tālu netiks sabiedrība, kurai nav ne veselu nervu, ne veselu jūtu, ne sirdsapziņas.
Latvijas krīzei ir vairāk morāls, nekā ekonomisks pamats, tādēļ izeja ir kaut kas garīgs. Solis uz atlabšanu - ir kāds morāls solis. Antīkais grieķis teiktu, ka sabiedrībai vajadzīga katarse (attīrīšanās), kristietis teiktu - grēku nožēla.
***
Par šo mūsu neoliberālismu, ko radīja pirmajā atjaunotās Latvijas desmitgadē (deviņdesmitajos)… Kāds jēdzīgs mūsu autors izveidoto sistēmu nosauca ļoti piemērotā vārdā - par naudas totalitārismu. Savukārt nākamjā desmitgadē šis, naudas totalitārisms kļuva par totāla nobrukuma iemeslu. Astroloģiski – to apraksta traks II-VIII namu sasvērums uz VIII nama pusi. Valsts nedrīkst "karāties" uz svešiem resursiem - ne uz svešas naftas caurules, ne uz svešas naudas maisa. Nākamajā Latvijas horoskopā būtu jāizlīdzina šis sasvērums. Bet lai tas notiktu, tam jāizlīdzinās cilvēku galvās. :)
***
Šodien sapratu, kādēļ cilvēkiem vajadzīgas katastrofu prognozes.
Kādēļ "vārās" maiju astroloģijas fani, kuri saka: re ku’ skaidri un gaiši, maiju burtiem, melns uz balta rakstīts: „Beigas – 2012.gads” (starp citu ļoti interesanti paskatīties - kā tas izskatās oriģinālā)
Īstenībā šiem ļaudīm vajadzīga nevis dzīves astroloģija (lai izprastu laiku, kurā viņi dzīvo utt.), bet nāves astroloģija, lai tajā vīdētu elles liesmas. Kā veču pirtī, kur dažs atnāk nevis pērties, bet cepties kā šašliks. Šiem ļaudīm vajadzīga dezinfekcija, lai izdeg baciļi. Un ko lai vēlas cilvēks, kas pats sevi sāk izjust kā bacili? Viņa dzīlēs dzimst meteorīta alkas. :)
***
Pirms kāda laika vairākās vietās rakstīja, ka Latviju Eiropas politiķi un analītiķi uzskata par eksperimenta zemi (to teica arī I.Godmanis intervijā) – un to, kas tika īstenots Latvijā viņi sauc par neoliberālismu. Taču kādēļ pie ar vārda „eksperiments” nāk prātā kāds cits reiz notikušais vēsturiskais eksperiments – proletāriskā revolūcija atsevišķā valstī (Krievijā) ar sociālisma būvēšanu, pārlecot kapitālismu?
***
Vairumam cilvēku pasaulē, tāpat kā latviešiem, savs kakts ir tuvs. Taču latvietim šis kakta tuvums ir tik liels, ka Latvija šķiet par lielu. Latvietim grūti noturēt Latviju gan tās telpas mērogā, gan arī laika mērogā - tās pagātni un nākotni.
Kāds priekšstats ir par 100 gadu pagātni, piemēram, saviem senčiem 3,4 paaudzēs? – migla. Kāds ir priekšstats par pavisam netālu nākotni? – arī migla. Kādēļ kopīgi jāveido tieši tāda tagadne? – migla. Migla apziņā
Un šajā aizmiglotajā apziņā plēsīgā Realitāte, kuru paši rada, padarīta par lielo guru, kurš māca, kas ir dzīves norma.
***
Lai cik daudz labuma no blēdīguma (kā dzīves normas), sliktuma no tā tomēr ir vairāk. Kā tā? - Sistemātisks stress bojā dzīves „klimatu” un atspoguļojas veselības stāvoklī - rada dažādas slimības (Latvijā ap 400 tūkstošiem cilvēkiem ir hroniskas slimības). Viens no stresa avotiem, ir pastāvīgas aizdomīgums un viens otra uzmanīšana (lai kaut ko „nenosper”) – no kasiera veikalā līdz Saeimai, valdībai un premjerministram. Nu kā lai tādos apstākļos dažs nenonāk līdz paranojai?
...Nesen rakstīja, ka „Latvenergo” pusgada laikā ir konstatēti 400 elektrības zādzības gadījumi – vidēji vairāk kā 2 katru dienu. Uzņēmuma pārstāve saka, ka, par to vadu daļu, kas atrodas aiz individuālā skaitītāja (respektīvi, ir īpašnieka pusē) - „Latvenergo” neatbild, ja kāds pieslēdzas taviem vadiem, un zog elektrību – jāmaksā ir tev...Un tā tālāk un tā joprojām.
***
Katra tauta var nonākt mazākuma lomā un attieksme pret nacionālo mazākumu ļoti raksturo – nacionālo varākumu.
Patāv leģenda par to kā Dānijas karalis Kristians X izglāba ebrejus. Kad Dānija tika okupēta, nacisti paziņoja karalim, ka no sekojoša datuma visiem ebrejiem ir jāstaigā ar pietiprinātu dzeltenu zvaigzni. Nākamās dienas rītā karalis jāšus devās savā parastajā pastaigā pa Kopenhāgenu. Taču pārsteigtie pilsētas iedzīvotāji redzēja, ka geznajam mundierim ir piestiprināta dzeltena sešstūra zvaigzne. Tajā pašā dienā arvien vairāk Kopenhāgenas iedzīvotāju parādījās ielās ar seštūra zvaigznēm pie apģērba. Tā - Dānijā netika izveidoti nekādi geto, un no šīs valsts uz nometnēm netika aizsūtīts neviens ebrejs.
Īstenībā ebreju glābšana Dānijā notika citādi – ne tik ārēji efektīgi, taču daudz efektīvāk rīcības ziņā, jo vienas diennakts laikā uz Zviedriju tika aiztransportēti visi Dānijas ebreji, un šo akciju īstenoja dāņu tauta - taksisisti, zvejnieki uc.
***
Par nacionālo histēriju varu dalīties savos 20 gadu novērojumus ar dažādu tautu nacionāļiem, proti, dažādu tautu nacionāliem histēriķiem. Jaunībā es nevarēju saprast no kurienes ir sajūta, ka tam ir konkrēti, personīgi iemesli? – Un tad pamazām-palēnām, tuvāk iepazīstot cilvēkus sāka veidoties bilde, kurā, vienam krieviete sieva, ar kuru šķiroties viņš zaudēja dzīvokli (konkrēts „tēvzemiešu” aktīvists), citam meita ieprecējusies Maskavā, ko viņam grūti pieņemt utt... Līdzīgi ir ar ukraiņu, krievu vai bulgāru nacionāļiem, ar kuriem ir nācies saskarties.
Varbūt, ja Hitleram savā laikā labāk veiktos gleznošana un viņu nedzenātu ebreju kaprālis armijā, pasaule būtu citāda? :)
***
Lilitas-M.Mezgla savienojums dažam ļoti plucina psihi. Kā tautā saka "nāk melnie" Laikam nav jābrīnās, ka tostarp gadās arī astrologi :) Astrologu aizstāvībai varu bilst : Ja poliķiem brūk jumts, kāpēc nevarētu brukt arī dažam astrologam? :)
***
Astroloģijas valodā nacionālie jautājumi ir saistīti ar “komplektu” - Vēzis, Mēness, IV nams un piedevām Neptūns – “sievišķās” planētas, tādēļ nacionālā tēma ir jūtīga tēma. To skarot, vispirmām kārtām jāsaprot, ka tauta tas ir kolektīvs veselums, pašorganizējoša sistēma, tai piemīt saprātīgums kā dzīvei būtnei.
Ir liela starpība: vai cilvēka attiecībās ar tautu, tās ir, tiešām cilvēka attiecības (ja definējam cilvēku kā būtni, kas apveltīta ar individuālo apziņu, vai , individuāla apziņa vēl nav atmodusies), vai bērna attiecības, jo bērns līdz noteiktam vecumam sevi neapzinās atsevišķi no ģimenes.
Ja individuālās apziņas vēl nav, tautu cilvēks nespēj objektīvi uztvert, gluži kā bērns - nespēj objektīvi uztvert, piemēram, māti – māte nav cilvēks, tā ir kosmiska būtne, dievība. Līdz noteiktam apziņas līmenim, attiecību patiesībā nav - to vietā ir saplūsme.
***
Kristietībā no tā glābj universāls instruments - grēknožēlas katarse. Taču pastāv dvēseles, kas nāk no daudz senākiem evolūcijas posmiem, no tiem, kad cilvēks pasaules drāmu sevī vēl neapzinājās, šie cilvēki nespēj pievērsties sev. Jo nav kam pievērsties - sava iekšējā pasaule vēl nav dzimusi. Tādēļ - problēma, vaina vienmēr tiek meklēta ārpus. Kad šādi cilvēki ir cieši saistīti ar nacionālo egregoru, viņi meklē vaininiekus ārpus nacionālā egregora - vainīgie ir svešinieki, tie var būt krievi, žīdi, amerikāņi uc. Vēl mēdz būt arī mistiski spēki (jo nesaprotami), šajā kategorijā iekļūst specdienesti, mafija, masoni uc., reizēm arī ārpuszemes civilizācijas... :)
Lauvas tiesa lielu nelietību visos laikos ir notikusi tādēļ, ka tikuši atrasti visu bēdu vaininieki. Tiem uzbruka, tvaiks tika nolaists un varēja turpināt pa vecam. Lai pēc kāda laika atkārtotu to pašu.
***
Balss tiesības, balsošana tā nav rotaļa - mēs tak' balsojam ar saviem makiem,
daži saprot, ka mēs atbildam nākamās paaudzes priekšā (kas uz mums raugās ar instinktīvu gatavību atdarināt),
un nedaudzi saprot, ka, - arī ar atbildību Dieva priekšā.
***
Bet ja mazliet maksā, tātad mazliet arī ieinteresētības valsts patāvēšanā.
***
Vērtīga ir ideja, ka krīzē ir atbildīga sabiedrība kopumā, taču, atbildība - tā vienmēr ir dažāda atbildība. Šofera un pasažiera atbildība - dažāda, ģenerāļa un zaldāta atbildība - dažāda. Tas nenozīmē, ka jāķeras pie "raganu medībām", taču akcentus jāliek pareizi.
***
Kāds bērns jautāja mātei – kādēļ, 1000 miljonāru šajā valstī nevar samesties pa pusmiljonam - lai palīdzētu Tēvijai grūtā brīdī? - Hmm, droši vien eņģeļi debesīs ir tādā pat neizpratnē... :)
***
Horoskopā ir vieta, ko sauc par VII namu - tā ir attiecību sfēra. Šajā vietā cilvēks izstrādā vairākas svarīgas iemaņas, kas viņam vajdzīgas gan sabiedriskajās gan personīgajās attiecībās:
- Līdzsvaru starp to "Kā ir man" un "Kā ir tev"
- Spēju paskatīties uz notiekošo no "tavas puses" vai "tavām acīm";
- Saspēli (kā sporta spēlē, kā kalnu kāpšanā, kā klavieru nešanā divatā, vai, dziedāšanā divbalsīgi);
Kopejais VII nama līmenis rada patīkamu vai nepatīkamu uzturēšanos sabiedrībā.
***
Nīderlandiešu fiziķis Herdriks Lorencs teica brīnišķīgus vārdus: "Mana tauta, par laimi, ir pārāk maza, lai darītu lielas kļūdas."
- Ņemot vērā to, ka nīderlandiešu tomēr ir vairāk, saprotiet, kādēļ mums šodienas situācijā - nav ko teikt? Vismaz pagaidām :)
***
Brīžiem šķiet, ka latvietim vislabāk patiktu, ja Latvija - tā būtu kāda pļava vai tīrums, kura malā viņš dzīvo...citu latviešu tuvumā nav...ja tie parādās, tad tikai Jāņos vai Dziesmu svētkos.
Tas kaut cik izskaidro (vai ne?) - kādēļ ir tāda (ne)spēja kopīgi risināt problēmas?
***
Jebkādu sabiedrības modeli piemērojot konkrētai sabiedrībai, ir jāskatās, cik lielā mērā modelis atbilst tās mentalitātei.
Demokrātija ir piemērota cilvēkiem, kas kaut cik ir gatavi domāt, runāt, saprasties, valstij pretstatīt sabiedriskas iniciatīvas un kooperēties. Turpretim, režīmiem ir vajadzīgi cilvēki, kas truli klusē, dara to, ko tiem liek un jūsmīgi slavē.
Demokrātija joprojām (kā deviņesmitajos) tiek saprasta kā iespēja visu ko
pirkt-pārdot (pa buzmu arī valsti), no otras puses - stingrs režīms, kas tam pieliektu punktu - nav populārs un arī Eiropa ar Ameriku to nepieļaus.
...Krīze, vienkārši, materializēja garīgu, idejisku un domāšanas strupceļu.
Patiesībā vajadzīga jauna Atmoda. Tāda, pēc kuras nenotiek iemigšana ar valsts nogulēšanu. Man vislabāk patiktu daudz atmodu, lai notiktu pastāvīga mošanās - katru rītu.
***
Ar steigu jāmeklē sava vieta dzīvē, jo mēs īsti neiederamies ne laikā, ne telpā, kurā dzīvojam. Šis ir Ūdensvīra laikmets, informācijas civilizācijas viļna laikmets. Telpa: Latvija, Eiropas Savienība, tilts starp Rietumiem un Austrumiem, starp citu, tilta ideja ir senāka par Tautas Frontes kongresa laiku, kad tā tika noformulēta.
Bet varbūt par visu svarīgāk ir meklēt savu vietu Debesīs... jo ar visu, kas sadarīts šajos gados ir reāls risks zaudēt svētību, ko sabiedrība neapzināti izjūt kā nākotnes klātieni (kaut kas tiek darīts mērķējot nākotnē), nākotnes gravitāciju (nākotnes celtspēja ir vieglāka par pagātnes kļūdu nastu) nākotnes valdzinājumu (nākotne ir jauna, pagātne - veca). Bet svētības trūkums izpaužas kā spēka trūkums dzīvot, un viss no tā izrietošais.
***
Par to, ka demokrātija sākas ar skaitīšanas līdz "viens" - domāšanu ar savu galvu:
Pirms krīzes, savā pasniedzēja darbā, vislielāko apjukumu un mokas cilvēku sejās, esmu konstējis tad, kad uzdevu izklāstīt savas domas un neizmantot kā špikeri nekādus avotus. Arī mani necitēt.
***
Viens no vārdiem, kas cieši saistās ar padomju laiku, ir vārds deficīts. Toreiz kas tik viss nebija deficīts!? Diezgan mērķtiecīgi arī mūsu valsts attītījusi kādu pamatīgu deficītu - uzticības deficītu. Lielākā problēma šodien ir nevis finansu, jēdzīgas politikas, bet - tikumības, uztcības deficīts. Sev, viens otram, valstij, Dievam...
Gndrīz divdesmit gadus vārdi "krietns cilvēks" vai "godaprāts"- bija tukši, par kuriem varēja novaikstīties - "tu tākā tāds maziņais". Vai arī - kaut kas līdzvērtīgs, krievu vārdam - "lohs". Sak, priekš kam kapitālismā krietni cilvēki?
A nē - tie ir ļoti svarīgi, un tieši kapitālismā, jo tā ir cilvēkresursa kvalitāte. Tas ir kā lietaskoks amatniecībā, no kura var kaut ko izveidot. Baiga ilūzija - ka, no sabojāta cilvēka var izveidot labu profesionāli.
Šāda ilūzija vislābāk kliedējas tad, kad esat slims: jūs var ārstēt n-tie profesionāļi, katrs ar diplomu čemodānu, taču, ja viņi, un piedevām, vesela farmaceitijas nozare, dzīvo no tā, ka jūs slimojat - kā tie var būt ieinteresēti, ka jūs izveseļojaties? Tā ir veselas nozares ekzistenciāla problēma un, turklāt, valsts problēma, jo valsts savukārt ieinteresēta tajā, ka jūs esat puslīdz vesels (kā nodokļu maksātājs).
Var, apmēram, iztēloties cik valstī ir ekonomistu. Tie visi, taču, katru dienu domā par ekonomiku, ne jau par makšķerēšanu. Kā šie profesionāļi jūtas, saprotot, kā soli pa solim valsts gāja uz šodienas ekonomisko situāciju? Pēc tā, kas noticis, visām ekonomikas fakultātem būtu vienkārši jāaizveras ciet...Jo tādas idejas kā rezerves veidošana ("treknajos gados") vai pārkaršanas nepieļaušana - ir vienkārši vesela saprāta līmenī. Nekādu zinātnisko grādu nevajag, lai to saprastu un rīkotos.
***
Kā radās šāda krīzes situācija? - Kurss, kas tika sākotnēji uzņemts valstī, bija kurss nevis uz kapitālismu, kā teica I.Godmaņa kungs (viņa "tas maksā tik cik tas maksā" vēsture citēs kopā ar A.Slaktera "nasing spešal"), bet tieši uz kriminālizētu kapitalismu.
***
Franči saka, ka viņi vēlas tirgus ekonomiku, nevis tirgus sabiedrību.
Interesanti kādu sabiedrību vēlas latvieši? Var gadīties, ka viņi sabiedrību nemaz tā īsti nevēlas, bet vēlas tikai "savu kaktu". Tad, principā, var iztikt arī bez valsts - ārzemju latvieši to sev ir varējuši nodrošināt svešumā: Amerikā, Austrālijā uc.
***
Ir liela starpība pārdot savus ražojumus un pakalpojumus, vai - pārdot sevi.
To nesaprot valsts amatpersonas, tātad, to nesaprot tauta, kas šīs amatpersonas ievēlēja.
***
Tagad iedomāsimies, ka apkārtējā pasaule veidojas kā mūsu priekšstatu atspoguļojums. Savukārt, mūsu priekšstati atspoguļo apkārtējo pasauli - tas notiek savstarpēji un tas notiek nepārtraukti.
Ļoti svarīgi tie periodi, kad mēs varam sākt tīrīt un labot šos "spoguļus". Šos periodus sauc par krīzēm.
***
21.06.09. prese ziņo, ka parlamenta telpās tiek ierīkota kapella, kurā notiks aizlūgumi par Saeimas darbu un lūgšanas varētu sākties ap septembri... - Viņi laikam domā, ka Dievam arī ir vasaras brīvlaiks un Viņa darba laiks ir pieskaņots Saeimai. :)
***
Ikvienas tautas nākotnes kredīts ir atkarīgs no tās spējas "mainīties uz augšu".
Ar valsti ir savādāk - tai var būt lieli dabas resursi.
***
Viens no svarīgākajiem kriminalizētas domāšanas iestādījumiem ir: Tagad un tūlīt!"
Kad tas sāk valdīt sabiedrības, tautas, valsts domāšanā pazūd nākotnes dimensija. Rezultātā - nav nākotnes. Kā nākotni atgūt? – Tas ir jautajums pie Dieva.
***
Viena no patīkamākām izjūtām - just, ka esi vajadzīgs. Piemēram, reizi gadā, Dzimšanas dienā, visi tevi atceras un liek tev saprast: "Cik labi, ka tu esi!"
Bet viena no nepatīkamām izjūtām ir apzināties, ka esi lieks. Tevi negrib... Bez tevis ir labāk...Kā ir, kad cilvēks sajūt, ka pasaulē bez viņa ir labāk?
Un kā ir, ja, nedod Dievs, tauta savās kolektīvās bezpziņas dzīlēs sajūt, ka bez viņas pasaulē ir labāk?
***
Ūdensvīra laikmetā vieni no svarīgākajiem vārdiem ir vārdi "caurspīdība" un "atklātība"(planēta Urāns). Kad par to sāk cīnīties, viss sāk iet uz labo pusi.
turpinās...
