Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Ap Astroloģiju / Tiho Brahe

AP ASTROLOĢIJU

02. OKT

Tiho Brahe

Tiho Brahe
Tiho Brahe - izcils dāņu astronoms un astrologs. Jauni, pilnīgāki astronomiskie instumenti viņam ļāva novērot zvaigznes un daudz precīzāk noteikt zvaigžņu stāvokli. Viņam izdevās noteikt vairāk nekā 777 zvaigžņu koordinātes. Viņa konstruētie astronomiskie instrumenti ļāva izpētīt Saules sistēmu, un tas deva daudz skaidrāku kosmosa uzbūves ainu.
Tiho Brahe piedzima 1546. gada 14.decembri plkst. 14:45 (pēc citām ziņām plkst. 10:47) Knudstrupā (Dānijā, tagad Zviedrijas teritorija) muižnieka ģimenē. Tiho tēvs bija Helsingborgas pils pārvaldnieks.

Tēvam bija bagāts brālis vārdā Jirgens, bet viņam nebija bērnu, un lūk šis tēvocis Jirgens nolaupīja savu brāļadēlu, kad viņš bija vēl pavisam mazs. Kad vecāku sāpes par notikušo sāka pierimt, tēvocis pārveda Tiho uz savu Tostrupas pili Skanijā (Dānijā). Tēvocis arī apmaksāja sava brāļadēla studijas Kopenhāgenas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1559-1562).

Universitātē Tiho studēja tieslietas, retoriku un filozofiju. Atbilstoši muižnieka kārtai viņam tika gatavota politiķa karjera. Tomēr... viss pavērsās mazliet citādi. Daži notikumi pievērsa viņa interesi astronomijai. Tiho nebaidījās no debesu parādībām. Kādēļ gan bīties, piemēram, no Saules aptumsuma, ja tas ir paredzams? Gluži pretēji - viņu pārsteidza un sajūsmināja iespēja precīzi paredzēt aptumsuma brīdi. Pilnīgais Saules aptumsums, ko Tiho paredzēja
1560. gada 21. augustā, bija pirmais liktenīgais astronomiskais notikums viņa dzīves ceļa izvēlē.

Kaut arī četrpadsmit gadus vecam studentam šāda prognoze šķita kā pārgalvīgs izaicinājums, kad paredzējums tomēr piepildījās, viņš noticēja saviem spēkiem.
Un izvēle bija notikusi! Tiho aizrāvās ar astronomijas un matemātikas apguvi. 1562. gadā viņš devās uz Leipcigas Universitāti, kur mācījās līdz 1565. gadam. Un jau 1563. gada augustā viņš pieredzēja otru notikumu, kas stipri vien noteica viņa turpmāko dzīvi.
Novērodams Jupitera un Saturna savienojumu (Saturna pārklāšanos ar Jupiteru) un salīdzinādams iegūtos rezultātus ar publicētajiem tālaika almanahos un efemerīdu tabulās  planētu un zvaigžņu stāvokļiem, Tiho konstatēja visai nozīmīgas kļūdas. Piemēram, Kopernika tabulās minētais planētu savienojums bija norādīts ar dažu dienu kļūdu.

Tā nu septiņpadsmit gadus vecais Tiho, entuziasma pilns, nolēma veltīt dzīvi debesu vērojumiem, lai izdarītu labojumus zvaigžņu tabulās un atjauninātu astronomiju. Pabeidzis studijas, viņš vairākus gadus ceļoja pa Eiropu, nodarbojoties ar astronomiju, astroloģiju un alķīmiju. Dzīves ceļš viņu veda caur Vitenbergai, Rostokai, Bāzelei, Ingolštatei, Augsburgai, kur tolaik atradās lielākie astronomijas un astroloģijas centri.

No šī perioda ir zināms nostāsts par to, kā Tiho Brahe pareģoja sultāna Suleimana I nāvi. 1566. gadā Suleimana I karaspēks iebruka Eiropā un apdraudēja Ungāriju. Tiho pareģoja sultāna nāvi Mēness aptumsuma laikā 1566. gada oktobrī. Pēc kāda laika gan noskaidrojās, ka sultāns bija miris gandrīz divus mēnešus pirms aptumsuma un viņa galms, lai nedemoralizētu armiju, vienkārši bija slēpis nāves brīdi.

Tiho Brahem bija smags raksturs, viņš bija iecirtīgs un augstprātīgs, tā ka bieži vien konflikti, kuros viņš iesaistījās, beidzās ar divkauju. Vienā no tām, 1566. gada 29. decembrī Rostokā, viņš zaudēja degunu. Kopš tā laika viņš nēsāja mākslīgu degunu, kas bija darināts no zelta un sudraba un tika piestiprināts ar īpašu līmi.

Ceļojot pa Eiropu, Tiho ne tikai papildināja zināšanas, bet arī iegādājās matemātiskus un astronomiskus instrumentus. Augsburgā viņš uzsāka milzīga zvaigžņu globusa būvi, kura diametrs bija pusotrs metrs. Uz šī globusa astronoms vēlāk atzīmēja zvaigžņu stāvokļus.
1571. gadā Tiho atgriezās Dānijā. Saņēmis tēva un tēvoča mantojumu, viņš apmetās Skanijā un nodibināja nelielu observatoriju, kļūdams par tās īpašnieku un vadītāju vienlaikus. Tur viņš pētīja lielo planētu savienojumu ietekmi uz stihiskām nelaimēm un, tāpat kā Keplers, strādāja pie aspektu teorijas.

Šajā observatorijā Tiho Brahe piedzīvoja trešo lielo savas dzīves astronomisko notikumu - 1572. gada 11. novembrī viņš atklāja zvaigzni. Tā bija spilgtāka par Venēru un atradās krietni tālāk par Mēnesi, tātad - "nekustīgo" zvaigžņu rajonā. Tā bija novas dzimšana Kasiopejas zvaigznājā. Pēc jaunas zvaigznes atklāšanas un tās novērojumu publicēšanas grāmatā "De nova Stella" 1573. gadā, Tiho Brahes statuss mainījās. Pirmkārt, viņš ieguva slavu, un, otrkārt, no "dāņu diletanta" kļuva par Eiropas līmeņa astronomu.

1573. gadā Tiho salaulājās ar zemnieka meitu vārdā Kristīna. Tā kā viņš bija muižnieku kārtas pārstāvis, tad ar šīm laulībām sacēla skandālu savu laikabiedru vidū. Plašajā korespondencē, kura ir saglabājusies līdz mūsdienām, sievu viņš pieminēja reti. Iespējams, izšķirties par šo laulību viņu pamudināja ne tik daudz jūtas, cik aprēķins. Viņam, visticamāk, bija vajadzīga saimniece, kura vadītu viņa mājas dzīvi, bet kurai nebūtu juridisku tiesību uz viņa īpašumu. Tā viņš bija pasargāts no iespējamām prāvām par mantas sadali un intrigām.

Abu laulībā piedzima astoņi bērni, no kuriem izdzīvoja seši. Jauno, ambiciozo zinātnieku ar tik unikālu prātu un pārsteidzošām zināšanām nevarēja nepamanīt, un Dānijas karalis Frederiks II (1534-1588), būdams liels zinātnes un mākslas atbalstītājs, ieinteresējās par Brahes sasniegumiem un uzaicināja viņu universitātē nolasīt lekciju kursu matemātikā, astroloģijā un citās disciplīnās. Turklāt 1576. gadā karalis Tiho Bahes zinātniskajiem eksperimentiem atvēlēja Hvenas salu, kas atradās jūras šaurumā netālu no Kopenhāgenas. Piedevām Tiho no karaļa saņēma mucu zelta observatorijas ēkas būvēšanai un astronomiskiem pētījumiem, kā arī ikgadēju atbalstu un līdzekļus no salas zemnieku zemes rentes.

Uz šīs salas Tiho uzcēla māju-observatoriju, ko nosauca par Uraniborgu (Urānijas jeb Debesu pili). Tā tik tiešām bija īsta viduslaiku pils ar torņu smailēm, šaujamlūkām un pat cietumu pagrabiem... Vairākās pils daļās atradās observatorijas telpas ar atbīdāmiem koniskiem jumtiem. Pilī bija arī bibliotēka, kur atradās slavenais milzīgais debesu globuss, un ķīmiskā laboratorija ar "16 pavardiem", proti, 16 darba vietām. Pils centrā pirmajā stāvā atradās strūklaka, no kuras ar sūkņiem ūdens tika piegādāts visiem trijiem pils stāviem. Observatorija bija aprīkota ar instrumentiem, kas tika izgatavoti paša Tiho Brahes vadībā.

Kad mācekļu un palīgu, kas pulcējas pie astronoma no visas Eiropas, kļuva arvien vairāk, viņš uzbūvēja otru ēku - Stjerenborgu (Zvaigžņu pili). Šajā pilī bija pazemes observatorijas un darbnīcas, kurās tika darināti visi nepieciešamie instrumenti, un pats Tiho Brahe rūpējās, lai tie būtu tik pilnīgi, cik vien tolaik tas bija iespējams. Ar tumsas iestāšanos Tiho Brahe ieradās observatorijā, tērpies zvaigžņotā mantijā ar smailu cepuri galvā kā haldeju magi. Kad viņš nodevās Mēness novērojumiem, tad tērpās mantijā ar sudraba pusmēnestiņiem. Bet par godu Marsam uzvilka salkanu apģērbu...

Zinātnieku, mācekļu un zinātkāru apmeklētāju ieskauti, Tiho un viņa asistenti izdarīja ļoti daudz novērojumu un ieviesa nozīmīgas pārmaiņas gandrīz katrā no zināmajām astronomiskajām tabulām. Galvenais novērojumu mērķis bija iegūt precīzākus aprēķinus. Tiho Brahe atklāja divas nevienādības Mēness kustībā (gada nevienādību un variāciju), pierādīja, ka komētas un novas ir debesu ķermeņi, izveidoja refrakcijas tabulu.
Tiho Brahes astrologa slava uz Uraniborgu vilināja dižciltīgos no visas Eiropas. Tāpēc astronoms skaitļoja arī horoskopus. Viena no slavenākajam prognozēm bija 1577. gada pareģojums, ka pēc 15-20 gadiem Somijā piedzims princis, kas izpostīs Vāciju un no dzīves aizies 1632. gadā. Un paredzētajā laikā patiešām piedzima zviedru karalis Gustavs II Augusts - tātad prognoze piepildījās. (1)

Uraniborga attaisnoja karaļa Frederika II cerības, kurš vēlējās, lai tā kļūtu par galveno astronomisko pētījumu centru Ziemeļeiropā. Tomēr karaļa nāve 1588. gadā šiem plāniem pilnībā neļāva piepildīties. Karalis Frederiks II daudz ko piedeva talantīgajam, bet karstgalvīgajam zeltdeguna zinātniekam, turpretī Frederika II pēctecim Dānijas tronī  Kristiānam IV - pret Tiho Brahi bija pavisam pretējas jūtas. Observatoriju darbs prasīja krietnas investīcijas, un Brahe, karaļa Frederika izlutināts, nesaprātīgi turpināja pie
prasīt līdzekļus. Galu galā Kristiāns IV atrada ieganstu, kā atbrīvoties no zinātnieka: viņš pārmeta Brahem, ka Uraniborgas cietumā tiek turēti zemes rentnieki, kas izvairās no parādu maksāšanas. Un 1597. gadā zinātnieks bija spiests atstāt Dāniju. Konflikta karstumā ar karali, Baznīcu un muižniecību Tiho 1597. gadā pameta Hvenu.

Tiho Brahe emigrēja uz Vāciju, vispirms - uz Rostoku, pēc tam - uz Vandsbeku (pie Hamburgas), līdz 1599. gadā izraidītais zinātnieks guva patvērumu pie cita astronomijas, astroloģijas un alķīmijas atbalstītāja, čehu imperatora Rūdolfa II.
Imperators zinātniekam atvēlēja Benatekas pili netālu no Prāgas. Šeit izraidītais zvaigžņu pētnieks atkal ķērās pie debesu novērojumiem, izmantojot dažus instrumentus, ko viņam bija izdevies paņemt līdzi no Uraniborgas. Reizēm Rūdolfs II slepeni viņu apmeklēja, lai kopā ar Brahi vērotu debesu ķermeņus un saņemtu astroloģiskas prognozes.

Tiho no dzīves šķīrās 1601. gadā. Vienā no versijām par nāves cēloni tiek minēts urīnpūšļa plīsums kādā no svinībām (2). Taču pastāv arī versijas, ka zinātniekam   pārāk   smaga  bija   Dānijas atstāšana (3).  Visus Tiho Brahes pētījumu rezultātus savā pārziņā pārņēma viņa skolnieks un asistents Johanness Keplers, kas vēlāk atklāja planētu kustības trīs pamatlikumus (Keplera likumus).

Par Tiho Brahes astrologa darbu un viņa horoskopu interpretācijām ir saglabājies maz ziņu, jo lielākā daļa materiālu ir pazuduši vai izkaisīti pa dažādiem Eiropas nostūriem. Netulkoti ir saglabājušies daži viņa darbi latīņu valodā. Ir ziņas, ka Tiho Brahe esot kontaktējies ar astrologu Džonu Dī, kas dalījies ar zinātnieku zināšanās.
Viss, ko Tiho Brahe paveica ar vienkāršiem instrumentiem un talantu, bija un ir izcils renesanses laikmeta sasniegums. Tiho vārdā nosaukta mazā planēta (asteroīds 1677 Tycho Brahe) un Mēness krāteris (Tycho).

Paskaidrojumi

(1) www.encyclopedia.astrologer.ru
(2) www.encyclopedia.astrologer.ru
(3) www.peoples.ru


Izmantotie avoti

1.Саплин А. Ю. Астрологический энциклопедический словарь. - Москва, 1994.
2. www.astrogalaxi.ru
3. www.encyclopedia.astrologer.ru
4. www.peoples.ru

 

Raksta pirmā publikācija - žurnāla "Astroloģijas Pasaule" 2005.gada vasaras numurā

 

 (izmantojot materiālu nekautrējieties atsaukties uz www.astropolis.lv)