LV
RU
EN
DE
Tommazo Kampanella (1568-1639.)
Zvaigznes un cilvēka brīvība
Lūk, vienīgi, kamēr neesmu piemirsis: viņi [Saules pilsētas iedzīvotāji] neapstrīdami pierāda, ka cilvēks ir brīvs, un saka, ka, ja jau četrdesmit stundu ilgas visnežēlīgākās spīdzināšanas laikā, kurai ienaidnieki pakļāva kādu viņu godātu filozofu, nebija iespējams no viņa pratināšanā uzdzirdēt nevienu vārdiņu, kurā viņš atzītos tajā, ko no viņa vēlējās izdabūt, tāpēc ka viņš savā dvēselē izlēma klusēt, tad jau tātad arī zvaigznes, kas iedarbojas iztālēm un maigi, nav spējīgas piespiest mūs rīkoties pret mūsu izlēmumu. Bet, tā kā tās, kaut arī ij nejūtami, ij maigi, taču tomēr iedarbojas uz mūsu jūtām, tad tas, kurš seko vairāk jūtām nekā dievišķajam saprātam, ij izrādās nokļuvis to verdzībā. Jo tak tas pats zvaigžņu stāvoklis, kurš no ķeceru līķiem izlaida smirdīgus izgarojumus, tajā pašā laikā no Jezuītu, Minorītu un Kapucīņu ordeņa dibinātājiem izplatīja tikuma aromātu. Un zem tāda paša zvaigžņu izvietojuma Fernando Kortess ieviesa dievišķīgo Kristus reliģiju Meksikā.
Apustulis Pāvils attiecina ķecerību uz miesas darbiem; zvaigznes jūtīgus cilvēkus noliec uz ķecerību atbilstoši noliecamā raksturam, bet saprātīgus cilvēkus - uz sākotnējā saprāta un Svēto Rakstu saprātīgo, īsteno un svēto mācību.
Aleksandrs Sokolovs
Izvēles brīvība un nolemtība
Šis jautājums ir praktizējoša astrologa pamat-: jautājums. Paturēsim prātā to, ka puse astroloģijas ir darbs ar laiku (prognoze), un astrologa spriedumi ir būtiski atkarīgi no viņa attieksmes pret šo jautājumu.
Ja pamatojas uz nākotnes nolemtību, tad atliek tikai noskaidrot, pie kuras gaišreģes doties, lai viņa pateiktu kas mūs gaida. Bet, ja nākotne gatavā veidā nepastāv, tad – kāda tā ir?
Vienkārša un ērta ir indiešu karmas jeb inerces koncepcija. Lai gan mūsdienās grūti rast citu filozofisku kategoriju, kas būtu vēl vairāk sagrozīta! Senindiešu filozofi, būdami klasifikācijas cienītāji, ir izšķīruši trīs karmas "slāņus".
Nobriedusi karma – tas, ko mēs nekādi nespējam mainīt: briestoša karma – tas, ko mēs nevaram mainīt, bet kam varam pielāgoties un ar ko varam "strādāt". Un radošā karma – tas, kā vēl nav, bet mēs to radām katru savas dzīves mirkli, īstenojot materializācijas ķēdīti (iespaids-apzināšanās-vārds-rīcība-rezultāts).
Ja runājam astroloģijas valodā, karmas substrātu pauž Saturns – tieši Saturns asociējas ar inerces procesiem un līdz ar to arī ar neizbēgamām grūtībām, darbu, nepieciešamību, pienākumu, dzīves sliedēm utt. Tāpat Saturns simbolizē laika "izstieptību", ilgstamību, arī mūžību un nāvi (lūk, no kurienes ir izaugušas reinkarnācijas teorijas kājas).
Tomēr ar Saturnu vien bija par maz, lai varētu raksturot visus procesus, kas norisinās laikā, tāpēc parādījās Urāns, kas simbolizē precizitāti, skaitu i un tādu raksturlielumu kā ātrums. Kaut arī tas asociējas ar straujumu, tā ir skaitliska kategorija, kas apzīmē attālumu, kas ir veikts laika vienībā, piemēram, centimetrs gadā (dažiem garīgo procesu ātrums ir vēl lēnāks).
Tā nu ir sagadījies, ka Saturns (bremzes) un Urāns (sacīkšu braucēju planēta) ir divu zīmju: Mežāža un Ūdensvīra – valdnieki, īstenībā abas šīs planētas ir saistītas ar laiku, un abu zīmju "dienas valdnieki" (Saturns un Urāns) ir "vainojami" pie tā, ka Mežāzis ir ilgdzīvotāju saraksta līderis, bet Ūdensvīrs atrodas tā beigās.
Minēto zīmju pieredze mums ir vērtīga tāpēc, ka rāda, kā pasauli uztver cilvēki, kam ik uz soļa rodas nepieciešamība izvērtēt nolemtības (Saturns) un brīvības (Urāns) robežas. Uzreiz nāk prātā slavenā formula – Brīvība ir apzināta nepieciešamība.
Vissarežģītāk nopietnam astrologam ir reiz saprast pašam, bet pēc tam paskaidrot arī ikvienam savam klientam to, KĀ dzīvē vienā un tajā pašā mirklī saskaņojas brīvība un nolemtība.
Mēs dzīvojam galvenokārt Rietumu kultūras ietekmē, kuras pamatā ir priekšstati, kas radās vēl Senajā Grieķijā. Un grieķu mitoloģijā Saturns nospēlēja noteiktu lomu Urāna liktenī – pēc Gājās (mātes Zemes) lūguma Saturns (Krons) Urānu kastrēja. Proti, cilvēki kopš seniem laikiem zināja, ka reālijas iegrožo brīvību.
Mazliet vienkāršojot, var piedāvāt šādu modeli: psihiski veselam cilvēkam ir raksturīgs noteikts pasaules modelis (Saturna kārtība). Ik uz soļa mums sava rīcība ir jāsaskaņo ar ietvariem, ko uzliek apkārtējā pasaule (dzīves vide, ģimene, sabiedrība utt). Biologi mūsu dzīvības formu sauc par Homo sapiens, un daži indivīdi tiešām daļēji attaisno šo nosaukumu. Tieši spēja sevi apzināties kā individualitāti un patstāvīgi spriest (Urāns) tad arī ir brīvības sākums.
Nodarbojoties ar astroloģiju daudzus gadus, secini, ka pastāv iepriekš noteiktais laiks, ka neviens nevar mainīt to laika brīdi, kad planētu stāvoklis nozīmēs noteiktu motivāciju. Bet tas, ko izdarīs cilvēks un vai izdarīs, – tā, lūk, daļēji jau ir izvēle.
Maija Zomberga
Astrologs izvēlas vai atkarība no astroloģijas
Mēs visi no kaut kā esam atkarīgi — cits no kafijas, cits no alkohola, un pilnīgi visi mēs vairāk vai mazāk esam atkarīgi no saviem ieradumiem. Bet vai ir iespējama atkarība no astroloģijas? Manuprāt, tā ir iespējama - par to nav pat vērts šaubīties. Bet ir jārunā par to, ko cilvēks izvēlas pats.
Kad studēju astroloģiju Maskavas Astroloģijas akadēmijā, ņēmu vērā kādu pasniedzējas Tatjanas Mitjajevas piezīmi, proti, ka astroloģijas zinātājam var draudēt tendence pilnīgi visās savās darbībās, pat nenozīmīgās, sākt vadīties pēc aspektiem. Tas nozīmē, ka, ejot iepirkties vai darot vēl kaut ko gluži ikdienišķu, cilvēks izpēta planetāro situāciju un rīkojas tikai saskaņā ar to. Nenoliedzami, tranzītu pārskats un analīze ir noteikta profesionāla nepieciešamība, jo pastāvīga profesionalitātes līmeņa paaugstināšana ir vajadzīga jebkuras nozares speciālistam.
Tomēr, manuprāt, pārlieku saistot sevi ar aspektu darbību, cilvēkam tieši arī veidojas noteikta atkarība no astroloģijas. Un turpmāk ir iespējama vēl drūmāka atkarības gaita – šī atkarība var likt pamatu fatālismam, jo cilvēks apriori pieņem, ka viss ir atkarīgs no planētu izvietojuma un ka tur neko nevar pasākt. Zūd iekšējais plastiskums un prasme meklēt situācijai atbilstošas rīcības alternatīvas, un cilvēks (proti, astrologs) pilnībā pakļaujas likteņa varai, un līdz ar to jēdzienam izvēles brīvība vispār zūd jēga.
Vēl viens atkarības rādītājs ir visa notiekošā skaidrošana ar tranzītiem – tā cilvēkam atbildību no sevis ļauj novelt uz atbilstošo aspektāciju. Jā, sarežģītās situācijās tas noteikti stipri atvieglo sirdsapziņu, bet reizē tas liedz jebkādu individuālu iniciatīvu, kreativitāti un var arī sarežģīt funkcionēšanu un saskarsmi ar citiem cilvēkiem.
Protams, manis aprakstītā izvēle ir galēji destruktīva cilvēka psihei un attīstībai. Jo ar šādu pieeju astrologs ne tikai neko labu nevar izdarīt sev, bet konsultējot var arī ne pārāk konstruktīvi ietekmēt savu klientu, piemēram, pēc psiholoģiskā pārnesuma likuma, liegt cilvēkam pat domāt par izvēli vai individuālo radošo aktivitāti.
Būtībā, ja dzīvē tiek ieviests viss, ko esmu aprakstījusi, tad ir jāpieņem, ka pēc personīgā horoskopa, pēc tranzītiem, pēc solārās revolūcijas, pēc direkcijām utt. astroloģijas galvenā funkcija ir tikai un vienīgi nolemtības paušana jebkuram cilēkam. Bet es noteikti iebilstu pret to, ka tā būtu astrologa optimālā izvēle.
Domāju, ka astroloģiskās norādes tomēr labāk ir analizēt, ņemt vērā, taču rīkoties ne tikai pēc noteiktām aspektu norādēm, bet arī atbilstoši citiem būtiskiem faktoriem.
Parasti cilvēkam ir savi mērķi, nostādnes, vērtības, kas nosaka viņu izvēli konkrētajās situācijās. Tranzītais planetārais stāvoklis un arī dzimšanas determinējums natālajā kartē dod iespēju rēķināties ar noteiktu fonu vai individuālām cilvēka tendencēm dzīves norisēs; to var interpretēt kā ieteikumus, bet nekad ne kā kategorisku norādi, lai izšķirtos par kādu noteiktu rīcību vai izpausmēm. Ļoti daudz mūsu dzīvē ir atkarīgs no tā, kā mēs kaut ko izmantojam un kādā veidā interpretējam. Piemēram, izmantojot nazi, mēs varam izgrebt kokā skaistu veidojumu vai pagatavot vakariņas, bet varam arī veikt noziedzīgu darbību. Un, kā mēs zinām, lielākoties daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka izvēles, no tā, kā, viņaprāt, šis instruments būtu jāizmanto. Kāpēc tad lai mēs astroloģiskās norādes nevarētu pārdomāti interpretēt tādā veidā, lai gūtu vajadzīgo vai vēlamo rezultātu? Var aplūkot dažādas alternatīvas, bieži vien pēc esošās aspektācijas var arī producēt pilnīgi jaunus nestandarta risinājumus vai idejas. Uzskatu, ka labas astroloģijas zināšanas nevis noteikti determinē cilvēku, bet drīzāk dod iespēju rast individuāli adekvātus attīstības virzienus.
Simons Bizuns
Brīvība un liktenis
Brīvība ir nesaraujami saistīta ar likteņa ierobežojumu (ko var uztvert arī kā nolemtību) – tie ir savstarpēji papildinoši jēdzieni. Taču pastāv kaut kas augstāks gan par brīvību, gan par ierobežojumu – varbūt Veselums, varbūt Dabas inteliģentums vai Dieva griba, kā nu kurš to tver. Līdzīgi kā orķestrī, kur izpildītājam var būt brīvas improvizācijas plašumi vai arī ir jāspēlē tikai un vienīgi pēc notīm, taču svarīgs ir izpildāmais skaņdarbs. Ja kopskanējums zūd, jēgu zaudē gan brīvība, gan stingras robežas.
Minētais piemērs man ir pazīstams. Dzīvē periodiski gadās neatrisināmas situācijas, un, ja šāda situācija ieilgst, es vienkārši saslimstu. Kaut kādi drošinātāji atslēdz fizisko plānu. Un tad slimības dzīlēs dzimst cita dimensija, cits ceļš, cita risinājuma metode, reizēm – gatava atbilde. Atveseļojies jūtos atbrīvojies, un man ir jaunas rīcības iespējas. Un man ir jāsecina, ka piespiedu apstākļiem, ko rada slimība (tieši tāpat kā brīvībai, ko baudu, kad esmu vesels), dzīves kopskanējumā ir sava nozīme un jēga.
Astroloģiski vispirms jau var teikt, ka brīvība ir jebkuras planētas īpašību brīva izpausme. Saulei tā ir brīvība būt, pašizpausmes iespējas, Mēnesim – pielāgošanās aparāta elastība, Merkuram – kontaktu brīvība, Venērai – izvēles brīvība, Marsam – rīcības brīvība, Jupiteram – izaugsmes brīvība, taču lūk, kur ir paradokss: nākamajai planētai, Saturnam, brīvība nozīmē nolikt priekšā sienu, „iespundēt” apstākļu skavās, ierobežot vai pat atņemt iespējas.
Pievērsīsim uzmanību sev! Kas mūsos ir viscietākais? Kauli. Un kas ir visbrīvākais? Domāšana. (Nevienam taču neradās grūtības pievērst uzmanību sev.)
Astroloģijā kauli ir saistīti ar Saturnu, kas pauž kristalizācijas principu. Ar Saturnu ir saistīta arī loģika, apstākļu robežas, karma, liktenis un fatālisms. Ja raugās caur Saturna prizmu, viss ir nolemts tieši loģikas dēļ, kad turpmākais negrozāmi izriet no iepriekšējā. Saturna funkcija ir saglabāt formu, turēt dzīves konstrukciju – un to tur tieši loģika, karma un nolemtības režģis. Bet mēs taču saprotam, ka šī "armatūra" nav vienīgā, kas nosaka dzīvi.
Visas planētas, kas atrodas aiz Saturna, simbolizē spēkus, kas ir ārpus stingras cēloņsecības un tajā ik brīdi ievieš kaut ko jaunu. Pirmais ir Urāns, kas simbolizē domas rašanos, apziņas pamošanos vai garīgu apskaidrību. Nākamā planēta Neptūns simbolizē augstāka līmeņa jūtas vai nākamo pārdzīvojumu līmeni, Plutons – augstāku gribu, pilnīgu mobilizāciju un spēku transformāciju.
Jebkuram dzīvam organismam ir svarīga visparastākā kustību, kontaktu, izvēles, attīstības brīvība, kas īstenojas cēloņsecības ietvaros. Un ir raksturīgi, ka šī cēloņsecība arvien vairāk un vairāk sašaurinās, tādēļ cilvēki mēdz teikt: "Jo tālāk – jo trakāk." Saturns, gluži loģiski, ved strupceļā. Un no šī strupceļa ir jārodas izejai nākamajā līmenī. Mūsu parastie ierobežojumi ir lēns ceļi pretī strupceļam. Vai pretī izejai. Katram nākamajam attīstības pakāpienam ir raksturīga tikai šāda secība: brīvība – brīvības sašaurināšanās – strupceļa krīze – cīņa par izeju – izeja jaunā līmenī. Un ir svarīgi, ka šis modelis izpaužas gan varenos un lielos dzīves notikumos, gan arī (pēc ciklu līdzības principa) ikdienišķos, mazos notikumos (mazas krīzes, mazas izejas utt.). Ikviens brīdis ir kāds no šī procesa soļiem.
