Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Ap Astroloģiju / Garīgu domu kalendārs - septembris

AP ASTROLOĢIJU

20. FEB

Garīgu domu kalendārs - septembris

fragmenti no Beinsa Duno sarunām ar skolniekiem (Simona Bizuna tulkojumā un sakārtojumā 1995-2008) 


1.septembris


Jūs stādaties priekšā viens otram kā zinātnieki un filosofi, bet jūs neesat tie,  par ko uzdodaties. Dažs dižojas, ka ir lielisks matemātiķis, ka zina, kā dabūt kvadrātsakni no skaitļa. Bet ja palūgsiet viņam dabūt kvadrātsakni no mīlestības, viņš teiks ka nezin kā to gūst. Savukārt jūs, pat ja jums pateiks kvadrātsakni no mīlestības, to nesapratīsiet. 

***
 Ja reiz cilvēks ir nonācis uz zemes, viņam ir jāizzin šodienas dzīve. Bet vienlaicīgi, cilvēkam ir jāizzin arī iepriekšējās dzīves. Cilvēkam ir jāzin caur kādām formām viņš ir izgājis. Piemēram dabaspētniekam, izzinot šūnas, augus, dzīvniekus, minerālus, tie ir jāapskata kā ceļi, caur kuriem viņš pats ir gājis. Lai varētu sevi iepazīt, cilvēkam ir jāizzin gan zemākas, gan augstākas par sevi dzīvības formas. Nākotnes zinātne pievērsīsies dzīvības veseluma izzināšanai, no kurienes gūs ziņas par cilvēka dvēseles dzīvi. Tā cilvēks apzinās savas dvēseles ceļu.

2.septembris

Pateicieties par savām kļūdām! Jo tās jums ir daudz iemācījušas. Kļūda ir mazs ziediņš vai avotiņš, no kura kaut kas tiek gūts. Gan ģēnijs, gan svētais kļūdās, bet tie saprātīgi izmanto katru kļūdu. Svētais tai noliek sveci un šī svece spīd ļaudīm. Ģēnijs tai uzceļ pieminekli, cilvēki var to redzēt no talienes un neatkārtot. Nav labi, ja kļūdas atkārtojas.

***
Cik daudzus cilvēkus dienā ir jāmīl? – Aizej uz vīnogulāju un paskaties cik stādus tu vari uzrakt. Cik tos spēj apstrādāt dienas laikā, tāda arī ir tava mīlestība. Mīlēt cilvēkus nozīmē strādāt viņu dēļ.  Kad tu kādu mīli, tu interesējies par cilvēka prāta un sirds izpausmēm, interesējies par viņa dzīvi iejūties viņa stāvoklī. Kāds runā par idejisku mīlestību, bet sēž stundām ilgi un prāto. Tā nav mīlestība. Mīlestība, tas ir darbs tuvākā labā.

***
Izzinot mantojamības teoriju cilvēks atklās, ka viņā ir šūnas, kas ir novirzījušās no sākotnējās dzīves, un ir šūnas, kas nav novirzījušās. Tās, kas nav novirzījušās ir spējīgas atjaunot sākotnējo katra orgāna stāvokli cilvēka ķermenī. Ja visas cilvēka organisma šūnas atgriezīsies pie sākotnējās dzīves, cilvēks, gan fiziski gan psihiski,  būs pilnīgi vesels...Šodienas cilvēks ir kaut ko zaudējis no tā, kas viņā sākotnēji bija ielikts. Un viņam ir nopietni jāstrādā pie sevis, lai atjaunotu sākotnējo stāvokli. Cilvēka novirzīšanās no taisnā dzīves ceļa atbilst Zemes ass novirzei. Zemes ass par divdesmit trīs grādiem ir novirzījusies no normālā stāvokļa.

3.septembris

Līnijas uz cilvēka rokas ir spēku un plūsmu rezultāts, kas darbojas dabā. Cilvēks neizbēgami nonāk dažādu spēku ietekmē; reizēm cilvēks nožēlo, reizēm – priecājas par tiem, atkarībā no tā, kādu spēku ietekmē ir nonācis. Reizēm cilvēks nožēlo gan labo, gan ļauno, ko ir veicis un pēc padarītā - stāsta citiem ko ir izdarījis. Paveicot kaut ko labu, cilvēkam vajag klusēt. Labais ir saistīts ar Kosmosu. Priecājieties, ka esat īstenojuši Dieva gribu, kalpojuši Tam Kungam. Garīga cilvēka plaukstas līnijām ir noteikts garums, tās pauž irracionālos skaitļus, kas liecina, ka dzīve turpinās arī aiz fiziskās pasaules robežām. Daļskaitļi, kas rodas līniju izmēros norāda uz to, līdz kādam saprātīgumam cilvēks ir nonācis.

***
Jums jāapgūst metodes, kuras izmanto dzīvā Daba un jāliek tās lietā savā dzīvē. Jūs sakāt, ka Daba strādā lēni – tūkstošiem un miljoniem gadu. Daba strādā lēni, bet secīgi – soli pa solim. Pētot dzīvības formas, caur kurām ir gājis cilvēks jūs redzat, ka šodienas cilvēka veidošanai, Dabai bija vajadzīgi miljoniem gadu. Bet, vērojot cilvēka dīgļa attīstību mātes dzemdē, jūs redzat, ka īsā, deviņu mēnešu periodā, tas iziet caur visām dzīvības formām. Tas norāda, ka strādājot sistemātiski un secīgi, cilvēks var saīsināt termiņus. Viss ir atkarīgs no cilvēka domas intensitātes.

4.septembris

Vesela cilvēka roka nav ne pārāk mitra un karsta, nedz arī pārāk sausa un auksta, gan viens gan otrs – tās ir galējības. Pieskaroties vesela cilvēka labai rokai, jūs sajutīsiet patīkamu vēsumu; no viņa kreisās rokas jutīsiet patīkamu siltumu. Pie jebkuras fiziskas vai psihiskas kaites šīs plūsmas organismā sajaucas, kā rezultātā rodas parādās slikti noskaņojumi: saspringtība deniņos, aiz ausīm, smadzeņu aizmugurējā daļā utt. Cilvēks pats brīnās, par to, kas ar viņu noticis, kādēļ rodas dusmas, neapmierinātība ar apkārtējiem. Iemesls ir tas, ka dažos viņa orgānos ir sakrājies pārāk daudz enerģijas. Atbrīvojieties no liekās enerģijas. Kā? – Vakarā pirms ejat gulēt, atveriet visus sava ķermeņa krānus un izlaidiet lieko tvaiku laukā. Tas nozīmē izskatīt visu paveikto dienas laikā un atbrīvoties no visiem maldiem un kļūdām. Tad no rīta pamostoties, var likt degvielu mašīnā un sev teikt: esmu gatavs darbam!

***
No jums tiek prasīta veselīga domāšana – tā ir tāda domāšana, kuras pamatā ir tīrība. Cilvēks nevar būt vesels un spēcīgs un nevar attīstīt sevī nevienu tikumu, ja viņš nav tīrs. Katrai domai un izjūtai, katrai darbībai ir jābūt cauraustai ar absolūtas tīrības ideju. Daudziem tas liekas neizprotams. Ja vēlaties savu apziņu turēt skaidru, aizvietojiet – kroplīgus tēlus ar skaistiem, netīrus – ar tīriem.

5.septembris

Daži sludina, ka jāstrādā galvenokārt pie savas sirds.
Cilvēkam ir noteikti jāstrādā arī pie prāta. Līnijām uz delnas - prāta un sirds līnijām, ir jābūt paralēlām. Pat dzīvības līnijai ir jābūt paralēlai prāta un sirds līnijām, bet patlaban mēs visvairāk strādājam tieši ar prāta un sirds līnijām. Cilvēkam ir jāattīstās pareizi: kad viņš domā – tam jāļauj domai izpausties; kad jūt - tam jāļauj jūtām izpausties, nav nedz jākavē jūtu kustība nedz arī jāpauž tās nevaldāmi. Kad runājam par mīlestību, mēs runājam pat to kā par saprātīgu izpausmi dzīvē, nevis par cilvēcisku noskaņojumu izpausmi.

***
Daudzi no jums ir gavējuši četras, piecas, desmit dienas, bet ko esat sapratuši gavējot? Gavēņa mērķis ir atbrīvot cilvēku no bailēm, ka, ja neēdīs dažas dienas, viņš nomirs badā. Tai pat laikā cilvēks tīra – ķermeni, domas, jūtas un cilvēks rūdās. Gavēnim būtu jāilgst tik, cik cilvēks jūtas mundrs un stiprs. Ja cilvēks sagumst un spēki pilnīgi viņu atstāj, šādam gavēnim nav jēgas.Rakstos ir teikts, ka cilvēkam gavējot nevienam par to nav jāziņa.Ja vari gavēt tā, ka esi līksms, garā mundrs un nevienam nav jausmas par tavu gavēni, tam ir jēga. Tā cilvēks var gavēt arī desmit un vairāk dienas. Kas to nevar, lai nenodarbojas ar lieliem gavēņiem. Lai gavē vienu, divas dienas. 
 
6.septembris

Ja vēlaties dot iespēju jūtām izpausties, jums ir jāmīl.
Katrā būtnē: augā, dzīvniekā vai cilvēkā, atrodiet vismaz vienu īpašību, kuras dēļ jūs varat to mīlēt. Mīlestība paredz pareizu enerģiju apmaiņu starp divām būtnēm, kas vienlaicīgi palīdz sev.  Ja divas būtnes viena otru mīl un nevar viena otrai palīdzēt, enerģiju apmaiņa starp tām nav pareiza. Mīlestība uzlabo cilvēka veselību. Es saku, ka tam, kam ir vāja veselība – ir jāmīl. Veiciet eksperimentus šai ziņā lai pārliecinātos par šī likuma patiesumu. Ja ciešat no reimatisma, drudža vai kādas citas slimības – mīliet kādu. Drīzumā jūsu veselība uzlabosies. Jo drīzāk izveseļojaties jo pareizāk izpaudāt mīlestību. Tas ir likums: Mīlestība pārvar visas vājības un kaites. Tā ir īpaša kosmiska plūsma, kas iet caur visām dzīvajām būtnēm. Jo pareizāk tiek uzņemta un nodota šī enerģija jo cilvēks ir veselāks.

***
Ļaudis baidās no slimībām un raugās uz tām kā uz ļaunumu. Nē, slimība tā ir cilvēka privilēģija. Tā ir privilēģija, ka nevarat neko ieēst un jāliekas gulēt izsalkušam, privilēģija ir pabūt trūkumā. Nebaidieties no slimības vai bēdas. Tās nāk pie jums, lai kaut ko iemācītu, lai jūs iegūtu kaut kādu pieredzi, lai kaut ko norūdītu. Kad slimība pāries – noteikti paliks kāds ieguvums, kļūsiet stiprāki.
Kad nonākat kādā slimībā vai pārdzīvojumā, nefilozofējiet daudz – kādēļ un kādā veidā tas nācis, bet aizsūtiet prātu pie Dieva. Intuīcija jums atnesīs  padomu, kā jums rīkoties.
 
7.septembris

Viena no bīstamām cilvēka īpašībām ir tā, ka viņš redz vairāk negatīvo sevī, apkārtējos un vispār dzīvē. Par cik katrai lietai ir divas puses – labā un sliktā, pozitīvā un negatīvā, cilvēkam vienlaicīgi ir jāredz - tās abas,  jāsalīdzina, jāizsver, jāpēta, jāanalizē, un tad jāaptur uzmanība uz nemainīgā, labā. Katrs cilvēks nes sevī labo un augsto. Esiet taisnīgi, pret sevi un pēc tam pret apkārtējiem: sākumā mēriet un apsveriet, un tikai pēc tam – seciniet.

***
Cilvēkam jāvingrinās un jāvēro, kas slēpjas viņa apziņā un zemapziņā, lai zinātu, kas ar viņu notiek. Dažs veic kaut kādas kustības ar rokām un kājām, bet kad viņam jautā – ko nozīmē šīs kustības, viņš rausta plecus, saka, ka nesaprot to nozīmi un jēgu. Katrai kustībai, ko cilvēks dara, jābūt apjēgtai. Turklāt kustībām jābūt dabiskām. Kad cilvēks sanervozēts, viņš veic daudz nekārtīgu kustību, nespēj sevi kontrolēt un valdīt. Tās ir nedabīgas, disharmoniskas, bet cilvēkam ir jākoncentrējas, lai noregulētu sava organisma spēkus.

8.septembris

No visiem tiek prasīta sava ķermeņa pārveidošana, lai tas atbilstu mūsdienu apstākļiem. Kas to nepaveiks, nevarēs izmantot jaunos apstākļus un bieži demagnetizēsies.
Cilvēki ar vienāda tipa enerģijām atgrūžas un savstarpēji izpaužas rupji. Tas īpaši vērojams starp kungiem un kalpotājiem. Taču kalpotājs var izmainīt kunga stāvokli un to ietekmēt. Kā? – Ar uztura palīdzību. Ja kungs lieto viena tipa barību, kalpam ir jālieto cita – pretēja rakstura. Caur šādu uzturu gan kalpotājā gan kungā veidojas divu veidu magnētisms, kas papildina viens otru. Ja kungs ēd skābu barību, kalpam jāēd saldu, lai līdzsvarotu savstarpējās enerģijas. Šis likums saucas „dabas spēku līdzsvara likums”.

***
Kad esat nervozi izdariet sekojošu vingrinājumu: apsēžieties pie galda, iztaisnojiet ķermeni un uzliekiet rokas uz galda virsmas. 10–15 minūtes roncentrējiet savu domu uz abu roku roku pirkstiem – sākot ar lielajiem, pēc tam rādītājpirkstiem utt., līdz mazajiem abu roku pirkstiem. Pēc tam uzliekiet labo roku virsū kreisajai, tad, kreiso virsū labajai un atkal sakoncentrējieties uz pirkstiem. Sakoncentrējušies, saistiet savu apziņu ar visiem labestīgiem un veseliem cilvēkiem, kam ir cēlas sirdis, filozofiski prāti un dziļa dzīves izpratne. Saistījušies ar šiem ļaudīm paceliet savu domu pie Dieva un kopā ar tiem aizlūdziet. Kas veiks šo mēģinājumu, tam būs rezultāts un viņš sapratīs kolektīvas lūgšanas spēku.

9.septembris

Ir abi cilvēkam vairāk uzturēties gaismā, bet jāsargājas no pārspīlējumiem. Gaisma baro un attīsta acis. Uzņemot gaismu acis to sūta smadzenēm, kas ar to barojas un ar to attīstās. Ja smadzenes tiek labi barotas, tās labi darbojas un cilvēks labi domā. Tā kā acis uzņem gaismu un baro smadzenes jums tām jāseko lai nevājinās redze. Redze atslābst no pārmērīgas gaismas, no bailēm, no negatīvām jūtām un pārmērīgiem pārdzīvojumiem.

***
Jums ir jāapgūst sava organisma spēki, lai jūs varētu saprātīgi uz sevi iedarboties. Ir jāiepazīst dažādu orgānu šūnu valoda, lai varētu ar tām kontaktēt. Jo inteliģentāks un attīstītāks ir cilvēks, jo viņa organisma šūnas ir inteliģentākas. Iepazīstoties ar savām šūnām cilvēks redz, ka to vidū ir zinātnieki, kīmiķi, profesori, kas veic tādus pētījumus un tik sarežģītas reakcijas, kas cilvēkam pašam nav pa spēkam.
 
10.septembris

Divdesmit dienas veiciet, lūk kādu, vingrinājumu: pamostoties no rīta padomājiet par to, ka jūs esat dvēsele, kas sastāv miljardiem inteliģentu, saprātīgu būtņu, kuras strādā jūsu labā, strādā, lai jūs celtos. Pasauciet tās, saistieties ar tām, padomājiet par tām – bez šaubām un svārstīšanās. Ja par tām domājat, jūs darbosieties ar panākumiem...Cilvēks ir veidots no divām daļām: no cietas – zemes un maigas – gara, jeb elpas. Dievs teica: ”Veidosim cilvēku pēc mūsu tēla un līdzības..”, un ņēma zemi, darīja to mīkstu un izveidoja cilvēku – viņa formu. Pēc tam, iedvesa tajā dzīvu elpu, kas apgaroja visas šūnas, darīja tās par dzīvām, saprātīgām būtnēm. Pie šīm saprātīgajām būtnēm aizsūtiet savu domu, lai ar tām saistītos.

***
Ir vajadzīgs apzinīgs darbs, lai pārvarētu grūtības, tiktu galā ar savu neapmierinātību un ciešanām. Ja reiz esat nākuši uz zemes, no tām nav jābēg, bet jādomā, jāstrādā, jāmeklē iespējas, kā ar tām tikt galā. Tās ir dotas kā apstākļi, kuros veidojas cilvēka raksturs. Arī bailes ir vajadzīgas. Caur tām ejot cilvēks norūdās, izstrādā sevī kaut ko noturīgu. Rakstos teikts, ka Dieva bailes ir gudrības sākums. Dieva bailes ir tikai tam, kas ir gatavs īstenot Dieva likumus. Lai gan te vārdam „bailes” ir cita nozīme. Cilvēks nevar īstenot Dieva likumus vadoties no bailēm. Tas kurš ir gatavs īstenot dižos Esamības
likumus, vadās no mīlestības un svētbijības pret Dievu.

11.septembris

Ir vajadzīgs darbs pie savām domām, tās ir jāanalizē. Pirms pieņemat kādu domu, izskatiet – ko tā satur, no kurienes nāk un ko no jums grib. Dažas domas jūs velk lejā, citas – ceļ augšā. Ja uzpūtīsieties lepnībā – kritīsiet, ja nolaidīsieties lejā – celsieties. Jautājums nav par pazemošanos, bet par pazemību, kuru skolniekam ir jāapgūst. Caur pazemību cilvēks aug un stiprinās un attīstās.

***
Domājot par saprātīgajām šūnām sevī,  jūs nonāksiet pie jautājuma par cilvēka radīšanu. Kamēr Dievs neiedvesa cilvēkā elpu, viņš nebija dzīvs, kad to iedvesa – viņš kļuva par dzīvu dvēseli. Dieva elpa – tā ir Dievišķā sākotne cilvēkā, kas ienes viņā mieru un prieku. Ja nav šī miera un šī prieka – cilvēks ir nedzīvs. Patiesi, jūs satiekat dzīvē cilvēkus, kas māca, strādā, kustās, bet viņos nav nekāda prieka. Bet ja tajos mostas Dievišķā sākotne, ja tiek ienests prieks viņu dvēselēs, tie kļūst dzīvi, augšāmceļas. Dievišķā sākotne ir tā maigā Dieva balss, kas dara dzīvu un augšāmceļ, kas sasilda sastingušo un dara to derīgu dzīvei un darbam. Kas kaut reizi saklausījis šo balsi, nekad to neaizmirst.

12.septembris

Tiecieties pēc tā maiguma, kas dara dzīvu un sasilda. Tikums ir Dievišķā maiguma auglis. Tikums var īstenoties, katrs var paust sevī labo, lai redzētu tā augļus. Pirmkārt cilvēkam ir jāpauž labo sevī – attiecībā pret to sarātīgo būtņu sabiedrību, kas sanākušas vienkopus, lai palīdzētu cilvēka dvēselei, strādātu tās dēļ. Jo labāk un ar lielāku mīlestību cilvēks attiecas pret šī mazajām būtnēm sevī – šūnām, jo lielāka harmonija viņam ar tām veidojas. Šī harmonija veido apstākļus pareizai izaugsmei un attīstībai. Tikai pie harmoniska organisma spēku stāvokļa, cilvēks var īstenot savas spējas un dāvanas... Ja vēlaties pareizi attīstīties, ja gribat prast transformēt negatīvos spēkus pozitīvos, katru dienu, piecas-desmit minūtes domājiet par sava organisma šūnām, par darbu, ko tās dara. Tādā veidā jūs retināsiet, izklīdināsiet smagumus, pārvērtīsiet nelabvēlīgus apstākļus dzīvē – par labvēlīgiem.

***
...Izsalkums ir vislabākais cilvēka draugs, bet arī vislielākais nedraugs.
Taču, no cilvēka ir atkarīgs - kā viņu uzņems un kā ar viņu tiks galā. Ir arī nozīme tam, kāda barība tiek lietota uzturā. Daba katrai būtnei ir noteikusi īpašu uzturu, tātad arī katram cilvēkam ir paredzēts īpaši pārtikas produkti. Tie ir pārtikas produkti, pret kuriem cilvēks izjūt mīlestību. Tie ir produkti, kas atbilst spēkiem, domām un vēlmēm, kas darbojas viņa organismā. Tie atbilst viņa organisma pamattonim. Kad cilvēks to ievēro, viņš ir vesels un pareizi attīstās.

13.septembris

Ja jūs gribat gūt labumu no zināšanām kuras gūstat – tās ir jāliek lietā. Lai kādu grāmatu izlasat, īstenojiet kaut mazliet no tā ko esat uzzinājuši. Ja jūs izlasāt grāmatu, bet neko no tās neliekat lietā, labāk nebūtu to lasījuši. Tas attiecas arī uz Bībeli, lasiet maz, bet – īstenojiet. 
Kāds jautā: Kā lai zin, kuru grāmatu lasīt? Paņemiet grāmatu, novietojiet to pieres priekšā un aizsūtiet savu domu saprātīgai pasaulei. Pajautājiet Dievišķajam sevī – lasīt to vai nelasīt. Pēc tam paliekat mierīgi vienu, divas minūtes un jūs saklausīsiet klusu balsi, kas no iekšienes jums atbild – lasīt vai nelasīt grāmatu.
Cilvēkam ir jāzina – ko viņam lasīt. Tā lasāmviela, kas ir derīga vienam ir nederīga otram. Ir jēga lasīt grāmatu tikai tad, ja tā dod barību cilvēka  prātam, sirdij, gribai, dvēselei un garam. Kad cilvēks prasa padomu savai iekšējai balsij, viņš attīsta sevī intuīciju, ar kuru viņš iepazīs sulas, kas plūst caur dzīvi un no tām aizturēs sev derīgās un pasargāsies no indīgām.

***
Lai tiktu klāt zemāko būtņu, mikroorganismu dzīvei, zinātnieki izmanto mikroskopus, kas dod tūkstoškārtīgu palielinājumu un tad pēta šīs būtnes. Taču šis palielinājums ir īslaicīgs. Jūs nevarat mākslīgi palielināt lietas, izmainot dabiskos mērus, kas tiem doti. Piemēram, ja cilvēka seju palielināt, cilvēks kļūst neglīts un tas ir saprotami. Palielinot cilvēka sejas izmērus, jums ir jāpalielina arī citi izmēri, arī apkārtējo ķermeņu izmēri un arī zemes izmēri. Ja tas nenotiek, rodas zināma disharmonija, kas izjauc Dabas skaistumu. 

14.septembris

 Katrs orgāns palīdz attīstīt cilvēkam noteiktas spējas. Piemēram, plaušas palīdz attīstīt objektīvo prātu, vērīgumu. Tā kā deguns ir saistīts ar plaušām arī tas palīdz attīstīt objektīvo prātu. Acīm un ausīm ir sakars ar cilvēka augstāko spēju attīstību. Izzinot anatomiju un fizioloģiju, jūs izzināsiet gan fizisko, gan psihisko orgānu nozīmi. Katram orgānam ir divējāda kalpošana: iekšēja un ārēja, jeb materiāla un garīga. Pētot orgānu nozīmi jūs nonāksiet pie abstraktākiem jautājumiem: kas ir māksla, kas ir skaistums utt. Ir labi ja apskatāt, kā ir uztvēruši zinātnieki un filozofi pagātnē un kā jautājumi tiek skatīti mūsdienās. Labi ja izzināt pagātnes kultūras un šodienas kultūru. Pagātnes kultūrās cilvēki dzīvoja plaknē, mūsdienās dzīvo kubā, trīsdimensiju pasaulē, bet nākotnē dzīvos tesaraktā - četru dimensiju pasaulē.  

***
Ir cilvēki, kas runā par lieliem saniegumiem, vareniem tikumiem, bet pat paši sevi nepazīst. Kurš no jums ir izpētījis savu seju, kurš no jums zin, cik centimetrus liela un plata ir viņa piere, uzacis, deguns, lūpas, ausis utt? Kurš ir izpētījis savu acu formu, ausu, deguna, zoda un lūpu formu, lai zinātu – ko nozīmē katra forma. Paņemiet spoguli, pavērojiet, izpētiet savus sejas vaibstus un pēc tam tos uzzīmējiet. Ieinteresējieties par sevi. Kā dabaszinātnieks pētot minerālu, augu vai dzīvnieku – izpēta to vissīkākajās detaļās. 

15.septembris

Ko nozīmē slikti un drūmi stāvokļi? Tās ir zemas kultūras būtņu domas. Ja jums uzbrūk šāda būtne - iekļaujiet to darbā. Dodiet tai vienu mācību stundu lai citu reizi jūs neapmeklē. Jūs sakāt, ka iemesls ir jūsos, jo pats jūs neesat labs cilvēks - tādēļ jūs arī piemeklē drūmi noskaņojumi. Arī tā var būt taisnība, bet es jautāju: kā tas ir, ka viens un tas pats cilvēks šodien ir labs, bet rīt – slikts? Cilvēks ir vai nu labs, vai nu – slikts, taču būtībā, cilvēks nav ne labs, ne slikts. Kad nāk pie jums labais, pieņemiet to, tas strādā jūsu labumam; kad nāk ļaunais – iekļaujiet to darbā. Ja neliksiet tam strādāt - tas liks strādāt sevis dēļ. Daži domā, ka Dievs un Daba izlabos viņu darbus un palīdzēs atbrīvoties no grūtībām. Arī tā ir taisnība, bet sākumā jums ir jāstrādā, lai transformētu savus stāvokļus.

***
Kad cilvēks ir izslimojis kādu slimību, viņš ir zaudējis daļu savas dzīvības enerģijas. Un lai to atjaunotu viņš meklē ārstus, medikamentus, kas var viņam palīdzēt. Lūk, ko viņš var darīt šajā situācijā: laiku palaikam, lai viņš paņem auss ļipiņu un pavelk to uz leju. Pēc tam – paberzē kaulus kas atrodas aiz ausīm un lai paseko kādas pārmaiņas notiek organismā. Dariet šādus mēģinājumus ne tikai kad esat slimi, bet arī kad esat sliktā noskaņojumā.
 
16.septembris

Barības uzņemšana – tas ir noteiktu enerģiju transformācijas process. Enerģiju, kuru ir sakrājies pārlieku daudz. Ēdot cilvēks risina noteiktu uzdevumu, kas viņam ir dots - vai viņš pats to apzinās, tas nav svarīgi. Kamēr nav paēdis, cilvēks bieži vien piepūlas nevarēdams atrisināt kādu jautājumu. Ir aktivizēti noteikti spēki, ar kuriem cilvēks nevar tikt galā. Paēdot, kuņģis absorbē liekās enerģijas un cilvēks nomierinās. Nepaiet ilgs laiks, cilvēka  prātā ienāk kāda ideja un viņš atrisina jautājumu, kas viņu mocījis.

***
Kad skolotājs grib piespiest skolnieku domāt, viņš to saķer aiz auss. Skolniekiem nekad nepatīk skolotāji, kas tos rausta aiz ausīm. Kādēļ? – Tādēļ, ka skolotāji nezin kā tas jādara. Arī mātes neprot to darīt.
Ausi ir jāaizskar ar mīlestību nevis niknumu. Kad rodas kāda kļūda, saņem vieglītēm ausi, pēc tam – otru un pasaki sev: “Ja vēlies būt cilvēks, ieklausies ko Dievs saka.” Kāds saka: “vai man cita nav ko darīt, kā aiztikt ausis?” – Tā ir metode kā paaugstināt dzīvīgumu. Arī dzīvnieki izmanto šo metodi. Kad sajūtas vārgi, tie atrod kādu zemāku zaru un berzē pret to ausi, kamēr dzīvības enerģija neaktivizējas. Dzīvniekiem nav roku, tādēļ viņi to dara tik rupjā veidā.
 
17.septembris

Kad jūs ēdat, nav svarīgāka uzdevuma par ēšanu. Ja jūs to sapratīsiet, jūs izmantosiet barību saprātīgi un tas labvēlīgi atsauksies uz jūsu organisma. Ja jūsu fiziskais stāvoklis būs labs, ja būsiet fiziski veseli, un arī psihiskais stāvoklis būs labs. Bet nepārēdieties, ēdiet, kamēr nonākat līdz visgaršīgākajam kumosam, un te apstājieties. Ja jūtat, ka varat vēl ēst – apstājieties. Ja turpināsiet tālāk, kuņģis absorbēs visu enerģiju un nekas nepaliks smadzenēm. Tādēļ tie, kas ēd daudz, nedod barību smadzeņu sistēmai un viņu fiziskais ķermenis attīstās uz smadzeņu rēķina. 

***
Cilvēkam pastāvīgi jāmācās un zināšanas pastāvīgi jāliek lietā. Zināšanas bez pielietojuma, kā reiz teica Sālamans – ir nevērtīgas. Sālamans bija gudrs, bet teica, ka daudz zināšanu tā ir nasta. Ar to jāsaprot, ka daudz zināšanu, bez mīlestības, tā ir nasta. Bet daudz zināšanu, ar mīlestību – dod mundrumu. Zināšanas, bez gudrības, tā ir nasta cilvēka garam. Zināšanas, ar mīlestību kopā – tā ir svētība.

18.septembris

Izziniet to, kā uzturs ietekmē ķermeni, sirdi un smadzenes. Ja ēdīsiet pareizi, jums būs labi rezultāti kā veselības ziņā, tā arī domāšanas un jūtu ziņā. Ēdot ievērojiet sekojošu likumu: pirms sākat ēst, sakoncentrējiet savu domu uz tā, ko ēdīsiet, uz tā, ko Daba jums devusi, kā uz lielu svētību dzīvē. Domājot par barību jūs saistīsieties ar saprātīgo Dabu un ienesīsiet mieru domās un jūtās. Un mierīgi ķersieties pie maltītes.

***
 Kāds saka: “Cilvēka ķermenis ir lielisks!” – Jā, tas ir oriģināls apģērbs. Un ja mūsdienu zinātnieki atrod šo apģērbu tik sarežģītu, kāds būs to pārsteigums, kad viņi ķersies pie paša cilvēka izpētes! Zinātnieki pēta audus un šūnas – šīs šūnas ir ķieģeļi, no kuriem ēka ir celta. Bet cilvēka dvēsele ir ārpus šīm šūnām. Tā ir brīva un nekas nespēj to ierobežot.

19.septembris

Mūsdienās cilvēku uzdevums ir ķerties pie apzinātas sevis audzināšanas. Un tiem ir jāsāk ar uzturu lai izlabotu kļūdas, ko ir sakrājušās no iepriekšējām paaudzēm. Apgūstot pareiza uztura mākslu, vienlaicīgi, ir jāsāk apgūt pareiza un dziļa elpošana. Strādājot pie uztura un elpošanas, dabiskā ceļā tiks labotas domas un jūtas un cilvēki tuvosies augstākai dzīvei. Šo dzīvi mēs saucam par Dievišķu. Dievišķā pasaule - ir saprātīgiem, nevis parastiem cilvēkiem, tā nav tāla un abstrakta, to vada augstu attīstītas būtnes, kuriem piemīt spēcīga domāšana. Ar domu tās organizē pasauli. Zinot, ka doma ir varens radošs spēks - attīstiet to, lai sasniegtu dzīvē to, ko vēlaties. Nav daudz cilvēku, kam sokas dzīvē, jo vairums domā par parastām lietām. Ja domāsiet par parastām lietām, aizvadīsiet dzīvi kā jūsu vectēvi un vecmātes.

***
Kad saka, ka cilvēkam ir jātīra sava apziņa, tas nozīmē, ka viņam jāatbrīvojas no zemākajām domām un vēlmēm, kas ir paliekas viņā no dzīvnieku pasaules... Bet raugoties uz dzīvniekiem, neaizmirstiet, ka tiem piemīt īpašības, kas ir atdarināšanas vērtas. Piemēram, lauvam un zilonim piemīt pateicības jūtas – ja jūs izdarat tiem kaut ko labu, tie nekad to neaizmirst. Lauvam piemīt arī cēlsirdība – ja tas uzbrūk upurim un uzbrukums neizdodas, otrreiz lauva uzbrukt nemēģina, bet ļauj tam iet... Kā skolniekiem, jums ir jāpēta dzīvnieku izpausmes un raksturi. Tā jūs varat labot dažas savas īpašības un kļūdas.
Augu un dzīvnieku valstis – tie ir cilvēka fragmenti. Cilvēka apziņa ir sadalīta, tā ir gaisā, ūdeņos, akmeņos, augos, dzīvniekos. Izzināt dabu, nozīmē izzināt sevi, izzināt savas apziņas stāvokļus. Kad jūs izzinat savu raksturu, salīdzinājumā ar zemāko būtņu izpausmēm, nepūlieties to izmainīt, bet tiecieties to attīrīt no zemākajiem elementiem dzīvnieku valstībā.
  
20.septembris

Daudzi saka: Mēs zinām šīs lietas, nav ko par tām runāt. Tiešām – zināt, bet nepiemēro dzīvei. Kurš no jums aplūko, piemēram, tumšu domu tikpat uzmanīgi, kā ķirurgs aplūko lauztu kaulu, vai, kā finansists – apskata valsts dokumentu, no kura ir atkarīgi viņa zaudējumi vai ienākumi. Katra drūma doma, kas ienāk cilvēka prātā, ir visuzmanīgākajā veidā jāanalizē, lai redzētu, no kurienes tā nāk, ko nes, un ko ņem. Katra negatīva doma kaut ko paņem no cilvēka, kaut ko nolaupa. Piemēram, ir kāds, ko jūs mīlat un vienbrīd jūs sākat šaubīties par viņu. Ja sākat šaubīties, jūsu apziņā notiek aptumšošanās. Kas ir šīs aptumšošanās iemesls? Ja starp sauli un jums novietotu necaurspīdīgu ķermeni, kas traucē piekļūt saules gaismai, kas ir tas, kas traucē gaismu? Šis necaurspīdīgais ķermenis. Tas pats notiek starp jums un jūsu apziņu, kad jūs sākat šaubīties par jūsu draugu.
 
***
Jums ir pareizi jāattīsta savi smadzeņu centri lai nerastos dažādas anomālijas. Piemēram, ja centrs, kas saistīts ar nodrošināšanos ir pārmērīgi attīstīts, cilvēks kļūst bailīgs. Kad cilvēkam ir pārāk daudz neīstenojamu vēlmju, viņš kļūst neirastēnisks. Ja zināt hiromantiju, jums ir iespēja iedarboties uz sevi. Piemēram, ja pirksti pie pamatnes ir tievi un starp tiem ir spraugas jums ir vāja gremošanas sistēma. Ja pirksti pamatnē ir resni, cilvēkam rodas citas briesmas viņš var kļūt resns. Ja kuņģis ir vājš, stiprināsiet savas plaušas. 
 
21.septembris
 
Paskatieties kā rīkojas labs skolnieks. Kad viņš nogurst mācoties vienu priekšmetu, viņš neaizmet prom grāmatu, bet aizvieto to ar citu; ja arī no otras piekūst – izvieto to ar trešo. Tā viņš ļauj visiem smadzeņu centriem darboties un attīstīties pareizi. Līdzīgi rīkojas cilvēks, kas mīl lasīt – ja viņš nogurst lasot grāmatu, kas nodarbina viņa prātu, viņš ņem grāmatu, kas nodarbina sirdi. Mācot bērnus, ir tā jāorganizē mācības, lai visi priekšmeti tā sekotu cits citam, lai tiktu skarti gan prāts, gan sirds. Tiem jāiet paralēli attīstības gaitā.

***
Kad saka “saules aptumsums”, ar to tiek domāts, ka kāds necaurspīdīgs ķermenis šķērso saules orbītu un rada ēnu. Reizēm cilvēki ir līdzīgi vistām, kas redzot saules aptumsumu, steidzas paslēpties kūtī un gaida atkal parādamies pirmo saules staru. Bieži caur cilvēka apziņu iet tumši ķermeņi, kas met ēnu un cilvēks domā, ka saule ir norietējusi. Ja paslēpsies kūtī, viņš iegrims blīvā matērijā, kur sadursies ar vēl lielākām grūtībām. Tas, kura apziņa ir modra, saprot šo likumu un nesadursies ar lielākām grūtībām. Es saku: lai kādos apstākļos cilvēks nonāktu – priecīgā vai nomāktā stāvoklī viņam ir jātur saikne ar Dievu. Visas saiknes viņa dzīvē var trūkt, bet saiknei ar Dievu nekad nav jātrūkst. Lai kādi tumši kērmeņi ietu caur jūsu apziņu un lai cik ilgi tas turpinātos, turiet savu saikni ar Dievu, strādājiet pie sevis un jūs iziesiet no šīs tumšās zonas.  

22.septembris

Reizēm labs cilvēks ir skaists, bet reizēm - nav skaists. Reizēm, slikts cilvēks ir skaists, bet labais nav skaists. Kādi tam ir iemesli? Viens no iemesliem ir tāds, ka ļaunie visu laiku domā par labajiem, kā rezultātā, saistoties ar tiem , kļūst skaistāki. Savukārt labie daudz domā par ļaunajiem, un domājot par tiem, zaudē savu skaistumu... Muļķis pastāvīgi domā par gudro, par filozofu, un rezultātā, laika gaitā, kļūst par filozofu. Bet zinošais, pastāvīgi domā par muļķiem un nejēgām, kā rezultātā zaudē savas zināšanas. Vai arī reliģiozais, kas pastāvīgi salīdzinās ar citiem cilvēkiem, un redz, ka tie nav tādi kā viņš un ar laiku zaudē savu reliģiozitāti.
Ko lai jūs darāt, lai nezaudētu to, kas jums ir? – Beidziet domāt par nejēgām, slimniekiem, nabagiem. Nav pasaulē nekādu nabago. Tas ir izdomājums, tā greiza filozofija. Un tas, kurš radījis šo filozofiju – nav cilvēces labvēlis. 

***
Mīlestība un Ticība ir divi saprātīgi spēki, kas darbojas ar pilnīgi pretējām metodēm un pilnīgi pretējiem lielumiem. Cilvēks nevar ticēt, ka pāries pār laipu, kas veidota kārklu zariem. Bet, ja laipa veidota no resniem baļķiem, cilvēks tic, tā ir droša. Ko tas nozīmē? – Tas nozīmē, ka ticība attiecas uz spēku, bet mīlestība attiecas uz vājumu.  Ja jūs divām dvēselēm, no kurām vienai ir ticība, bet otrai mīlestība – piedāvāsiet mazu istabiņu un varenu pili, kāda būs izvēle? Mīlestība izvēlēsies mazo istabiņu, ticība – lielo pili. Kādēļ? Tādēļ, ka ticībai patīk dižas lietas, tā darbojas ar vareniem lielumiem, turpretī mīlestība darbojas ar maziem.
Un lūk, nonākot lielu grūtību priekšā, liksiet lietā ticības likumu. Mazās grūtībās liksiet lietā mīlestības likumu. Ticība uzvar lielas grūtības, mīlestība – mazas.
 
23.septembris

Lai atrisinātu kādas grūtības ar mīlestību, jums tās ir jāmazina sevī līdz minimumam, jāiztēlojas tās, cik vien iespējams, mazas. Iedomājieties, ka kāds ir parādā simts tūkstošus. Nevarot parādu atdot viņš nāk un lūdz to atlaist. Uz ko viņš paļaujas? – Uz mīlestību. Bet viņš nezina, ka tas ir pārāk liels lielums un mīlestība nevar ar to tikt galā. Tādēļ Mīlestība nosvītro vienu nulli un saka: “Tu paliksi parādā desmit tūkstošus.” – “Arī tos nevaru samaksāt.” Paiet laiks, mīlestība nosvītro vēl vienu nulli, tad vēl vienu, un vēl, kamēr nosvītro pēdējo un atstāj cilvēkam tikai vieninieku – sēklai, kuru cilvēks var iesēt.
Mīlestība samazina cilvēka grūtības, līdz tam minimumam, kuru cilvēks spēj risināt. Tādēļ saka, ka mīlestība ir akla pret kļūdām un vājībām. Redzot tās tik niecīgas, cilvēks rod sevī spēku ar tām tikt galā. Ja viņš ieraudzīs tās caur palielinājumu, viņš zaudēs gan pašpaļāvību, gan spēku un nespēs neko paveikt.
Gudrības likums, kurā ticībai ir sava tiesa – nesamazina lietas, bet  pieņem tai formā, kurā tās pastāv. Skolnieks mēģina atvainoties skolotājam, ka nevarēja iemācīties savu uzdevumu, tādēļ viņam ir slima māte vai nebija grāmatas. Bet skolotājs atbild: “Es varu saprast tavu stāvokli, jūtu tev līdzi, un tomēr uzdevumam ir jātiek atrisinātam.
Un tā, gudrība cilvēku uzklausa, netiesā viņu, bet arī – neatvaino.      

***
Kamēr cilvēki ir tikai savā starpā saistīti, un smeļas spēkus viens no otra, tie nespēj nedz saprast, nedz likt lietā dižos Dieva likumus. Ja cilvēks grib likt lietā savā dzīvē dievišķu mācību, ja grib attīstīt savus tikumus, viņam ir jāsaistās ar Dieva Apziņu un jāsmeļ spēki no Viņa. 

24.septembris

Kā skolniekiem jums ir jāliek lietā abi likumi: mīlestība un ticība. Cīkstonis iesāk ar mīlestības likumu, beidz – ar ticības likumu. Lai attīstītu muskuļus, viņš sāka ar mīlestību –  viņš mīlēja darbu, bija noskaņots vingrināties un arvien palielināt slodzi. Viņš iesāka ar vājākiem pretiniekiem, lai gūtu ticību saviem spēkiem. Tad, pamazām, stājas pretī arvien stiprākiem un stiprākiem, līdz guva pilnīgu ticību un spēja to likt lietā. Un lūk, ja vēlaties strādāt pie sevis, ja gribat labot savas kļūdas – sākiet ar vismazākajām un pakāpeniski ejiet pie lielākajām. Tas nenozīmē, ka jums sava vājība ir jāizravē un jāaizmet, nedodot tai nekādas dzīves iespējas. Nē, izravējiet un iestādiet to zemē – lai tā aug tālumā no jums.
Tā ir viena no mīlestības metodēm.      

***
Cilvēkam nepietiek tikai pieņemt vai noliegt dvēseles esamību, cilvēkam līdz tai ir jātiek, ir jāizprot, kādus uzdevumus tā risina un jāapvienojas ar to kopējā darbā.
Gars un dvēsele, kā arī prāts un sirds, pauž divus cilvēka dzīves polus – vīrieti un sievieti, jeb vīrišķo un sievišķo principu, kuriem ir jāveido vienu veselumu.
Uz to tiecas mūsdienu cilvēki pasaulē, bet, nezinot kā to sasniegt, tie precas. Kristus skaidro skolniekiem, kas ir laulības, Kristus runā par garīgu procesu, par gara un dvēseles saistīšanu. Šajā saiknē ir dzīves jēga. Ja cilvēks ir izveidojis šo saikni, viņš nedrīkst to pazaudēt. Ja pazaudē to, viņš sāk tiekties uz fiziskām laulībām.

25.septembris

Mīlestība pievērš uzmanību mazām lietām, ticība – lielām.
Patiesi, kad tu mīli, tu pamani sīkākās nianses: kā tev kaut ko pateica, kā uz tevi paskatījās. Mīlestība piedod, bet arī izraisa satricinājumus. Tā liek lūkoties caur palielinājumu, lai redzētu tuvāk. Bet pēc tam cilvēks pagriež tālskati otrādi un tad redz, ka tas bija kaut kas pavisam niecīgs. Kamēr tu cilvēku mīli, tu domā, ka viņš ir ļoti labestīgs, spējīgs un apdāvināts. Kad pārstāj mīlēt, viss tas pazūd.
Lai neviltos, cilvēkam laiku pa laikam ir jāieklausās Dievišķajā sevī, kas vienmēr zin patiesību. Dzirdi, ka cilvēks spēlē. Pasaki sev: “Nesteidgšos paust vērtējumu.” Viņš ir ievilcis tikai vienu līniju, esi pacietīgs, pagaidi, kamēr glezna tiek pabeigta. – “Bet es gribu viņu iepriecināt.” – Nē, ir jābūt patiesam pret sevi. Ieklausoties Dievišķās sākotnes balsī vienmēr notiek taisns lietu vērtējums, vai tas attiecas uz sevi vai tuvāko. Neieklausoties tajā, cilvēks sagādās tuvākajiem ciešanas, un, arī tuvākie tās viņam sagādās.
 
***
Katram cilvēkam ir jābūt enerģiju apmaiņā ar kādu citu cilvēku. Viņi abi veido divus centrus, kas atrodas enerģiju mijiedarbībā. Apmaiņa var notikt starp divām dvēselēm, kas viena otru mīl un var notikt starp dvēselēm, kas viena otru nemīl. Gan mīlot gan nemīlot cilvēki viens par otru domā. Dabai nepatīk bremzēt savas enerģijas, šis likums pastāv visur, tādēļ, ja viens cilvēks priecājas, otrs skumst. Kad divas dvēseles viena otru nesaprot, tām palīgos nāk citas divas, ar pretējām enerģijām, lai notiktu apmaiņa.  

26.septembris

Kāds ir cilvēks – tāda attiecībā pret viņu ir ārējā pasaule.
Mūsu domas nedzimst mūsu prātos – mēs tās uztveram, tās prātos ienāk. Mēs tās uztveram no būtnēm, kas ir citā plānā. Savukārt dzīvnieku un visu būtņu, kas ir zemākas par cilvēku domas nāk no cilvēka. Pastāv pat dzīvas būtnes, kas ir cilvēka radītas. Piemēram, parazīti ir radušies cilvēka dzīves rezultātā. 

***
Ja divas būtnes ar vienādām tieksmēm un ideāliem nonāk kontaktā, tās uzreiz spēcīgi atgrūžas, jo starp tām nav saskarsmes punktu. Atgrūšanās notiek tādēļ, ka to spēki ir viendabīgi un tās atvirzās noteiktā attālumā viena no otras. Pretējā gadījumā visi ķermeņi nonāktu tik tuvu viens otram, ka veidotu homogēnu massu.

27.septembris

Pastāv kukaiņi, kas izgrauž caurumus bambusā, kā rezultātā bambusi vējā sāk dziedāt. Kad vējš papūš, sāk dziedāt vesels mežs. Dažs teiks ka šīs mušas ir sūtījusi Providence – iespējams. Cits teiks, ka šos kukaiņus interesē tikai bambusa koksne – iespējams. Bet fakts ir tāds, ka bambusā ir izdobti caurumi un mēs varam klausīties muzikālas skaņas.

***
Reizēm cilvēks nonāk konfliktā pats ar sevi. Tas ir tādēļ, ka divas viņa puses kļūst pozitīvas vai negatīvas un savstarpēji atgrūžas. ja nezin kā šo stāvokli transformēt cilvēks var sajukt. Daži domā, ka prāta sajukšana notiek no lielas mācīšanās vai no daudzām ciešanām. Ja vienlaicīgi divas pozitīvas un divas negatīvas enerģijas iekļūst cilvēkā – viņš var sajukt. Sajukšana notiek tādēļ, ka abas smadzeņu puslodes kļūst pozitīvas vai negatīvas. Lai cilvēks būtu normālā stāvoklī, vienā viņa puslodē ir jāplūst pozitīvai, otrā – negatīvai enerģijai. Ja jūs uzliksiet rokas uz galvas veselam cilvēkam, jūs sajutīsiet divas plūsmas – vienu siltu, otru aukstu. Bet ja uzliksiet rokas nelīdzsvarotam cilvēkam, sajutīsiet tikai siltu plūsmu. Lai viņam palīdzētu, viņam jāpalūdz kāds draugs, kas ir veselīgā stāvoklī, paturēt rokas uz viņa galvas, lai noregulētu smadzeņu enrģijas.
Ja cilvēks ir sliktā noskaņojumā vai nelīdzsvarots, viņš var sev palīdzēt ar savu domu. Dabas spēki var uz viņu iedarboties tikai tad, kad viņa doma ir koncentrētā stāvoklī, tad mēģinājumi ko cilvēks veic, iznāk veiksmīgi. Bet mazākās šaubas vai svārstīšanās cilvēku nobremzē. Lai gūtu panākumus, viņam ir pilnībā jātic.

28.septembris

Atomi un molekulas ir dzīvas, saprātīgas būtnes, kuru starpā pastāv maigas jūtas.
Starpmolekulārā telpa ir saistīta ar jūtām, bet starpatomu telpa ar domām. Jūtas izpaužas blīvākā matērijā, kur veidojas vairāk siltuma, nekā gaismas. Starpatomu telpā izpaužas cilvēka domas, kas rada vairāk gaismas, mazāk – siltuma. Lai pareizi izmantotu gaismu un siltumu, cilvēkam pie sevis ir jāstrādā, apgūstot gaismas un siltuma likumus.

***
Pastāv divu veidu šaubas: vienas ir ārējas otras – iekšējas. Ārējas šaubas ienāk domās un aiziet, ar tām viegli var tikt galā. Otas šaubas ir iekšējas un tās ir līdzīgas rūsai. Rūsa dzelzij nozīmē to pašu, ko ieksējas šaubas – cilvēkam.
Ja gribat tikt galā ar šaubām, koncentrējiet domāšanu un saistiet domu ar saprātīgām, augstām būtnēm, kas uzreiz jums atsteigsies palīgā. Tā cilvēks var tikt galā ne tikai ar šaubām, bet ar daudziem negatīviem stāvokļiem sevī. 

29.septembris

Ir kāds stāsts par ceļinieku, kas reiz ieraudzīja, ka bite ir iekļuvusi zirnekļa tīmeklī un nevar atbrīvoties. Bite viņam saka: “Lūdzu, atbrīvo mani! Devos šai pusē darba jautājumos, bet iekritu slazdā. Atbrīvo, un tu redzēsi, ka reiz būšu tev noderīga.” Cilvēks pasmaidīja un atbrīvoja biti. Un reiz, kad ienaidniekam atlika tikai nospiest gaili, viņam rokā iedzēla bite un stobrs nolaidās. Tādu pakalpojumu ceļiniekam izdarīja bite... Bitei piemīt cēlsirdība. Bite nekad nedzels acīs, bite tevi nekropļos.

***
Mīlestība izslēdz jebkādas šaubas. Kad divas būtnes viena otru mīl, no vienas pie otras iet gaisma. Ja viņos neienāk un no viņiem neizplūst gaisma – tie nemīl. Starp deivām dvēselēm var var pastāvēt patiesas attiecības tikai tad, kad tie kopēji veido saules sistēmas līdzību, kurā abi ir saules viens otram.
Gadās, ka viens ir uz zemes, bet otrs ir garīgajā pasaulē. Viņi tāpat ir saistīti un starp viņiem ir domu un jūtu apmaiņa. Nav skaistākas lietas par divu saprātīgu dvēseļu satikšanos, kuras patiesi mīl. Nav lielākas lietas kā satikt pasaulē dvēseli, ar kuru var runāt, saņemt kaut ko jaunu, gaišu, ko tā nes sevī.
 
30.septembris

Visas dvēseles ir savstarpēji saistītas tā, ka tās veido kaut ko veselu, nedalāmu. Rakstos ir teikts, ka neviens nedzīvo pats sev. Patiesi, cilvēki viens otru ietekmē un palīdz viens otram pat neapzinādamies. Pie katras tikšanās, cilvēks kaut ko dod no sevis, vai viņš to apzinās vai ne – nav svarīgi. Katrs  nes kaut ko labu, ko viņš var dot saviem tuvākajiem.
Cilvēku attiecības var būt pareizas tikai tad, kad pamatā tiek likta došana. Bet ja viens tikai dod, bet otrs tikai ņem – tās nevar būt pareizas. 

***
Daži uzskata, ka lai tu varētu mīlēt vienu, tev noteikti vajag neieredzēt kādu citu. Tā ir greiza izpratne. Mīlestība nebalstās ne uz naida, ne uz bailēm.