Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Ap Astroloģiju / Mišels de Nostradams

AP ASTROLOĢIJU

03. OKT

Mišels de Nostradams

Mišels de Nostradams
Cilvēks, kura brīnumainas spējas un zināšanas līdz šim brīdim tirda cilvēku prātus, izraisot pretrunīgas izjūtas, kas viņš bija — liels pravietis vai liels mistiķis?
Mišels de Notrdams (Nostradams) piedzima 1503. gada 14. decembrī apmēram plkst. 12.00 Sanremi Frovansā, Francijā. Viņa māte Reinere de Sanremi bija cēlusies no dižciltīgas ģimenes, kuras vidū bija cilvēki ar izcilām mediķu un matemātiķu spējām. Tēvs, Žoms de Notrdams piederēja pie senas jūdu dzimtas, kurai tika piedēvētas pravietiskas spējas.

Mišela tēvs bija notārs. Gadu pirms dēla piedzimšanas ģimene pieņēma kristietību. Izšķirties par to viņus piespieda tālaika nolikumi, kas aizliedza jūdiem ieņemt noteiktus amatus, lai varētu turpināt notāra darbu, Mišela tēvam bija jāpieņem katoļticība. Savu pirmo izglītību Nostradams saņēma mājās. Šī izglītība bija daudzpusīga un ietvēra matemātikas, vēstures, klasiskās literatūras, medicīnas, tautas medicīnas, astronomijas un astroloģijas zināšanas.

Liela nozīme Mišela audzināšanā bija viņa vectēvam Žanam de Sanremi, ģimenes ārstam un kasierim, turklāt viņš mazdēlam mācīja kabalu un slepenās mācības mistisko daļu.
Vecāki audzināja dēlu ar pietāti pret viņa garīgo brīvību Mišelam vēl nebija apritējuši pilni 15 gadi, kad viņu aizsūtīja mācīties uz Aviņonu 1521. gadā viņš ieguva mākslas bakalaura grādu. Drīzumā viņš devās ceļojumā, kā pats rakstīja, "pa dažādām zemēm un valstīm". Jau tajā laikā viņu sāka interesēt masveida epidēmijas, kas daudzviet plosījās. Mišels centās izpētīt slimības gaitu un rast līdzekļus cīņai pret to.

1529. gadā, būdams 26 gadus vecs, Mišels nolēma turpināt mācības vienā no Eiropas prestižākajām universitātēm - Monpeljē medicīnas fakultātē. 1532. gadā viņš veiksmīgi aizstāvēja diplomdarbu, kura tēma bija saistīta ar fitoterapiju. Pēc ārsta grāda iegūšanas de Notrdams atstāja universitāti un atgriezās pie klejotāja dzīvesveida. Tagad viņš apceļoja Francijas dienvidus, ko tajā laikā bija piemeklējusi jauna slimība, kura tika saukta par mēri, jo tolaik tā tika dēvētas daudzas infekcijas slimības ar epidēmijas raksturu.

Tolaik slimniekus bija pieņemts ārstēt ar klizmām, asins nolaišanu, dzīvsudraba preparātiem u.c., tāpēc vājnieks reizēm mira ne tikai slimības, bet arī ārstēšanas dēj. Nostradamam, kas zināja zālīšu ārstniecisko darbību, izdevās atrast līdzekli pret infekciju un veiksmīgi ārstēt cilvēkus. Viņš atkal tika saukts palīgā, šoreiz uz Bordo, kur viņam izdevās pieveikt nāvējošu slimību.

Kā vēsta leģenda, Nostradamam loti liela slava bija tieši no epidēmijas paglābtajās pilsētās, savukārt jaunie provansieši viņa ceļu pat rotājuši ziediem. Šādu sagaidīšanu laja laikā izpelnījās tikai kronētas personas. 30 gadu vecumā Nostradams apprecējās un apmetās uz dzīvi Ažēnas pilsētā Francijā. Šeit viņš mācījās astroloģiju pie Jūlija Cēzara Augusta Skaligera (īstajā vārdā Džūlio Bordoni), kas izveidojis tā saukto absolūto laika skalu. Bordoni dēls Žozefs Skaligers, filologs, vēsturnieks un hronologs, pamatojoties uz šo skalu, radīja kalendāai, ko par godu tēvam nosauca par Jūlija kalenclāni. Pēc likteņa lēmuma Nostradams pētīja nākotni, bet viņa skolotāja dēls - pagātni.



Par Nostradama pirmo ģimeni nav gandrīz nekādu ziņu. Zināms, ka pirmajā laulībā piedzimuši divi bērni un tā veiksmīgi pastāvējusi līdz 1538. gaclam, kad Ažēnā izplatījās jauna, nezināma epidēmija. Šī epidēmija paņēma ne tikai Nostradama vistuvākos cilvēkus - sievu un bērnus, bet ari viņa mieru, autoritāti un izglābto pacientu uzticību. Turklāt šajā gadā Mišels sastrīdējās ar savu skolotāju. Tiesa, daudz vēlāk Nostradams savam dēlam deva Cēzara vārdu un veltīja viņam savus centūrijus. Ļaudis novērsās no ārsta, kas nebija spējis izglābt savu ģimeni. Turklāt šajā laika par viņu saka interesēties inkvizīcija, tāpēc ka jaunais un talantīgais ārsts bija neuzmanīgs savos izteikumos. Izsaukums pie inkvizitora uz Tulūzu nesolīja neko labu, un, nevēlēdamies izaicināt likteni, Nostradams pameta Aženu.

Pēc tam viņš pazuda uz veseliem sešiem gadiem. Kāds apgalvojis, ka viņš redzēts Lotringā, Sicīlijā un Venēcijā, citi uzskata, ka viņš pabijis Ziemelāfrikā, Ēģiptē un Palestīnā. Ticami zināms ir tikai tas, ka 1545. gadā Mišels de Notrdams strādāja par ārsta Luija Serra palīgu Marseļā. Nostradams atkal cīnījās ar epidēmiju, un šoreiz viņam izdevās pieveikt nāvīgo slimību.
Pēc kāda laika Provansā izplatījās "melnais mēris" - šī slimība padarīja tukšu Provansas galvaspilsētu Eksu. Ieradies tukšajā pilsētā, Nostradams pacientu ārstēšanā izmēģināja savas jaunās zāles, kurām piemita dezinficējošas īpašības. Kā vēsta nostāsti, cīņā pret epidēmiju līdz ar jaunajām zālēm viņš piesaucis krusta un Baznīcas garīgo spēku. Pēc uzvaras pār epidēmiju viņa izraidīšanas laiks bija beidzies un Provansas parlaments ārstam piešķīra mūža prēmiju.

1547. gadā Nostradams pārcēlās uz Salondekro un apprecēja bagāto Žana Bolina atraitni Annu Ponsāru. Šajā laikā Nostradams bija pietiekami turīgs, viņam piederēja viesnīca, un viņš varēja atļauties nodarboties, ar ko pats vēlējās. Drīz pēc laulībām viņš devās uz Itāliju pētīt augu īpašības un, 1550. gadā atgriezies mājās, pievērsās dziļākai astroloģijas pētniecībai.

Nostradama personīgajā dzīvē iestājās veiksmīgs periods, otrajā laulībā piedzima pirmais bērns - Madlēna - un pēc tam ari Cēzars (1553), Saris (1556), Andrē (1557), Anna (1558) un Diāna (1561).
1550. gadā Nostradams sāka izdot kalendārus ar pravietojumiem, kas ātri kļuva populāri. 1555. gadā Lionā iznāca neliela grāmatiņa "Metra Mišela Nostradama pravietojumi" ar Nostradama priekšvārdu, kas bija uzrakstīts kā vēstule dēlam Cēzaram, un 353 četrrindēm (katrēniem), kuras bija apkopotas tā sauktajos centūrijos - nodaļās, un katrā no tām bija 100 katrēni. 1557. gadā iznāca otrais "Pravietojumu" izdevums, papildināts ar 268 jauniem katrēniem.

Par spīti oficiālās Baznīcas noliedzošajai attieksmei astroloģiju, interese par to bija ļoti liela, īpaši no dižciltīgo un karaliskās ģimenes puses. Nostradama pravietojumi interesēja pat Katrīnu Me-diči, Francijas karaļiem, kas interesējās par okultismu un astroloģiju. Karaliene vēlējās zināt troņa un savu dēlu nākotni, tāpēc pareģi pat uzaicināja uz pili.
Nostradama mājā bija "slepenā istaba", kurā viņš rakstīja savus pravietojumus. Šajā istabā nebija atļauts ienākt nevienam, šeit viņš atminēja savus pravietiskos redzējumus un centās izprast nākotni.

Paredzējumi rakstīti mīklainā stilā, tuvākā nākotne tajos vairāk apslēpta nekā tālākā, taču civilizācijas turpmākās attīstības aprises nav īsti skaidras. Pazīdams cilvēku dabu, pareģis nespēja runāt skaidrāk, turklāt viņam vajadzēja rēķināties ar inkvizīciju, kas pakļāvās tikai pāvestam. Pats Nostradams vēstulē dēlam Cēzaram rakstīja: "..ja es pastāstītu, kāda būs viņu nākotne, lasītāji šajā karaļvalstī, dažādu ticību ticīgie, uzskatītu to par tik neabilstošu savai iztēlei, ka viņi nosodītu to, kas apstiprināsies gadsimtu gaitā un par ko ļaudis pārliecināsies nākotnē."

Nostradama bažas apstiprinājās jau 1559. gadā, kad piepildījās viņa pareģojums: "Jauns lauva uzvarēs vecu kara laukā, divkaujā. Viņš izdurs tam acis zelta būri. Divi lūzumi vienlaikus, pēc tam miršana briesmīgā nāvē."
1559. gada 1. jūlijā par godu Indriķa II meitas Elizabetes un Spānijas karaļa Filipa II kāzām tika sarīkots bruņinieku turnīrs. Tajā piedalījās skotu gvardes kapteinis Gabriels Montgomerijs un pats karalis. Briesmīgas sakritības dēļ atlūza no Montgomerija šķēpa pāršķēla karaļa aizsargķiveri, izdūra Indriķim II aci un traumēja smadzenes. Pēc 10 dienu ilgām mokām karalis nomira ar asins saindēšanos.

Kad pareģojumi attiecas uz kaut ko tālu, cilvēki tos uztver kā izklaidi, taču, kad tie skar tuvo un mīļo, tos uztver kā ienaidniekus, kas traucē slinkā prāta mieru. Pārsteigtā Francija saskārās ar pareģa dāvanām un tūlīt pat novērsās, tāpēc ka nezināšana vienmēr ir bīstama. Pareģa slava Nostradamam sagādāja piecpadsmit nošķirtības gadus, kuru iemesls bija aizdomas un pilsētnieku neuzticība. Viņu novēroja inkvizīcija, un tikai karaļnama aizgādnība Nostradamu paglāba no pūļa izrēķināšanās.

15 gadus viņš tikās tikai ar radiniekiem (kuru, par laimi, bija daudz), strādāja savā "slepenajā kabinetā", turpināja medicīnisko praksi, nodarbojās ari ar poētiskās mākslas teoriju, vēsturiskās hronoloģijas un klimata uzlabošanas problēmām. Ar viņa līdzdalību tika izrakts Nostradama kanāls, kas pastāv vēl joprojām. Pilsētnieku attieksme pret Nostradamu mainījās tikai pēc tam, kad uz Salonu 1564. gada beigās atbrauca karaļa galms ar 14 gadus veco karali Kārli IX priekšgalā. Karalis vēlējās redzēt Nostradamu un runāt ar viņu, un bija atvedis atļaujas Nostradamam darboties par ārstu un padomdevēju. Karaļnama uzticība atbrīvoja pareģi no aizdomām par burvestībām, un nu pilsētnieki viņam klanījās kā augstu stāvošai personai. 

Vislabāk par savu pravietojumu rakstīšanu Nostradams izklāstījis pats vēstulē dēlam Cēzaram: "Mani paredzējumi ar nemirstīgā Dieva un labo Eņģeļu palīdzību ieguvuši pravietojumu spēku, tie redz attālinātas lietas, un tie var paredzēt tālu nākotni, tā ka nekas nenotiek bez Viņa klātbūtnes, kura spēks ir tik liels un labvēlība pret ļaudīm tāda, ka ik reizi līdzīgos apstākļos - kamēr paliekam cilvēki - pēc labā Gara šis pravietojuma siltums un palīdzība pietuvojas mums, tāpat kā mūs sasniedz saules stari, kas ietekmē elementārās un neelementārās daļiņas."

Tur ir teikts arī kas cits: "Kaut gan zināšanas, kas balstītas tikai intelektā, nevar būt okultas; tikai caur balsi, kas nāk no limba, līdzīgi liesmas balsij, kurā ietverti visi nākotnes iemesli. Tāpēc, mans dēls, es tevi brīdinu nekad nelietot savu prātu par labu netaisniem un ļauniem mērķiem, kas sažāvē ķermeni un pazudina dvēseli, uzveicot vājākās izjūtas; to pašu teikšu par pašu pretīgāko maģiju, ko nosoda Svētie Raksti un dievišķie kanoni; bet no tā ir brīva astroloģija, kas izskaidro. Varam pateikties tai, ka, atrodoties Dieva aizgādnībā un klausoties Viņa atklāsmes, mēs izliekam rakstos savus pareģojumus .. no 1557. gada līdz 3797. gadam."
Nostradama redzējumi, pirms tie   ieguva   pravietisku formu, tika pārbaudīti pēc astroloģiskiem rādītājiem, un tikai tad ielikti vārdos. Mīklainos, taču vienlaikus skaidros vārdos tam, kam dota spēja izlasīt neredzamos katrēnus uz redzamo burtu fona...

Nostradama dzīves laikā izteiktie pareģojumi bija ļoti precīzi, viņš paredzēja Indriķa II nāvi, Fransuā Rablē, Indriķa IV (Navarras Indriķa) un franciskāņu mūka Feličes Perēti (vēlāk pāvesta Siksta V) spožo nākotni, Savojas hercogienei viņš pareģoja bērna dzimšanu. Ar astroloģijas metožu palīdzību Oranžas baznīcas kanoniķiem palīdzēja atrast baznīcai nozagtās dārglietas. Nostradams zināja arī savas nāves laiku. Efemerīdās pie liktenīgā datuma ar viņa roku pierakstīts: "Hic prope mors ēst" (Šeit nāve tuvojas). Mišela de Notrdama sirds apstājās 1566. gada 2. jūlijā apmēram 3 no rīta. Šajā laikā viņš bija diezgan bagāts un cienījams cilvēks, karaļa padomnieks un ārsts.

Pēc viņa vēlēšanās Nostradama mirstīgās atliekas tika iemūrētas Salonas franciskāņu minoritu dievnama sienā vertikālā stāvoklī tā, it kā viņš vēlētos stāvus sagaidīt tos, kas atnāks traucēt viņa mieru... Uz kapa plāksnes iegravēti šādi vārdi: "Augstajam Kungam. Šeit atdusas slavenā Mišela Nostradama pīšļi, kurš tika atzīts par izcilāko no mirstīgajiem, kas aprakstījis nākotni ar savu gandrīz dievišķo spalvu, sekojot zvaigžņu un Visuma kustībai. Viņš nodzīvoja šai-saulē 62 gadus, 6 mēnešu un 17 dienas. Viņš nomira Salonā 1566. gadā. Pēcteči lai netraucē viņa mieru. Anna Ponsāra Žemella novēl savam vīram ilgstošu laimi."

Ar to beidzas Mišela Nostradama biogrāfija un sākas izcilā pareģa gaitas. Ar viņa vārdu saistītas daudzas falsifikācijas, viņa tekstus cenšas pasniegt no valdošajiem izdevīgās puses, mainīt faktus, kopēt un tā tālāk, bet tas jau ir pavisam cits stāsts...

 

Raksta pirmā publikācija žurnāla "Astroloģijas Pasaule" 2004.gada ziemas numurā.