Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Ap Astroloģiju / Garīgu domu kalendārs - novembris

AP ASTROLOĢIJU

20. FEB

Garīgu domu kalendārs - novembris

(fragmenti no Beinsa Duno sarunām ar skolniekiem, Simona Bizuna tulkojumā un sakārtojumā 1995-2008) 

1.novembris

Jums jākļūst par celtniekiem. Kā jūs ceļat savas mājas, tā arī celsiet savas domas un jūtas, lai no tām veidojas stingra un noturīga celtne. Kad pabeigsiet darbu, nāks komisija un pārbaudīs to, ko esat uzcēluši... Celtnieks iejauc saistvielu, kas labi satur kopā ķieģeļus. Šai saistvielai ir jāpastāv arī starp cilvēka domām un jūtām. Ja šīs saistvielas nav, mazākais pārbaudījums var cilvēka celtni sagraut. Tai ir jābūt visur. Tā ir Dievišķa un visas dzīvas būtnes uz to tiecas. Tā dod jēgu, ienes prieku un līksmību. 

***
Kad grēcīgi cilvēki lamā taisno, viņi paši labojas. Šādi taisnais viņiem palīdz.  Kad grēcinieks pastāvīgi tur prātā vienu taisno – taisnais viņu labo un augšup ceļ. Nav viegli cilvēkam izturēt grēcīgu ļaužu nevalodas. Tas prasa varonību. Tikai pieaudzis to var izturēt – tas nav priekš bērniem.

***
Kāds dižens likums valda Dabā: cilvēku dvēseles attīstās ciešanās, caur tām tiek apgūtas lielie dzīves un dzīvības noslēpumi. Katrs pārdzīvojums, tās ir atvērtas durvis, lai iepazītu Dievu. Cilvēki citādi nevar Dievam tuvoties – tāds ir Zemes ceļš. Eņģeļi tuvojas Dievam caur prieku. Jautāju: ja Dievs cilvēkam atklājas caur sāpēm un ciešanām, vai nav vērts tās panest ar prieku?
...Ir cilvēki, kas domā, ka, kad viņi nonāks Skolā, tos ņems pretī ar ziediem un vainagiem. Ja kāds arī saņems vainagu, tas nebūs no ziediem, bet – ērkšķiem.
 
2.novembris
 
Kad cilvēks saka, ka viņš cieš, viņš neizprot likumu. Ne jau cilvēks cieš – cieš augs kas atrodas cilvēkā un aug viņā ar galvu uz leju, proti, virzās virzienā, kas ir pilnīgi pretējs cilvēka augstākai dabai – auga galva ir saknēs. Un lūk, kad cilvēks cieš, viņš pārdzīvo savu involūcijas stāvokli. Un viņš meklē veidu kā iztaisnot savu galvu un ieiet saprātīgo būtņu dzīvē. Ja iztaisnos galvu, viņa ciešanas beigsies.

***
Tikai tas, kas pats priecājies var saprast otra prieku. Tikai tas, kas pats cietis, saprot otra ciešanas. Tā dēļ saka, ka bagātais nejūt līdz nabagā stāvoklim un arī nabagais nevar iejusties bagātā stāvoklī.
Kad kāds jūs nesaprot, nespēj iejusties jūsu stāvoklī – tas nozīmē to, ka šim cilvēkam nav līdzīgas pieredzes.

***
Kuras lietas nav savienojamas? - Kartība, kurā dzīvo slimnieks, un kārtība, kurā dzīvo veselais. Ko jūs redzat slimnīcā? Daudz gultu, baltus palagus, žēlsirdības māsas, ārstus, kas iet apgaitā un jautā - kā slimnieki jūtas, zāļu kārbiņas...Visi ir ērīgi pret slimniekiem, uzmana tos, ka lieldienu olas.
Ap vselajiem nav žēlsirdīas māsu, , nav ārstu, nav žāļu. Tiem nav nepieciešama sveša pālīdzība, tie strādā.
Kas notiek, ja cilveks doma tā, kā domā slimais? Ja viņš piemēram saka, ka nevar mācīties. Ja nevari mācīties, tu esi slims. Ja vari mācīties, tu esi vesels. Cits saka: \"es nevaru ticēt\" - Netici tādēļ, k esi slimo režīmā - slimnieks viļas, kad nav žēlsirdīgo māsu, kas viņam palīdz. Cits doma, ka nevar iztikt bez naudas. Bet veselajam pietiek iztiept roku, lai nauda nonāktu pie viņa. Slimnieks to nevar. 

3.novembris

Mūsdienu cilvēki, kad tie sasniedz četrdesmit gadus, saka: “Četrdesmit gadi – tā jau ir nasta. Ko var uzsākt cilvēks pēc četrdesmit?” – Sasniedzot četrdesmit gadu vecumu, cilvēks tikai sāk mācīties pamatlikumu: mīlestību pret Dievu. Ap trīsdesmit gadiem, viņš izdzīvo krīzi, kas nosaka, vai viņš kļūs cilvēks. Bet trīsdesmit trīs gados ir jātiek sistam krustā. Tā ir liela nelaime, ja šajā vecumā jūs neatrod un nesit krustā. Runāju par krustu, nevis burtiskā, bet ciešanu nozīmē. Krustā sišana – ir iekšējs, psiholoģisks likums. Tas ir kā naftalīns drēbēm – ja neuzbērsiet, kodes tās saēdīs. Ja esat izturējuši pārbaudījumu, nekādas kodes jums netiks klāt. Kodes – tās ir sliktas domas un jūtas, ko cilvēki sevī uztur.

***
Ja esat uz zemes, kādu dienu pār jums var nākt vētras... Bet kad atnāks šī stunda, neuzskatiet to par nelaimi, jo tur kur nav pārdzīvojumu, nav arī vērtību. Tur, kur ir bēdas, ir arī prieks, kur ir nāve - ir arī augšāmcelšanās. Tas, kurš nevelas piedalīties cilvēces pārdzīvojumos, neko neiegūs. 

***
Kāds saka, ka lūdzis Dievu, domājis par viņu, bet ne tikai neko nav ieguvis, bet pat zaudējis to, kas viņam bijis. Ja cilvēks zaudējis to, kas viņam bijis, tas nozīmē , ka nedz viņa lūgšana nedz viņa doma nebija tādas kādām tām ir jābūt.  Cilvēka lūgšanai ir jābūt kā bērnam, kas pazīst savu māti. Kā bērns tuvojas mātei vienkārši un brīvi, tā arī cilvēkam jātuvojas Dievam
Nav pareizi tuvoties Dievam ar bailēm. Kad bērns baidās no tēva un mātes? Kad nav kaut ko darījis saskaņā ar viņu gribu. Skolnieks, kas ilgi bēguļojis no skolas, protams, saņem sliktas sekmes. Vai viņam ir jāpārmet vecākiem, skolotājiem un biedriem, lai attaisnotu šīs sliktās sekmes?

4.novembris

Kamēr cilvēks atrodas stāvoklī, kas līdzīgs tārpa stāvoklim, viņš dara dažādus kaitējumus: grauž saknes, ēd lapas. Bet kad kļūst par kūniņu, kad ieiet kokonā, viņš vairs nekaitē, bet, noteiktu laiku strādā šai kokonā, gatavo matēriju savām domām, līdz, vienudien, izspurdz no tā kā taurenis.
Cilvēks, kā domājoša būtne, lido no zieda uz ziedu, vāc saldu nektāru, un vienlaicīgi nes Dievišķas domas. Tādēļ, mēs sakām, ka patiess cilvēks ir Dievišķu domu vadītājs. Tas ir cilvēks, kas ir izmainījis savas dzīves apstākļus. Mainīt  apstākļus nozīmē no tārpa pāriet kokonā.

***
Kā skolniekiem, jums ir jātiecas uz jaunu dzīvi, kas patlaban ienāk un jālikvidē vecas dzīves rēķini. Ja jūs meklējat Dievu, jūs viņu atradīsiet jaunajā dzīvē, nevis vecajā. Rakstos ir teikts, ka Dievs rada jaunas debesis un jaunu zemi. Tātad vecajam cilvēkam ir jāaiziet un jāver ceļš jaunajam. Nākotne ir jauna [tipa] cilvēka rokās. Ja gribat zināt, kāds ir vecais un kāds ir jaunais cilvēks – paskatieties, kāds ir viņa uzturs. Vecais cilvēks baro sevi ar negatīvām domām un jūtām – bailēm skaudību, savtību, šaubām utt. Jaunais cilvēks sevi bar ar jaunām domām un jūtām. Arī pēc darba metodēm tie abi atšķiras – jaunais izmanto metodes, ko lieto gaisma, vecais – metodes, ko lieto tumsa.

5.novembris

Tāpat kā virs Zemes atrodas viena tumša planēta, tā arī katrs cilvēks dzīvē sastop kādu tumšo ģēniju. Sastopoties ar to cilvēks iet caur dažādām perturbācijām, kam par iemeslu ir tumšās domas kas nāk no šī tumšā ģēnija. Šis domas ir spējīgas novirzīt no taisnā ceļa. Pēc lielām ciešanām cilvēks atkal tajā atgriezīsies. Palīgā viņam nāks gaišie spēki. Nav tāda cilvēka, kam ceļā nebūtu stājušies Dabas tumšie spēki. Bet lai cik tie būtu spēcīgi, viņš var tikt ar tiem galā. Kā kuģis svārstās un mētājas viļņos, bet neapgāžas, tā cilvēks tiek pakļauts spēkiem, kas viņu izkrata un izpurina, bet beigās viņš nenogrims. Kādēļ? Tādēļ, ka likumi pēc kuriem viņš veidots, neļauj viņam iet bojā.
Cilvēka dvēsele slēpj sevī diženas iespējas – lai kādus pārbaudījumus tā ietu, tā beigās atgriezīsies savā pirmītējā stāvoklī.

***
Katra dzīva būtnei ir sava daļa kopējās pasaules ciešanās un pārdzivojumos – tas ir neizbēgams likums. Caur tām dzīvība un dzīve organizējas un noformējas. Tāpat notiek ar barību. Lai gūtu enerģiju, kas nepieciešama dzīvei, cilvēks uzņem noteiktu barības daudzumu. Viņš ņem to rokā, liek mutē un sāk gremot. Tālāk tā aiziet barības vadā, kuņģī un zarnās. Pēc tam tā aiziet plaušās kur attīrās, un visbeidzot nonāk smadzenēs. Tā enerģija, kuru satur barība, iziet caur dažādiem līkločiem un procesiem, kamēr nepārvēršas smalkā, augsti organizētā enerģijā, kas ir nepieciešama cilvēkam. Tāpat arī enerģijas - izsmalcinās, organizējas un gatavo cilvēku jaunai dzīvei. 

***
 Kaut arī "ideāls" ir abstrakts jēdziens, tas ir saistīts ar dzīvi. Ārpus dzīves ideāls neeksistē. Tā dzīves izpausme, kas pastāvīgi īstenojoties, paliek neīstenota, ir ideāls. Tas, kas šobrīd tiek sasniegts, - tas nav ideāls. Pēc ideāla ir pastāvīgi jāsniedzas, bet tas tik un tā paliek neaizsniedzams.

6.novembris

Kad Māte dodas uz darbu un atstāj bērnu mājās vienu, vai tas nozīmē, ka tā viņu nemīl? Kad māte ieslēdz bērnu, kam patīk nozagt vistu kūtī kādu olu, vai kaimiņa dārzā nozagt kādu ābolu, bumbieri – vai māte viņu nemīl? Māte viņu mīl, bet, viņu audzina, sniedz viņam mācību stundas, lai viņš nelien kur nevajag, lai nenodarbojas ar kaitniecību... Kad domājam Dieva Mīlestību, ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka tā ir nemainīga. Kad nāk grūtības, kad jums jāpārdzīvo kaut kas mokošs, ziniet, ka tajā ir Providence, ka Dievs jūs audzina, lai nestaigājiet bez atļaujas pa svešiem dārziem.

***
Kad cilvēks aiziet viņā saulē, tiek izskatīts – ko viņš sevī nes. Ja atrod kādu defektu, viņu sūta atpakaļ to izlabot. Tā rīkojaties arī jūs kad šujat sev jaunu apģērbu: pie jums nāk šuvējs, jūs veicat vienu uzlaikošanu, otru - kamēr apģērbā nebūs nevienas vainas un tas ir gatavs. Ja redzat kādu nepilnību, lai cik sīka tā būtu, jūs to atdodat atpakaļ, kamēr apģērbs ideāli pieguļ. Tā arī jūs dodaties tai pasaulē un atgriežaties, kamēr neatbrīvojaties no visām savām vājībām un kaitēm.

***
Ja kaut kas izpaužas, bet pēc tam ātri aizmirstas, tas liecina, ka tam trūkst intensitates. Intensīvas norises netiek aizmirstas.

7.novembris

Bieži vien cilvēki nonākot lielos pārdzīvojumos un neizprotot to cēloņus, nonāk miegainā stāvoklī. Viņi jūt itkā kaut kas viņos ir sabrucis, viņi ar grūtībām iztur šo mirkli. Pēc tam seko apziņas atmoda un vīņi atjaunojas, pārdzīvojumi, pretrunas aiziet un viņi jūtas kā no jauna piedzimuši. Bet pēc šī jaunas dzīves un gaismas stāvokļa atkal nāk kāda tumša zona, kas turpinās vairākas dienas un atkal ir ciešanas, pretrunas un atkal miega stāvoklis. Pēc tam – jauna apziņas atmoda un jaundzimšana. Šīs pārmaiņas cilvēka apziņā ir nepieciešamas. Tās pamatojas uz kāda neizbēgama likuma, bet cilvēkam jābūt stipram, jānostāv un jāsaglabā nešaubīgums Dievā. Jums jāizprot šis likums un nav jābaidās. Dažs saka: man ir apnikuši šie stāvokļi, gribu no tiem tikt vaļā, gribu nonākt debesīs. Visvieglākais ir doties debesīs. Pietiek cilvēkam likties gulēt ar šo domu, lai īsā brīdī viņš pārnestos uz turieni. Nav jautājums par tikai došanos tur, bet cilvēkam kaut kas ir jāiemācās, un jāatgriežas bagātam ar pieredzi un zināšanām.

***
Senatnē daudzi cilvēki, kam apziņu bijusi atmodināta tika mocīti un dedzināti, bet viņi risināja jautājumu tā, kā to risina kviešu grauds. Šie cilvēki raudzījās uz nāvi kā uz jaunas dzīves sēju. Līdz ar viņu upuri, viņu dzīvība izlija apkārtējā pasaulē un šo dzīvību izmantoja visas dzīvās būtnes uz zemes. Dabā nekas nezūd. Cilvēka enerģija, kas tiek upurēta vispārējas labklājības dēļ, izlīst pār daudzām būtnēm, kas uzņem jaunās enerģijas un tās izplata.

8.novembris

Lai kādos apstākļos nonāktu, cilvēka dvēsele neaptraipās. Vai ūdens var aptraipīties? Tas ārēji kļūst netīrs, duļķains, bet iziet caur smilšu slāņiem un atkal ir tīrs. Tāpat arī grēks nevar iekļūt dvēseles būtībā. 
 
***
Kāds ceļinieks gāja vētrā pa mežu naktī. Vienā brīdī viņam paslīdēja kāja, un viņš saka slīdēt aizā. Par laimi, viņš pieķērās pie koka zara un tā palika karādamies virs bezdibeņa. Kādu laiku viņš karājās, līdz rokas vairs nespeja noturēt svaru un viņš nosprieda: lai notiek kam jānotiek! - un atlaida koka zaru. Kāds gan bija viņa pārsteigums, kad viņš saprata, ka attālums līdz aizas dibenam ir piecpadsmit centimetri... Daudzu mūsdienu cilveku uzskati ir tikpat dziļi kā aiza zem ceļinieka kājam. Tādēļ viņi satraucas par neko.   

9.novembris

Sekojiet tiem dižajiem savas dvēseles ideāliem, ko nesat no pašas bērnības. Tie spēj organizēt jūsu prāta un jūsu sirds spēkus. Kad cilvēks organizē sava organisma spēkus, viņš spēj sevī dot vietu dvēselei un garam. Tas ir – no jauna piedzimt no mātes-dvēseles un tēva-gara. Piedzimis no dvēseles un gara cilvēks sāk nest sevī visas cēlās domas un vēlmes, varenos spēkus ar kuriem spēj pārvarēt grūtības un pretrunas. To nozīmē ideja piedzimt no jauna no gara un ūdens.

***
Dzīve, tāda, kā tā attīstās mūsdienās, ir gandrīz nonākusi līdz savas izpausmes robežām, un tai ir japāriet jaunā izpausmes formā vai jāapstājas savā attīstībā. Tālāk tai nav kur iet. Šī pārmaiņa nāks, bet katra pārmaiņa nes sevī noteiktas ciešanas. 

10.novembris
  
Iedomājieties, ka jums liek tikt cauri ienaidnieka ierindai, kuru veido daudzi kareivji, kas ir labi bruņoti un stāv viens otram cieši klāt. Jūs palūkojaties uz ienaidnieka līniju un redzat, ka tas nav iespējams. Visbeidzot jūs sakāt: “Lai  to izdarītu jāpārvēršas par putnu, kas spēj pārlidot pāri, vai, par kurmi, kas var to paveikt pa zemes apakšu. Putns un kurmis simbolizē divus stāvokļus, kuros cilvēks var iziet cauri noteiktiem pārbaudījumiem. 

***
Cilveks nevar nedz kāpt augšup, nedz kaut ko gūt ja nav izgājis vismaz nelielām ciešanām. No dabas viedokļa tas ir dižens impulss, kas cilvēku pārveido. Kads saka, ka nevēlas pārveidoties. Ja nevēlies pāveidotes - paliksi vecaja formā. 

***
Ar negatīvam domām un jūtām, ar savu greizo rīcību cilvēks ap sevi ir uzcēlis cietumu un pats tajā sevi ieslodzījis.  Un nu viņam pašam ir jācīnās un šis cietums jāsagrauj, jāizkļūst no tā ārā, brīvībā.

11.novembris

Kad skolnieks vēlas iegūt zināšanas, ko nes Mīlestība, viņam ir jābūt gatavam atstāt liekas ciešanas, proti, atteikties no sava egoisma. Egoisms ir šķērslis, kas liedz redzēt dienas gaismu. Daudzi no jums ir tā individualizējušies, ka domā tikai par sevi. Cilvēks, kas domā tik par sevi ir līdzīgs slimniekam, kas domā tikai par savu slimību. Saku slimniekam: pieņem Mīlestību un nedomā par slimību. Mīlestība ir spēks, kas spēj tevi izārstēt, tā ārstē jebkuru slimību. Tā paaugstina cilvēka organisma svārstības un tādējādi ļauj viņam pretoties ārēju mikroorganismu iedarbībai. Kad cilvēks demagnetizējas, viņš sāk zaudēt dzīvības enerģiju un viegli saslimst. Demagnetizējoties, noteiktās vietās ēteriskajā ķermenī notiek plīsumi pa kuriem cilvēka dzīvības enerģija zūd. Kad šie plīsumi tiek aiztaisīti, cilvēks izveseļojas. Katrs vārds, kas iziet no mīlestības darbojas kā smēre, kas aiztaisa plīsumus.

***
Ja varat saistīties ar vispārējo diženās dzīvības plūsmu, kaut arī esat uz nāves gultas, dzīvība atkal sāks plūst caur jums.

12.novembris

Jums ir jāveic mēģinājumi, kuros jūs izmantojat organisma apslēptos spēkus, kā ārstniecisku līdzekli. Cilvēkā ir šūnas, kuru uzdevums ir ārstēt, tās ir ārstnieciskas šūnas. Pietiek tikai aizsūtīt tām savu domu, lai tās sevi paustu. Tad nav nepieciešamas ārējas iedarbības zāles. No cilvēka šai gadījumā tiek prasīta tikai koncentrēta un pozitīva doma.

13.novembris

Kad runa iet par kļūdām un grēkiem, daži vēlas negrēkot, lai nebūtu jācieš. Arkls, kas ar zemi tāpat izdara kaut kādas kļūdas, bet svarīgi ir labi to uzart. Spalva, kas raksta tāpat izdara kaut kādas kļūdas, bet svarīgi, ka tiek uzrakstīts kaut kas skaists. Asmens, kas griež papīru tāpat izdara kaut kādu kļūdu, bet svarīgi, ka labi sagriež. Saprātīgs cilvēks no visa iemācās un  nožēlo tikai to, ka nav izmantojis apstākļus lai iemācītos. Viņš mācās no savām kļūdām. Kad cilvēks sagrēko, viņš sāk domāt. Kamēr nesagrēko viņš domā, ka ir pilnīgs. Cilvēks var sasniegt pilnību arī negrēkojot, bet tas attiecas uz viedajiem, uz augstas kultūras cilvēkiem.

14.novembris

Ir kāds nostāsts par Budu, kas reiz aizmiga un miega laikā viņu apvija žņaudzējčūska. Buda uzreiz atmodās un kļuva tik sīks, ka izslīdēja no čūskas žņaugiem. Dzīvē nelaimes, ciešanas, žņaudzoši apstākļi – tie ir žņaudzējčūskas gredzeni. Kā atbrīvosieties no tās – plielinoties vai samaziņoties? – Samazinoties. Lai cilvēks nonāktu pie samazināšanās likuma, viņam katru dienu jāatskās no kaut kā nebūtiska savā dzīvē atstājot tikai Dievišķo apziņu ar kuru ir nācis šai pasaulē. Tikai šādi cilvēks var iemācīties tā samazināties, lai izsīdētu no čūskas žņaugiem.

***
Daba neceš, ka kapitals tiek ieguldīts, kur pagadās. Visam, kas ir tavā rīcībā, ir jābūt apritē.

15.novembris

Ir zināms, ka ja cilvēku ievada magnētiskā jeb hipnotiskā miegā, viņš spēj paust neparastas spējas, bet pamostoties, viņš atkal kļūst par parastu cilvēku. Tas rāda, ka katrā ir ieliktas dāvanas, kas gaida laiku un apstākļus, kad tās spēs attīstīties. Kamēr cilvēks nav attīstījis to, ko Dievs viņā ielicis, viņš vēl nav savā sfērā, nedzīvo savas dvēseles dzīvi... Jums ir jāpēta dažādas savas apziņas pakāpes. Šodien daudzi cilvēki ir neapmierināti, un tiešām, tiem ir tiesības būt neapmierinātiem. Kādēļ? – Tādēļ, ka kamēr tie dzīvo savā ego-apziņā tie nespēj paust tās idejas un tieksmes, kas ieliktas viņu dvēselē un viņu garā. Cilvēkā modīsies augstāka apziņa, kas viņu mudinās celt un veidot tos orgānus, caur kuriem viņš paudīs diženas idejas un augstas jūtas. 

***
Ja tavas vibrācijas ir spēcīgakas pa dzīvnieka vibrācijām, tas neuzbruks tev, bet aizbēgs.
Grūtības dzīvē ir līdzīgas baisiem dzīvniekiem.

16.novembris

Pastāv likums: cilvēks nevar būt vienā un tai pašā laikā gan [šīs] pasaules gan Dieva mīlēts. Ja pasaule cilvēku mīl, Neredzamā pasaule par viņu neinteresējas. Kādēļ Neredzamā pasaule neinteresējas par cilvēku, kad pasaule viņu mīl? – Tādēļ ka [šī] pasaule, tā ir bagātība. Neredzamā pasaule nevēlas atņemt cilvēkam viņa bagātību, nevēlas sadalīt cilvēka apziņu.
 
17.novembris

 Dažs saka: par mani neviens nerūpējas. Kad cilvēkā nāk negatīva doma, ka viņš ir nelaimīgs un atstāts, lai viņš pārvērš mīnus zīmi par plusu un pasaka: Es biju atteicies no Dieva, bet no šī brīža es atsakos no visa tā, kas mani ir kavējis un vēršos pie Dieva, tagad – Viņu uzklausīšu un Viņam paklausīšu. Tāds ir enerģiju transformācijas likums, kuru ir jāapgūst un jāliek lietā kā atsevišķa cilvēka dzīvē, tā sabiedrības un tautas dzīvē.

18.novembris

Zināšanām ir jāvēršas radīšanā. Kaut ko zināt un varēt nozīmē – radīt un pārveidot. Tas, kurš spēj pārveidot matēriju no viena stāvokļa otrā, var sevi pats ārstēt. Pievērsiet uzmanību tam, ka [transformāscijas] spēks ir pašā cilvēka organismā. Piemēram, cilvēks saslimst, un pēc kāda laika, kaut kur uz ķermeņa parādas augonis. Ja tas parādījies – slimība drīz pāriet. Tātad slimība ir transformējusies un izgājusi no tā netīras matērijas veidā.
Kad jums ir kāds negatīvs stāvoklis, slikta doma vai slikta izjūta – atrodiet  veidu kā sablīvēt to un izmetiet laukā. Tajā ir patiesa zinātne.
 
19.novembris

Nēsājiet kabatā konfektes...
Ja jums kāds pasaka kaut ko aizvainojošu, uzreiz viņam piedāvājiet konfekti. Viņš to paņems, pasmaidīs, bet – padomās. Viņš sapratīs, ka jūs nevēlaties mērīt ar mēru, ko viņš ir piedāvājis un esat kaut kā augstāka vadītājs. Ja nevēlaties nēsāt konfektes – nēsājiet mutautiņus. Ja jūs kāds aizvaino, uzedāviniet viņam mutautiņu un pasakiet: “Pieņemiet to par piemiņu.” Ja šādā veidā rīkosieties, jūs sajutīsiet iekšēju prieku, jo spējāt transformēt kā viņa, tā arī savu stāvokli. Ja šādi rīkosieties, jūsu deguns savā pamatnē paplašināsies. Kad cilvēks kļūst sīks savās idejās, viņa deguns pamatnē pamazām sašaurinās un tas nav labs rādītājs.

20.novembris

 Dzīves pretstati un pretrunas neattiecas uz jums, tie pastāv no jums neatkarīgi, bet jūs ar tiem saskarieties. Pastāv labais un ļaunais un tie neattiecas uz jums, bet jūs ar tiem saskarieties un pieredzat, ko tie satur sevī. Labais atbrīvo, ļaunais – ierobežo. Jūs gribat atrisināt jautājumu: kādēļ vispār ļaunums pastāv. Līdz šim vēl neviens cilvēks, vai viņš būtu zinātnieks, filozofs vai adepts nav atrisinājis šo jāutājumu. Tas arī paliks neatrisināts. Ja tā, nenodarbojieties ar to, kas nav atrisināms...Cilvēkam ir jātiecas uz diženu mērķi – jāizcīna sava brīvība. Un viņam ir jāzina, ka gan labais gan ļaunais strādā, lai viņš to gūtu. Jūs sevī jutīsiet gan vienu gan otru stāvokli, bet būsiet uzmanīgi un neņemsiet dalību to cīņā. Jūs celsieties un kritīsiet, smērēsieties un tīrīsieties, bet no visa mācīsieties. Jūs iesiet cauri ugunij, kā maize, kuru jūs ēdat.

21.novembris

Grūtības, šķēršļi, kas rodas dzīvē, nav nekas cits kā uzslāņojumi un sablīvējumi cilvēka apziņā, no kuriem cilvēkam ir jāatbrīvojas un jātiek pāri. Kā auga sēkla ir aizbērta ar zemi, tā arī cilvēka apziņai virsū ir pagātnes uzslāņojumi, pāri kuriem cilvēkam ir jāpaceļas.
Kā skolniekiem jums ir jānomaina nelabvēlīgi apstākļi – ar labvēlīgiem. Tie galvenokārt ir jūsu prātā, jūsu apziņā. daudzi cilvēki ienes savā prātā tādas domas, kas tos dara par maniakiem: no rīta līdz vakaram tie ir uzvilkti, domā ka viņu dzīve ir apdraudēta. Lai pareizi attīstītos, cilvēkam ir jāizmet no prāta visas domas, kas viņu kavē. Turiet savā prātā ideju, ka nekas jūs nevar aizkavēt. Vai var virve aizkavēt koka augšanu? Ja jūs piesiesiet koku ar virvi, nepaies ilgs laiks un virve pārtrūks. Ja jūs siesiet koku ar metāla stiepli, koks izdalīs tādas sulas, kas pēc kāda laika metālu saēdīs. 

22.novembris

Lai būtu brīvam, cilvēkam ir jātiecas iet savu, noteiktu ceļu. Tas katram ir atšķirīgs. Tādēļ saka, ka katrs virzās pa savu apli, savu kustības orbītu. Neizprotot to, daži uzskata, ka tas ir apburtais loks. Bet – nonākt “apburtā lokā” nozīmē tieši pretējo, ka savu kustības apli cilvēks ir pametis un iegājis svešā. Tātad cilvēks kļūst “apburts”, kad cilvēks ir atstājis savas darbības loku un iegājis svešā. Virzoties savā orbītā cilvēks spēj sasniegt visu ko viņš vēlas. Arī virzoties svešā jrbītā viņš var visu gūt, bet... tikai uz skatuves. Tur jūs viņu redzat gan kā valdnieku vai – zinātnieku, bet šie stāvokļi ilgst tikai tik, cik viņš ir uz skatuves. Kad viņš skatuvi atstāj, viņš ir parasts cilvēks.  


23.novembris

Iedomājieties noti mūzikā: pusnoti, ceturtdaļnoti vai astotdaļnoti. Tā ir tikai viena zīme un, pašai par sevi, tai nav nekādas nozīmes. Bet ja to uzliek uz nošu līnijām, un, ja līniju sākumā novieto nošu atslēgu, kas nosaka, kāds būs tās raksturs – notij rodas nozīme un jēga. Kad jūs ieejat Dievišķajā dzīvē, tajā ir Dievišķas harmonijas atslēga. Un saskaņā ar šo atslēgu jūs virzaties pa piecām nošu līnijām un jūs darīsiet to, ko gars–Diriģents liek. Viņš jūs cels augšā un lejā, un ja tam paklausīsiet, iziesiet caur visiem stāvokļiem saskaņā ar harmonijas likumu. Ja kāda nots, piemēram, negrib būt ceturtdaļnots, bet – pusnots, un saka: “Es vēlos būt lielāka, gribu skanēt ilgāk!” – Diriģents saka: “Nē,” tu skanēsi tik, cik ir vajadzīgs, nebūsi ne mazāka ne lielāka”.    

24.novembris

Tas, kāds cilvēks kļūst – izriet no viņa ticības: esi noticējis, ka kļūsti vecs – tu noveco; tici, ka esi jauns – tu atjauninies.

25.novembris

Dieva dižums nav tajā, ka tas rada saules un visumus. Viņš to spēj – vienā mirklī. Bet lūk, tev ir bēda, tu esi aizskarts, tev nav uz kā atbalstīties, un ejot tev garām kāds vēl nosaka: “No šī cilvēka nekas prātīgs neiznāks.” Bet Dievs, Visuma Radītājs, apstājas savā darbā, nolaižas pie tevis un pačukst: “Nebaidies, nezaudē dūšu, es palīdzēšu, tūlīt pat sakārtošu tavus darbus.”   Un tu kļūsti līksms. Tas ir tas dižais, ko Dievs veic un tā ir liela Patiesība.

26.novembris

Ja gribat gūt kaut ko vērtīgu dzīvē, atrodiet vislielāko dāvanu, ko Daba jūsos ielikusi un pie tās strādājiet. Visus pārējos spēkus un spējas pakļaujiet šai vislielākajai dāvanai. Tātad, cilvēkam vispirmām kārtām jāstrādā tai virzienā, kur viņš ir visspēcīgākais. Daudziem dzīvē neveicas, jo viņi nododas tam, kur viņi ir vāji. Viņi to dara personības ambīcijas pēc, gribot sasniegt ko īpašu, ar ko pārsniegt tos, kas jau izpaudušies kā meistari šajā jomā – tā nerīkojas. Katrs darbs, kas tiek veikts personīgās ambīcijas dēļ noved pie izputēšanas... Pienāks laiks, kad tiks attīstīti visi spēki un spējas, kas cilvēkā ielikti. Lai to sasniegtu cilvēkam jāsāk ar to, ar ko viņš ir visvairāk apdāvināts.

27.novembris

Vai garīgas lietas nenāk par velti? – Nāk par velti, bet tikai tam, kas ir cienīgs. Būtu jātiecas kļūt Dieva svētības cienīgam. Šis cienīgums ir pirmais noteikums tam, ka Dievs vērš cilvēkam uzmanību un dod viņam apstākļus mācīties.

28.novembris

Tīrība un saprātīgums tiek prasīti no cilvēka, kad viņš veido saiknes ar citiem, jo katram ir sava kustības orbīta, kas var cilvēku aizraut līdzi.
Bet jāpatur prātā, ka dvēseli neviens nevar novirzīt no tā ceļa, kurā Dievs viņu ir nolicis – turiet to prātā kā aksiomu. Katras dvēseles ceļš ir stingri iezīmēts un neviena varā nav to grozīt. Kad sakām, ka cilvēki viens otru savstarpēji ietekmē, tas attiecas uz viņu fizisko ceļu, nevis  dvēseles ceļu. Kad viens cilvēks skar otru, viņš skar tā centru fiziskajā pasaulē un ietekmē to. Šī ietekme ir pārejoša, jo divas dvēseles virzās pa savu dvēseļu orbītām un attālinās viena no otras. Nav iespējams, ka viena dvēsele novirza otru no tās ceļa... Kad kāds saka, ka viņu ir saistījuši un paverdzinājuši, viņš nesaka patiesību. Neviens nav spējīgs cilvēku paverdzināt – tikai cilvēks pats.

29.novembris

Ja gribat panākumus dzīvē, netiesājiet. Uzskatiet, ka tas, kurš ir izdarījis kļūdu – ir saslimis. Vai jūs tiesājat slimnieku par vājumu, kurā tas ir nonācis? Slimnieks nevalda pār sevi – jūs viņam palīdzat, mazgājat,  piedodat. Ja viņu tiesājat, slimība skars arī jūs. Arī jūs, tāpat kā viņš, esat zaldāts kaujas laukā. Arī jūs var ķert lode vai karteča.

30.novembris

...Zeme ir kaujas lauks kurā cilvēki cīnās kopā ar enģeļiem. Tie, kas ņem dalību karā noteikti cieš. Eņģeļi paliek neskarti, bet cilvēki cieš. Nekad nav tā, ka kavalērija karo, bet neciestu zirgi. Cilvēki ir zirgi, kas pārstāv garus, kuri cīnās.