LV
RU
EN
DE
Par Ptolemaja dzimšanas vietu tiek uzskatīta Ptolemīda, kas atradās Augšēģiptē, tā izskaidrojot arī viņa vārdu. Pēc citas versijas viņš ir cēlies no Pelusijas - robežpilsētas uz austrumiem no Nīlas deltas. Taču šīs versijas pamatā var būt nepareizs vārda Klaudijs lasījums arābu avotos. Vēlajā antīkajā pasaulē un viduslaikos Ptolemajam tika piedēvēta pat karaliska izcelsme. Ptolemaja dzīves datus var aptuveni noteikt pēc periodiem, kas minēti viņa darbos. Tajos minētie novērojumi ir saistīti ar Romas imperatoru Adriana Pūblija Elija (117-138) un Antoniņa Pija (138-161) valdīšanas laiku: visagrākais - mūsu ēras 127. gada 26. martā, visvēlākais - 141. gada 2. februārī. Laikā no 127. līdz 148. gadam Ptolemajs izdarīja pētījumus un novērojumus Aleksandrijā un tās apkaimē. Citi viņa dzīves dati no vēlākiem avotiem ir diezgan apšaubāmi.
Ja vēlamies noteikt daudzmaz precīzu Ptolemaja dzīves laiku, tad jāņem vērā, ka pēc sava lielā darba "Almagests" viņš uzrakstīja vēl vairākus apjomīgus traktātus par dažādām tēmām, un vismaz divi no tiem - "Ģeogrāfija" un "Optika" - ir enciklopēdiska rakstura. Pēc vispieticīgākajiem aprēķiniem, to uzrakstīšanai bija nepieciešami ne mazāk kā divdesmit gadi. Tāpēc varam pieņemt, ka Ptolemajs bija dzīvs vēl Marka Aurēlija valdīšanas laikā (161.-180. gadā). Tiek uzskatīts, ka zinātnieks no dzīves šķīrās 79 gadu vecumā. Tātad viņš piedzima pirmā gadsimta beigās vai arī, pēc citām ziņām, ap deviņdesmito gadu. Vārds Ptolemajs liecina par šī vārda īpašnieka ēģiptiešu izcelsmi, bet vārds Klaudijs liek domāt, ka viņš bija Romas pilsonis.
Par Ptolemaja dzīves apstākļiem, apkārtni un sabiedrību ir ļoti skopas ziņas. Piemēram, ir zināms par kādu Širu, kam zinātnieks esot veltījis vairākus savus darbus, arī "Almagestu", tāpat par matemātiķi Teonu, kas Ptolemajam sniedzis ziņas par planētu kustību. Šos novērojumus Ptolemajs izmantoja savos astronomijas darbos.
Ir pilnīgi skaidrs, ka tāda apjoma darbu veikšanai Ptolemajam bija vajadzīgi palīgi. Tie varēja būt gan bibliotēku kalpotāji, kas palīdzēja atrast vajadzīgo materiālu, gan darbabiedri un skolnieki, kas, iespējams, veica aprēķinus tabulām un nepieciešamos novērojumus. Pastāv arī tāda interesanta versija, ka Ptolemajs ir kopējs vārds, ar kuru strādāja vairāki zinātnieki, kas bija izvirzījuši sev uzdevumu sistematizēt zināšanas, nevis iemūžināt savu vārdu. Iespējams, Ptolemajs Klaudijs bija autoritāte un viņa vadībā tika veikts titānisks darbs, lai apkopotu un sistematizētu plašu astronomijas, astroloģijas, ģeogrāfijas, optikas un citu zinātnisko materiālu.
Kaut gan Ptolemajs bija visvairāk godātā autoritāte antīkajā zinātnē, tomēr nevajadzētu steigties viņu pasludināt par ģeniālu matemātiķi, astronomu vai ģeogrāfu, jo zinātnieka talants izpaudās tieši viņa spējā apkopot savu priekšteču darbu rezultātus, izmantot tos paša pētījumu precizēšanai un sakārtot tos loģiski pabeigtā sistēmā, kā ari izklāstīt materiālu skaidrā un precīzā formā.
Ptolemajs ir licis pamatus arī turpmākiem pētījumiem trigonometrijā (plaknes un sfēriskajā), ģeogrāfijā (noteicis aptuveni 8000 punktu koordinātas uz zemes virsmas), atklājis refrakciju Zemes atmosfērā, pētījis gaismas atspoguļošanās un absorbēšanās efektus, nodarbojies ar hronoloģiju un mūzikas teoriju.
Vislielāko slavu viņam atnesa darbi astronomijā, no kuriem vispirms ir minama viņa "Matemātiskā sistēma" (Mathematike syntaksis) 13 daļās. Vēlāk to sāka saukt par "Lielo sistēmu" (Megale syntaksis); no tā arābu valodā, pievienojot artikulu al, tika radīts nosaukums "Almagests", ar kuru Ptolemaja garadarbs tad arī kļuva pazīstams visā pasaulē.
"Almagestā", izmantojot savu priekšteču Hiparha un Pergas Apollonija darbus, Ptolemajs ne tikai apkopoja visas antīkās zināšanas astronomijā, papildinot tās ar saviem novērojumiem, bet arī sniedza pirmo matemātiskās astronomijas sistemātisku izklāstu. Ar šo darbu vainagojās grieķu astronomu gadsimtiem ilgi ieguldītās pūles debesu ķermeņu kustības izskaidrošanā.
Traktāta pirmajā un otrajā grāmatā tiek skaidrota ģeocentriskā sistēma, ceturtajā un piektajā grāmatā - Mēness kustības teorija, septītajā un astotajā grāmatā ir stāstīts par zvaigznēm, un pārējās grāmatas ir veltītas planētu kustību teorijai.
Ptolemajam pieder virkne vēl citu sacerējumu astronomijā, astroloģijā, ģeogrāfijā, optikā, mūzikā, kuri antīkajā pasaulē un viduslaiku zinātniekiem bija plaši pazīstami:
• "Kanopas uzraksts",
• "Parocīgās tabulas",
• "Planētu hipotēzes",
• "Nekustīgo zvaigžņu fāzes",
• "Analemma",
• "Planisfērijs",
• "Tetrabibloss",
• "Ģeogrāfija",
• "Optika",
• "Harmonija",
• "Par spēju spriest un pieņemt lēmumu",
• "Auglis",
• "Smagumi" un "Elementi".
Turklāt Ptolemajam tiek piedēvēti vēl apmēram piecdesmit sacerējumi, bet maz ticams, ka tie ir autentiski. Starp Ptolemaja nozīmīgākajiem darbiem ilgu laiku ne mazāk populārs par "Almagestu" bija traktāts astroloģijā "Tetrabibloss". Tajā apkopotas visas tālaika zināšanas un teorijas par planētu un spīdekļu ietekmi uz cilvēku dzīvi un Zemes notikumiem.
Ptolemajs bija pirmais, kura astroloģijas terminu formulējums atbilda Aristoteļa dabas filozofijas terminiem. Viņa "Tetrabiblosu" var uzlūkot par Aristoteļa fizikas praktisku lietojumu attiecībā pret fizisko pasauli.
Tomēr Ptolemaja astroloģijas mācība pilnībā nesakrīt ar hellēņu astroloģijas pamatievirzi. Mūsdienu amerikāņu pētnieki R. Hends un R. Smits ir atzinuši, ka būtībā Ptolemajs atmeta lielāko daļu tradīcijas, kuras mantinieks viņš bija.
Nav zināms, vai pats Ptolemajs bija praktizējošs astrologs, jo nedz "Tetrabiblosā", nedz kādā citā darbā nav dots neviens viņa paša sastādīta horoskopa paraugs. Tas pret viņa darbiem liek izturēties ar piesardzību.
No citiem zinātnieka sacerējumiem liela nozīme bija viņa darbiem mūzikas teorijā, optikā un ģeogrāfijā. Traktāts "Optika" (Optike pragmateia) ir veltīts redzei un redzes ilūzijām, tajā izklāstīti arī gaismas atstarošanas un tās staru laušanas ūdenī likumi. Ptolemajs darbā ir minējis Arhimēda un Hērona atzinumus, bet jautājumu par gaismas laušanu viņš ir risinājis visai novatoriski.
Savā galvenajā darbā par ģeogrāfiju (Geographike hvphegesis), kuram ir astoņas daļas,
Ptolemajs šo disciplīnu ir aplūkojis kā zinātni par Zemi, attēlojot to zīmējumos un par pamatu ņemot astronomiju un matemātiku. Lai atvieglotu ģeogrāfisko karšu zīmēšanu, Ptolemajs izveidoja 8100 pazīstamāko novadu, kalnu un upju ģeogrāfiskā platuma un garuma tabulas.
Šis darbs bija augstākais sasniegums antīkajā ģeogrāfijā un tās kopsavilkums. Ptolemajs balstījās uz Eratostena, Hiparha, Poseidonija, Strabona un īpaši grieķu ģeogrāfa Tīras Marina darbiem. Ptolemaja traktāts četrpadsmit gadsimtus bija ne tikai galvenais mācību līdzeklis ģeogrāfijā, bet nozīmīgs izziņas avots arī jaunāko laiku kartogrāfijas attīstībā.
Ptolemajs bija ģeocentriskās pasaules ainas aizstāvis, kaut arī tolaik jau pastāvēja pieņēmumi par heliocentrisku Saules sistēmas uzbūvi. Ptolemajs par to zināja, taču viņš spēja tā pamatot savu versiju, ka pusotra tūkstoša gadu laikā Rietumu pasaulē valdošā bija ģeocentriskā jeb Ptolemaja sistēma. Saskaņā ar šo ainu planētas izkārtojas šādā secībā: Zeme (centrs), Mēness, Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters un Saturns.
Taču Ptolemajam par godu jāatzīst, ka pēc viņa priekšstatiem planētas kustas pa elipses, nevis apļa orbītu. Kaut arī Ptolemajs saprata, ka planētas zemei ir daudz tuvāk nekā "fiksētās" jeb "nekustīgās" zvaigznes, viņš acīmredzot ticēja "kristālisko sfēru" pastāvēšanai, pie kurām, kā toreiz uzskatīja, ir piestiprināti debesu ķermeņi. Ptolemajs domāja, ka aiz nekustīgo zvaigžņu sfēras pastāv vēl citas sfēras, kuru virsotnē atrodas "primum mobile" (pirmkustinātājs, varbūt - Dievs?), un tā spēks liek kustēties visām sfērām, kas veido redzamo Visumu.
Ptolemaja sistēma varēja saglabājās tik ilgi tieši Ptolemaja autoritātes dēļ, un būtībā mūsdienu astronomijas un astroloģijas atklājumu laikmets sākās ar viņa "Almagesta" un "Ģeogrāfijas" autoritātes gāšanu.
Avoti
1. Клавдий Птолемей. Тетрабиблос.
2. Саплин А.Ю. Астрологический энциклопедический словарь. - Москва, 1994.
3. www.astrologer.ru
4. www.pereplet.ru/nauka/almagest/alm-cat/plolemy.html
5. www.krugosvet.ru
6. www.space.ru
7. www.center.fio.ru
Raksta pirmā publikācija žurnāla "Astroloģijas Pasaule" 2005.gada rudens numurā.
