Astropolis - Astroloģija

Jau bērnībā Tommazo atšķīrās no citiem ar savām neparastajām spējām, bija liels lasītājs, rakstīja arī dzejoļus. Leģenda turklāt vēsta, ka bērnībā zēnam tikušas atklātas slepenībā turētās alķīmijas zinības un ka rabīns divu nedēļu laikā viņam pilnībā esot palīdzējis apgūt šo noslēpumaino zinātni. Visticamāk, tā tiešām ir tikai skaista leģenda, jo, pat ja okultās mācības cilvēks ir mantojis no savām iepriekšējām dzīvēm, tās tik īsā laikā tomēr nevar atjaunoties, ja vien nenotiek brīnums. Turklāt okultās mācības Kampanella studēja visu dzīvi un, balstoties uz savu izpratni par tām, sabiedrības dzīvē centās ieviest likumus, kuru pamatā ir šīs zinības.
1582. gadā Kampanella pret tēva gribu, kurš vēlējās, lai dēls apgūst tiesību zinātni, iestājās dominikāņu ordenī un kļuva par mūku. 1589. gadā viņš ieradās Neapolē. Te viņš satika ebreju izcelsmes astrologu Abraāmu jeb Ābrahamu, kas viņu iepazīstināja ar astroloģijas zinātni un citām ar astroloģiju saistītām disciplīnām.

Jaunais mūks izcēlās ar brīvdomību, viņu neapmierināja sholastiskā ievirze, pie kuras pieturējās ordenis,  tāpēc viņš  tiecās pēc zināšanām, kas bilstu viņa prātam. Tā viņš iepazinās ar Bernardīno Telezio natūrfilozofiju, kuras atziņas aizstāvēja savā pirmajā traktātā "filozofija, kas pierādīta ar sajūtām", pauzdams domu, ka daba ir jāizskaidro, balstoties uz sajūtām. (1591). Jāpiebilst gan, ka Telezio sacerējumi atradās baznīcas aizliegto grāmatu sarakstā. Pats Kampanella savos meklējumos nesaskatīja neko sliktu, savukārt citi tā vis nedomāja. Piemēram, Kampanella bija saņēmis atļauju izmantot Sandomeniko klostera bibliotēkas krājumus. Kad mūks devās turp, bibliotekārs paskaidroja, ka dažas grāmatas ir pieejamas tikai ar pāvesta atļauju, jo citādi draud izslēgšana no Baznīcas. Kampanella diezgan pārdroši uzdrošinājās atjokot: "Vai tad mani kāds apēdīs, ja tikšu izslēgts no Baznīcas?" - un jau pēc dažām dienām tika arestēts.

Ieslodzījumā viņš pavadīja gandrīz gadu, bet savu vainu tā arī neatzina. Tā kā ķecerības pazīmes viņa darbos netika atrastas, viņu galu galā no cietuma atbrīvoja, pavēlot, lai viņš atstāj Neapoli un atgriežas dzimtajā Kalabrijā. Taču Kampanella devās nevis uz dzimteni, bet gan uz Romu un no turienes tālāk uz Florenci, kur iestājās darbā par pasniedzēju universitātē. Tomēr jezuītu intrigu dēļ Kampanella bija spiests pārcelties uz Venēciju un pēcāk - uz Paduju, kur viņš apmetās Sv. Augustīna klosterī.

Tā kā Kampanella iebilda pret Aristoteļa materiālistisko filozofiju, viņš ieguva inkvizīcijas nelabvēlību. Daži no viņa darbiem nokļuva inkvizīcijas rokās, un mūks tika apsūdzēts jezuītu valdes aizvainošanā un arī ķecerīgā darba "Par trīs krāpniekiem" uzrakstīšanā. Tāpēc Padujā viņš atkal tika arestēts un pārvests uz Romu, kur tika ieslodzīts vieninieku kamerā. Bet, tā kā pierādījumi pret viņu tomēr neatradās, Kampanella drīz tika atbrīvots, tiesa, ar nosacījumu, ka viņš nedrīkst atstāt Svētās Sabīnes klosteri, kamēr lieta tiek izmeklēta. Izmeklēšana ilga pusotru gadu. Kampanellam draudēja sadedzināšana uz sārta, un inkvizīcijas tribunāla priekšā viņš bija spiests atteikties no ķecerības, kaut gan pats neuzskatīja savus darbus par ķecerīgiem. Ari vēlāk inkvizīcija centās sodīt viņu par maģisko zinību izmantošanu, bet tas neizdevās.

Romā mūks vairs neriskēja palikt un 1597. gadā devās uz Neapoli, bet pēc tam - uz savu dzimto pilsētu Stilo. Tā kā Kampanella jau no jaunības gadiem nopietni izmantoja savas astroloģijas zināšanas un nodarbojās ar prognozēšanu, tad, pēc viņa aprēķiniem, 16. un 17. gadsimteņa mijā bija pienācis laiks vispasaules mēroga apvērsumam. Tādēļ 1598.—1599. gadā Kalabrijā viņš kļuva par vienu no sazvērestības pret spāņu valdību vadītājiem (Neapoles karaliste tolaik bija Spānijas daļa). Tomēr Kampanellas pareģojums par zelta laikmeta tik drīzo iestāšanos neīstenojās. Sacelšanās, ko bija paredzēts sākt 1599. gada 10. septembrī, tā arī netika uzsākta, jo sazvērestība tika atklāta. Kampanella mēģināja bēgt, tomēr tika sagūstīts kā politisks noziedznieks un zaimotājs un notiesāts uz mūžu. Sākās izmeklēšana, un tās laikā gūsteknis septiņas reizes tika nežēlīgi spīdzināts, viena no spīdzināšanām ilga pat 40 stundas. "Četrdesmit stundu es tiku turēts uz moku sola, kur virves iespiedās manā miesā līdz pat kauliem," - tā atmiņās raksta Kampanella.

Vēlāk šo briesmīgo notikumu un savu gara brīvības spēku viņš aprakstīja traktātā "Saules pilsēta": "..viņi [Saules pilsētas iedzīvotāji] neapstrīdami pierāda, ka cilvēks ir brīvs, un saka, ka, ja jau četrdesmit stundu ilgas visnežēlīgākās spīdzināšanas laikā, kurai ienaidnieki pakļāva kādu viņu godātu filozofu, nebija iespējams no viņa pratināšanā dzirdēt nevienu vārdiņu, kurā viņš atzītos tajā, ko no viņa vēlējās izdabūt, tāpēc ka viņš savā dvēselē izlēma klusēt, tad jau tātad arī zvaigznes, kas iedarbojas iztālēm un maigi, nav spējīgas piespiest mūs rīkoties pret mūsu izlēmumu. Bet, tā kā tās, kaut arī ij nejūtami, ij maigi, taču tomēr iedarbojas uz mūsu jūtām, tad tas, kurš seko vairāk jūtām nekā dievišķajam saprātam, ij izrādās nokļuvis to verdzībā. Jo tak tas pats zvaigžņu stāvoklis, kurš no ķeceru līķiem izlaida smirdīgus izgarojumus, tajā pašā laikā no Jezuītu, Minorītu un Kapucīņu ordeņa dibinātājiem izplatīja tikuma aromātu. Un zem tāda paša zvaigžņu izvietojuma Fernando Kortess ieviesa dievišķīgo Kristus reliģiju Meksikā.

Apustulis Pāvils attiecina ķecerību uz miesas darbiem; zvaigznes jūtīgus cilvēkus noliec uz ķecerību atbilstoši noliecamā raksturam, bet saprātīgus cilvēkus — uz sākotnējā saprāta un Svēto Rakstu saprātīgo, īsteno un svēto mācību."
Ieslodzījuma laikā Kampanella, pēc viņa paša liecības, pabija 50 cietumos, pēdējos 27 gadus pavadot Neapoles cietumā.

Šajā laikā viņš uzrakstīja daudzus filozofiskus darbus, tostarp vienu no mūsdienās vairāk pazīstamajiem - utopiju "Saules pilsēta" (Civitas Solis) (1623). "Saules pilsēta" ir jūras braucēja stāsts par ideālu kopienu, kuras iedzīvotājus Kampanella nosaucis par Solārijiem. Pilsētas plānojums ir veidots septiņās joslās vai apļos atbilstoši tālaika Ptolemaja astroloģiskās sistēmas planētām - Saulei, Mēnesim, Merkuram, Venērai, Marsam, Jupiteram un Saturnam. Pilsētā valda augstākais priesteris vārdā Saule, un viņa pakļautībā ir trīs līdzvaldītāji - Varenība, Gudrība un Mīlestība. Savukārt Gudrības pakļautībā ir amatpersonas, kuru priekšgalā ir Astrologs, pēc viņa - Kosmogrāfs, Ģeometrikis, Poēts u. c.

Pilsētas dievnama ārējās sienas ir rotātas ar zvaigznēm "un trīs vārsmām pie katras zvaigznes", kur ir atzīmēti tās spēki un kustība - būtībā kaut kas līdzīgs efemerīdām un debesu ķermeņu raksturotājiem. Saules pilsētas galvenie svētki tiek svinēti, kad Saule nonāk Vēža, Svaru, Mežāža un Auna zīmē, nedaudz tiek svinēts arī Pilnmēness un Jauns Mēness. Proti, Kampanella gan pilsētas un tās pārvaldes struktūru, gan valstiskus notikumus ir aprakstījis atbilstoši astroloģiskiem rādītājiem.

Saules pilsētas iedzīvotājiem nav nekādu privātīpašumu, viss ir kopīgs, un galvenā vajadzība ir darbs. Visi piedalās zemes apstrādē, kara lietās un lopkopībā. Bet tie, kuriem ir zināšanas mākslā un amatā, pelna īpašu atzinību, jo ir vistalantīgākie. Astroloģiskie rādītāji tiek ņemti vērā arī amatu sadalē un jebkura darba laika noteikšanā.

Savu filozofiju Kampanella veidoja eklektiski, vienojot empīrisko, racionālo un mistisko virzienu. Viņš rakstīja apcerējumus dažādās jomās - politikā, astroloģijā, astronomijā, medicīnā, fizikā un matemātikā. Turklāt ir jāuzsver Kampanellas pārsteidzošā prasme augstu vērtēt ne tikai sev pieņemamās ideoloģijas nostādnes, bet arī atšķirīgus viedokļus - tas liecina par lielu iekšējo inteleģenci. Par piemēru var minēt viņa darbu "Galileja aizstāvība" (1622). Kampanella pats nebija Galileja teorijas piekritējs, bet savā grāmatā pamatoja izcilā astronoma mācības likumsakarīgumu dabaszinātņu, filozofijas un teoloģijas aprakstā.

Ne tikai Kampanellas daiļradē, bet arī pasaules uzskatā galveno vietu ieņēma astroloģija un
okultisms - par to liecina sacerējumi "Par lietu sajušanu un maģiju" (1620), "Astroloģija" (1629-1630), "Saules pilsēta". Kampanella ir sarakstījis vēl vairākus darbus par astroloģiju un alķīmiju, tiesa, vairums no tiem līdz mūsdienām vairs nav saglabājušies.

Pāvests Urbāns VIII augstu vērtēja Kampanellas darbus un arī astroloģiskās prognozes, jo, kā var saprast no darba "Astroloģija", Urbāns VIII pats izmantoja Kampanellu par konsultantu astroloģijas jautājumos. 1626. gada maijā Kampanella tika atbrīvots un pārvests uz Romu, lai gan tas viņam neļāva izvairīties no turpmākas inkvizīcijas izsekošanas un ieslodzījuma. Pāvests Urbāns VIII rūpējās par Kampanellu viņa ieslodzījuma laikā, un ar pāvesta palīdzību Kampanella 1629. gadā tika attaisnots.

Romā Kampanella saņēma atļauju publicēt savus darbus. Bet viņu gaidīja jauns likteņa pārbaudījums. Bez autora atļaujas Lionā tika publicēts traktāts "Astroloģija", un par to viņu atkal varēja apvainot ķecerībā. Inkvizīcija jau tāpat bija naidīgi noskaņota pret Kampanellu par to, ka viņš deva padomus Galileo Galilejam, kurš tika izsekots savu astronomisko uzskatu dēļ, kas bija pretrunā ar Baznīcas teoriju par pasaules ģeocentrisko sistēmu. Vienlaikus radās vēl cita problēma: Neapolē tika atklāta jauna sazvērestība pret Spāniju, un arestēto vidū bija Kampanellas skolnieks Pinjatelli, kas sava skolotāja vārdu minēja starp sazvērniekiem. Spānijas sūtnis prasīja izdot Kampanellu. Bet Kampanella, nepaļaudamies uz pāvesta Urbāna VIII palīdzību, vērsās pie sava drauga Francijas sūtņa, kas zinātniekam palīdzēja nokļūt Francijā. Itālijā Kampanella nekad vairs neatgriezās.

Dzīvojot Francijā un izmantojot kardināla Rišeljē aizbildniecību, Kampanella izdeva daudzus savus sacerējumus un uzrakstīja jaunus politiskos traktātus, kuru mērķis bija virzīt Francijas valdību uz cīņu, lai atbrīvotu Itāliju no spāņu jūga. Kardināls Rišeljē un karalis Luijs XIII uzskatīja Kampanellu par izcilu astrologu un zinātnieku, kas ir spējīgs savienot zinātni un kristietību. Kampanella karalim prognozēja dēla piedzimšanu, paredzot viņam ilgu un laimīgu dzīvi. Un patiesi, pēc 22 kopdzīvē nodzīvotiem gadiem Annai un Ludviķim piedzima dēls - Luijs XIV, "Saules karalis" (05.09.1638.-01.09.1715.). Par viņu Kampanella, tāpat kā Hugo Grocijs, prognozēja: "Līdzīgi kā Saule, viņš svētīs ar siltumu un gaismu Galliju un Gallijas draugus."

Būdams jaunā laika filozofijas un zinātnes pamatlicēju Johannesa Keplera, Galileo Galileja, Frānsisa Bekona un Renē Dekarta laikabiedrs, Tommazo Kampanella pats vairāk tomēr piederēja pie aizejošās renesanses kultūras. Būdams neparasti apdāvināts cilvēks un ar daudzpusīgām interesēm, Kampanella savos darbos tiecās uz universālo zinātniski filozofisko sintēzi, kurā ir ietverta ideja par visām dabas un humanitārajām disciplīnām, kā arī Visuma sabiedrisko un politisko pārkārtošanu. Spēja ne tikai novērot pasauli, bet arī mainīt to Kampanellam šķita pārliecinošākais pierādījums cilvēka brīvībai un varenībai; viņa dvēseles dievišķumam, kurš pārvalda visu; ko daba ir radījusi.

raksta pirmā publikācija žurnāla Astroloģijas Pasaule 2006.gada vasaras numurā