LV
RU
EN
DE
Viņš ticēja Dievam un Augstākajiem spēkiem un radīja, ticot to palīdzībai. Izmantodams savas zināšanas, viņš ne tikai ārstēja, bet arī izārstēja. Ļaudis ainā, ka šis cilvēks esot zinājis jaunības eliksīra recepti un mācējis parastos metālus pārvērst dārgmetālos. Viņš bija spilgta personība, jūsmīgi emocionāls, pārliecināts par sevi un zināšanām, kuras iekaroja no pasaules un uztvēra no augšas. Šis cilvēks bija Paracelzs.
Ir zināms, ka Paracelzs, jeb īstajā vārdā Filips Aureols Teofrasts Bombasts no Hohenheimas (1493— 1541) ir dzimis 1493. gadā Ainzidelnas tuvumā, Švicas kantonā. Precīzus viņa dzimšanas datus dažādi avoti uzrāda atšķirīgi: 21. 09. 1493.; 10. 11. 1493. ; 14.11.1493 (1). ; 26.11.1493. ; 14.12.1493. ; 17.12. 1493. (2) un pat 01. 05.1494. (3)
Šādi izkliedēti dati krietni sarežģī astrologa darbu, ja rodas vajadzība veidot horoskopu. Protams, var izdarīt notikumu rektifikāciju, bet kurš var garantēt, ka šie dati ir tiešām precīzi? Rodas jautājums par hronoloģiju un kalendāru, kā arī par laiku, kas būtu pamatā notikumu fiksācijai, jo tolaik katrā vietā bija savs laiks. Palīgs rektifikācijā varētu būt Paracelza izskats, jo pēc cilvēka ārējā izskata var noteikt viņa Ascendentu (horoskopa uzlecošo grādu), taču astrologs atkal nonāk grūtībās, jo mantojumā atstātās Paracelza gravīras un portreti ir diezgan atšķirīgi. Tātad ari šī iespēja ir liegta. Tāpēc tagad nemēģināsim izveidot Paracelza horoskopu, bet, cienot viņa piemiņu, sniegsim datu apkopojumu.
Tātad Paracelzs ir dzimis 1493. gadā. Viņš bija viens no senās Bombastu dzimtas pēcnācējiem. Šai dzimtai piederēja Hohenheimas pūs pie Štutgartes. Kā viens no Paracelza radiem tiek minēts ari Georgs Bombasts Honheimss, kas it kā esot bijis Sv. Jāņa (jeb Maltas) bruņinieku ordeņa grosmeistars. Tomēr dokumenti, kas apstiprinātu šo faktu, nav atrasti. (4) Paracelza tēvs Vilhelms Bombasts no Hohenheimas bija Ainzidelnas abatijas ārsts, un māte līdz precībām, kas notika 1492. gadā, bija māsa un saimniece klostera slimnīcā.
Vārdu Teofrasts tēvs dēlam - vienīgajam bērnam ģimenē - tika devis par godu senajam, slavenajam ārstam. Pseidonīmu Paracelzs mēdz saistīt ne tikai ar Teofrasta vēlmi parādīt savu pārākumu pār Celzu, bet arī ar vārda Hohenheim tulkojumu, tomēr nav zināms, pēc kā viņš pats vadījies, izvēloties šo pseidonīmu. Nav zināms arī tas, kad viņš pirmo reizi ir parakstījies ar šo vārdu. Paracelzs bieži tika saukts par Teofrastu Klaidoni (Helvetius Eremite) (5) vai arī pēc dzīvesvietas - par vācieti (germanus) vai svevu (svevus) (6).
Viens no nostāstiem vēsta, ka bērnībā kādā negadījumā Paracelzs ticis kastrēts, tomēr pamatota apstiprinājuma tam nav. Ir zināms tikai, ka viņam nav augusi bārda, un saglabājies galvaskauss pēc formas vairāk atgādina sievietes nekā vīrieša galvaskausu.
Lai kā arī būtu, 1502. gadā Vilhelma Bombasta ģimene pārcēlās uz Vilahu Karintijā. Pirmo izglītību, kā jau tolaik bija pieņemts, Paracelzs guva dzimtajās mājās. Par viņa pirmo pasniedzēju kļuva tēvs, kas mācīja Teofrastam medicīnas, ķirurģijas, alķīmijas un astroloģijas zinības. Tādēļ Paracelzs vienmēr turēja godā sava tēva piemiņu un pieminēja viņu ar lielu cieņu.
Pēc tam Teofrasts izglītību papildināja pie Sv. Andreja klostera mūkiem un, sasniedzis 16 gadu vecumu (pēc citiem avotiem - 1506. g.), devās mācīties uz Bāzeles Universitāti. Pēc kāda laika par viņa skolotāju kļuva Johans Tritemijs no Španheimas, Sv. Jēkaba klostera priekšnieks Vircburgā, viens no tā laika dižākajiem Skolotājiem. Tieši viņa vadībā atklājās Teofrasta spējas okultajās zinībās un to praktiskajā izmantošanā.
Turpmākie zināšanu meklējumi Paracelzu aizveda uz Zigismunda fon Fugera labaratoriju Švatzā (Tirolē). Fon Fugers bija slavens alķīmiķis un bagāts cilvēks, kam turklāt piederēja raktuves un viņš varēja Teofrastam sniegt visai vērtīgas zināšanas. Šeit Paracelzam bija lieliskas iespējas nodarboties ar rūdu iegūšanas tehniskajiem jautājumiem un izpētīt minerālu dabu, kā ari novērot kalnraču slimības.
Daudz laika Paracelzs pavadīja ceļā. Zināšanu meklējumos viņš apmeklēja pazīstamākās universitātes Vācijā, Francijā un Itālijā, apguva metalurģiju Saksā, pabija arī Nīderlandē, Dānijā, Zviedrijā un Krievijā. Kādā no saviem klejojumiem viņš nonāca tatāru gūstā, tika nogādāts pie hana un arī tur atraa iespēju papildināt savas zināšanas, praktizējot alķīmiju pie tatāriem. Vēlāk, pavadot hana dēlu uz Konstantinopoli, Paracelzs saskārās ar slepenajām Austrumu mistērijām un, kā stāsta, ticis tajās iesvētīts arī pats. Tik tiešām, tie, kas iepazinušies gan ar Paracelza mācībām, gan austrumu zinībām, tajās atrod daudz kopīga.
Spriežot pēc Van Helmonta liecības (7) par to, ka Konstantinopolē Paracelzs ieradies 1521. gadā, var secināt, ka pie tatāriem viņš uzturējies no 1513. līdz 1521. gadam. Tiek uzskatīts, ka tur viņš no tautieša adepta Solomona Trismozīna (Praifera) ir saņēmis filozofu akmeni.
Ieguvis filozofu akmeni, Paracelzs neapstājās pie sasniegtā, bet, gluži pretēji, ar jauniem spēkiem un zināšanām turpināja ce|ot. Viņš izmēģināja savus spēkus kara ķirurģijā, piedaloties daudzās tālaika kara ekspedīcijās. Ik reizi viņa zināšanu klāstu papildināja arvien jauna pieredze, viņš nejuta nepatiku, vēršoties pie dažādu slāņu un profesiju pārstāvjiem, kā arī dažādu ticību, dažādas pārliecības ļaudīm ar atšķirīgu izglītības līmeni. Paracelzu varēja sastapt visdažādākajās vietās, visdažādāko cilvēku lokā. Viņš pētīja pasauli tās izpausmju kopumā, un, šķiet, viņam ne no kā nebija bail.
Vācijā Paracelzs atgriezās trīsdesmit divu gadu vecumā un drīz vien kļuva par slavenu ārstu, kam "brīnumainā kārtā" izdevās izārstēt slimos. 1525. gadā viņš pārcēlās uz Bāzeli un 1526. gadā ar sava tautieša Hausšaina (Okskolampadija) (8) gādību tika norīkots par pilsētas ārstu. Vēl pēc gada- 1527. gadā - pilsētas padome nolēma iecelt Paracelzu par Вāzeles Universitātes profesoru. Viņam tika piešķirtas fizikas, medicīnas un ķirurģijas katedras un piedāvāts liels atalgojums.
Liktenis Paracelzam deva lielisku iespēju nodot savu pieredzi un zināšanas jaunajai mediķu paaudzei nevis kaut kur, liet tieši "zinātnes nama" sienās. Atbilstoši renesanses laikmetam viņš drosmīgi uzbruka iesīkstējušam tradīcijām. Paracelzs savu pasniedzēja darbu sāka ar to, ka mainīja pasniegšanas pamatprincipus. Pirmkārt, viņš atteicās no mirušās latīņu valodas, kurā tika pasniegti zinātniskie priekšmeti, un pievērsās dzīvajai vācu valodai, kas bija savstarpējās sazināšanās valoda. Otrkārt, viņš apstrīdēja autoritāšu darbus, uz kuriem balstījās 16. gadsimta zinātniskais skatījums, it .sevišķi medicīnā un dabas zinībās. Viņš publiski sadedzināja Avicennas, Galēna, Aristoteļa u. c, darbus, vēlēdamies medicīnā ieviest reformas. Treškārt, viņš pasniedza savas personīgās teorijas un slimību ārstēšanas metodes, neņemdams vērā citu viedokļus.
Paracelzs ieguva slavu un kļuva par autoritāti starp studentiem, kas ar sajūsmu klausījās viņa lekcijas, taču pasniedzēji un ārsti apskauda Paracelza veiksmi, un tiem par viņu bija gluži cits viedoklis. Viņa manieres un uzvedību nebūt nevarēja saukt par diplomātisku, viņš nemaz neņēma vērā citu personiskās intereses un vienmēr nkojās pēc .savas taisnīguma izpratnes, Turklāt Paracelzs mēdza izteikties atklāti, tieši un derdzīgi, tā itin drīz noskaņodams pret sevi ietekmīgus pilsētas iedzīvotājus.
Zināms arī tas, ka Paracelzam bija pašam savs skatījums uz finanšu jautājumiem: nabadzīgos viņš ārstēja liez maksas, bet no bagātniekiem ņēma "astronomiski" lielu samaksu. Būdams Bāzeles galvenais ārsts, Paracelzs, vislabāko nodomu vadīts, pierunāja pilsētas domi nodot viņa uzraudzībā visas pilsētas aptiekas, lai varētu pārraudzīt pārdotās zāles un to cenas. Paracelss vēlējās novērst nepamatoto cenu palielināšanos, bet diemžēl tas nesaskanēja ar aptieku īpašnieku plāniem un arī šādi viņš ieguva sev jaunus ienaidniekus. Arī vairāki ārsti un profesori atbalstīja aptiekārus, par iemesliem minot to, ka Paracelzs neiedveš uzticību, jo ir "svešzemnieks", viņam nav doktora grāda, viņa zināšanas ir apšaubāmas, bet viņa filozofiskajai sistēmai piemīt trūkumi un tā nesaskan ar autoritātēm.
Pēdējo un pašu lielāko kļūdu Paracelzs pieļāva, Bāzeles domē aizstāvēdams kanoniķi Kornēliju no Lihtenfelsas - savu kādreizējo pacientu, ko viņš tika izglābis no nāves, kad visi pārējie ārsti no bezcerīgā slimnieka bija atteikušies. Tomēr pacients nepateicīgi nostājās pats pret savu glābēju. Zaudējis savu galveno aizgādni - pilsētas domi, Paracelzs 1528. gadā bija spiests slepus pamest Bāzeli, lai izvairītos no nevēlamiem sarežģījumiem. Kā redzam, Paracelzs mierīgu un turīgu dzīvi nespēja nodzīvot pat divus gadus. Pēc šī notikuma viņš atkal atsāka klejojumus.
1529. gadā Paracelzs ieradās Eslingenē pie Štutgartes, bet arī tur viņam neveicās - zinātnieks un ārsts tika izsekots un, tikai laikus pamezdams pilsētu, izvairījās no cietuma. 1530. gadā, kad viņš jau atradās Nirnbergā, tās ārsti apvainoja viņu krāpšanā, nosaukdami par šarlatānu un viltvārdi. Tomēr Paracelzs pieņēma izaicinājumu un, lai aizstāvētu savas zināšanas, lūdza pilsētas domi uzticēt viņam dažus neārstējamus slimniekus. Paracelza ziņā nodeva dažus, kas slimoja ar "ziloņa" kaiti, un viņš tos pārsteidzoši ātri izārstēja (9). Un, pats trakākais, neprasot par to nekādu samaksu! Tomēr šī veiksme nenesa viņam mieru, un šķiet, ceļš bija Paracelza liktenis.
Turpmākās viņa gaitas veda caur Nerdlingenu, Minheni, Rēgensburgu, Ambergu, Merāno, Halli, Cīrihi u. c.; viņš pabija arī Ungārijā.
Paracelzam sekoja arī mācekļi - daži vēlējās iegūt zināšanas, citi - apgūt mākslu, ko varētu izmantot savu mērķu sasniegšanai. Tomēr viņš nelabprāt atklāja savus noslēpumus, un daži no mācekļiem tādēļ jutās aizvainoti. Arī to nelabvēļi izmantoja, lai nomelnotu Paracelza vārdu.
Vajāšanu iemesls bija tas, ka Paracelzs savas zināšanas tīši vai netīši pretstatīja sabiedrībai.
Viņš cilvēkiem atklāja mācības skaistumu, dabas procesu dziļo nozīmi un savstarpējo saikni starp cilvēcisko un garīgo pasauli. Viņš stāstīja vienkāršiem, saprotamiem vārdiem, atvērti un pieņemami. Tomēr šī gaisma bija pārāk spoža, tā izgaismoja trūkumus atzītu speciālistu zināšanās, atmaskojot viņu zināšanu nepilnību. Šī gaisma sāpīgi ievainoja patmīlību un lepnumu, kas nekad nenoliec galvu, lai ievērotu tas vērtības, kuras pati Daba sniedz vērīgam un atvērtam prātam, kas ar mīlestību spēj uztvert tam paredzēto.
Pats Paracelzs rakstīja: "Ķermenis rodas no elementiem, dvēsele - no zvaigznēm un gars - no Dieva. Viss, ko var saprast prāts, ir zvaigžņu (10) sūtīts (11)."
"Fiziskais cilvēks saņem barību no zemes, zvaigžņu cilvēks dažāda veida emocijas un jūtas gūst no zvaigznēm, bet gars savu gudrību saņem no Dieva." (12)
"Zeme, dzīvnieku valstība un fiziskais cilvēks ir pakļauti zvaigznēm, bet garīgais cilvēks pārvalda zvaigznes un ar prātu, kas nāk no Dieva, pakļauj pasauli ap sevi un sevī." (13)
Paracelzs cienīja astroloģiju un mēdza atgādināt to, ka ir jāzina mācība par zvaigžņu ietekmi, tomēr horoskopus nekad neveidoja. Iespējams viņam bija zināms augstākais astroloģiskais aspekts, līdz ar to ari izprotama mijiedarbība starp makrokosmu (Visumu) un mikrokosmu (cilvēku).
Paracelzs nav atstājis pēc sevis materiālas vērtības. Par patiesu mantojumu cilvēcei ir kļuvuši viņa darbi un viņa grāmatas, kurās sniegtās zināšanas palīdzējušas izglābt daudzas dzīvības. Viņš ir atstājis receptes un norādījumus par dažādu slimību ārstēšanu. Viņš ir atstājis pasaulei savu filozofiju, kurā ir daudz gudrības un kura liecina par viņa prāta dziļumu, taču šīs filozofijas avotu viņš ļāvis katram atrast patstāvīgi:
"Lai ļauni nemēļo par manu filozofiju,
bet vispirms lai izpēta un apdomā katru
vārdu. Un tad taps skaidrs, kā vārdā es
runāju un vai manas zināšanas ir
aizgūtas no nelabā vai no tīras
Dabas gaismas."
Viņš kļuva slavens kā izcils alķīmiķis, kas apguvis mākslu pārvērst zemākos elementus augstākos. 1541. gadā, saņēmis hercoga Emsta, Bavārijas falcgrāfa - liela alķīmijas un slepeno zinību cienītāja, uzaicinājumu, Paracelzs ieradās Zalcburgā, kur arī palika pavisam.
Taču Paracelzam nebija lemts ilgi dzīvot hercoga aizbildniecībā, jo 1541. gadā 24. septembrī viņš pēc īsas slimības nomira viesnīcas "Baltais zirgs" numurā.
Paracelza nāves cēlonis tā arī ir palicis noslēpumā tīts. Daži saka, ka viņš, zinādams par tuvo nāvi, aizgājis to nosvinēt krogā un tur arī nomiris, citi apgalvo, ka dižais zinātnieks un ārsts gājis bojā skaudīgo dakteru nolīgtu dzērāju kautiņā. Arī pēc Paracelza nāves skauģi, tāpat kā senāk, turpina par viņu mēļot, taču piekritēji noliec galvu viņa zinību priekšā.
Paracelza ķermenis ir apglabāts Sv. Sebastiana baznīcā, un tas izsaka daudz.
1572. gadā, veicot baznīcas pārbūvi, tika veikta Paracelza mirstīgo atlieku ekshumācija un pārapbedīšana aiz sienas, kas norobežo Sv. Filipa Neri baznīcas pagalmu. Tagad tur novietots piemineklis ar uzrakstu:
"Še guļ medicīnas doktors Teofrasts Filips, kurš ar savu brīnumaino mākslu daudzus izdziedinājis no čūlām, podagras, tūskas un citām slimībām, pagodinājis nabagos, pārdalot un atdodot savu mantību. 1541. gada septembra 24. dienā dzīvi pret nāvi nomainījis..."(14)
Paskaidrojumi
(1) sk.pirmo avotu literatūras sarakstā
(2) Manly Hall in Astrological Review 3/1935. Kraum gave the same
data in NAJ 4/2935 (November 10,1493 OS). PC gave the same
datē with 11:00 PM LMT as "date and time spec." Swrainson in M.A.
10/1930 gave November 26,1493 OS, near Zūrich. DeLuce in
Astrological Bulletina Annual 1952 gave December 14,1493 OS,
3:22 AM, 3E.33,47 N.22. Americana Encyclopedia gives December
17,1493, Einseideln.
(3) www.encyclopedia.astrologer.ru
(4) www.newchrono.ru/frame1/Publ/cronopio/malta/malta_2.htm
(5) lat. - Šeices klaidonis
(6) Svevi - senvācu cilšu grupa
(7) Van Helmont. Tartari Historia § 3
(8) cits šī vārda rakstibas variants - Ekolampidijs
(9) liecības par šo notikumu var atrast Nirnbergas arhīvā
(10) zvaignes Paracelsam nozīmēja kosmosa pamatprincipus
(11) sk.pirmo avotu literatūras sarakstā
(12) turpat 227 lpp.
(13) turpat 227 lpp.
(14) turpat 32 lpp.
Izmantotie avoti
1.Гартман Ф. Жизнь Парацельса и сущность его учения. -Москва: Алетейа, 2001
2.Парацельс. магический архидокс. -Москва:Сфера,1997
3.Саплин А.Ю. Астрологический энциклопедический словарь. -Москва, 1994
4. www.encyclopedia.astrologer.ru
5. www.newchrono.ru/frame1/Publ/cronopio/malta/malta_2.htm
(izmantojot materiālu nekautrējieties atsaukties uz www.astropolis.lv)
