Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Ap Astroloģiju / Garīgu domu kalndārs - janvāris

AP ASTROLOĢIJU

20. FEB

Garīgu domu kalndārs - janvāris

fragmenti no Beinsa Duno sarunām ar skolniekiem (Simona Bizuna tulkojumā un sakārtojumā 1995-2008) 

1.janvāris


Jākļūst par celtniekiem. Kā jūs ceļat savas mājas, tā arī celsiet savas domas un jūtas, lai no tām veidojas stingra un noturīga celtne. Kad pabeigsiet darbu, nāks komisija un pārbaudīs to, ko esat uzcēluši... Celtnieks iejauc saistvielu, kas labi satur kopā ķieģeļus. Šai saistvielai ir jāpastāv arī starp cilvēka domām un jūtām. Ja šīs saistvielas nav, mazākais pārbaudījums var cilvēka celtni sagraut. Tai ir jābūt visur. Tā ir Dievišķa un visas dzīvas būtnes uz to tiecas. Tā dod jēgu, ienes prieku un līksmību. 

***
Vai var sēt rīsus sausā un kalnainā vietā? Nē rīsus sēj mitrā līdzenumā. Vai var sēt kviešus tādā pat vietā, kurā sēj rīsus? – Nē, tas, kas ir labs rīsiem, nav labs kviešiem. Saku: kad cilvēki neizprot likumus, pēc kuriem attīstās tikumi, viņi grib dot padomus saprātīgajām būtnēm Neredzamajā pasaulē, kā ar viņiem būtu jārīkojas. Dažs saka: “Kā var mani likt tikt grūtos apstākļos? Vai tik zemā vietā man jābūt uz zemes?” Jautāju: Kādēļ kurni? Vai tad tu negribēji dot rīsu ražu? Ja tavi augļi ir rīsi – tevi liks zemā vietā, purvainā vietā. Cits grib radīt kviešus – viņu liks mazliet augstākā. Cits vēlējies radīt ķirbjus – viņu liks pavisam īpašos apstākļos... Kas šīs lietas neizprot, saka: “Lūk, to nolika tik labos apstākļos, ka dažu mēnešu laikā viņam ir tādi augļi, bet es divdesmit gadus strādāju un nekā. Ja tu būtu vēlējies kļūt par ķirbi, tu būtu tādos pat apstākļos.

2.janvāris

Cilvēks visu var kritizēt, bet nonākot līdz Dievam, viņam ir jāpildās ar svētām trīsām, godbijību un augstu ideālu. Pēc tā jums jāatšķiras kā skolniekiem.
Skolnieks ir tas, kas reiz bija ogle, bet tagad kļuvis par dimantu. Viņš ir gājis un iet cauri tādam spiedienam, kas pārvērš ogli par dimantu. Skolnieks atšķiras ar to, ka var lauzt gaismas staru, un ieguvis iekšēju noturību. Neviens nespēj izļodzīt viņa ticību un pārliecību. Skolniekam ir vēl kāda līdzība ar dimantu – viņš ir gaišs. Viņa īpašību dēļ Saprātīgās būtnes to nēsā uz rokām, kā cilvēki nēsā gredzenus ar dimantiem.  

***
Vēsturiskā attīstība nav patvaļīgs vai mehānisks process, bet sarežģīts psihisks un organisks process, kas notiek diženu kosmisku būtņu vadībā. Bet tā kā cilvēkam ir dota izvēles brīvība, cilvēks dara kļūdas, kas dārgi viņam maksā, bet tāpat kalpo kopējai augšupejai – sociālas krīzes, kari, kartastrofas nav paredzētas sākotnējā vēsturiskās attīstības plānā. Tā ir brīvprātīga to būtņu izvēle, kas šajā procesā piedalās. Bet Kosmiskais Saprātīgums tikai izmanto radušos apstākļus labā dēļ, līdzīgi, kā zemnieks izmanto mēslojumu. 
 
3.janvāris

Ja cilvēks runā par kaut kādu morāli, viņam noteikti pašam ir jāiekļaujas, tajā ko viņš saka, pašam ir jābūt par paraugu. Ja nevar pats būt par paraugu, lai atrod kādu citu, bet bez parauga, lai nerunā.

***
Laiks un spēks ir vajadzīgi, lai cilvēks varētu labot savas kļūdas. Dievs ir paslēpis cilvēka grēkus dziļi viņu zemapziņā un vienudien, kad cilvēks saduras ar savu karmu, viņa grēki pamazām ienāk viņa apziņā. Dažs saka: ”Grūti man iet – esmu nolaidies ellē starp grēcīgām būtnēm!” – Nē, tu neesi ellē, tu esi savā karmā.  Savā apziņā cilvēkam ir jāiziet cauri visām dzīvēm, jāredz viszemākos stāvokļus, kad ir darījis noziegumus, kurus viņa apziņa šodien tam neļauj veikt. Viņam ir jāizpērk šie darbi, jānorēķinās. Šodienas dzīvē jūs satiekaties ar visiem tiem cilvēkiem, kuriem pagātnē esat darījuši labu un ļaunu.

4.janvāris

Kas stāv dzīves pretrunu pamatā? Kāds saka, ka tā ir “karma”. Tomēr vārds “karma” neizskaidro notiekošo. Ja jūs pieņemat, ka noteikta pretruna balstās uz karmiskām attiecībām – jums tas ir jāpierāda. Katrai lietai, kas tiek pieņemta – ir jātiek pierādītai. 

***
Reizēm jūs piemēram, nolemjat pamosties tieši piecos no rīta. Kad pienāk šī stunda, jūs sakāt: “Kurš gan ceļas tādā agrumā? Vai nevaru celties vēlāk?” Pagriežaties uz otriem sāniem un guļat tālāk. Jeb citkārt, nolemjat nest kaut kādu upuri, bet, kad pienāk tas mirklis, sakāt: “Vai bez upura nevar?” – Saku: gan bez agrās celšanas – var, gan bez upura – var. Bet lielo lietu apgūšana ir atkarīga no mazo lietu pildīšanas.

5.janvāris

Daži uzskata fizisko dzīvi par reālu, bet garīgo – par nereālu. Kāda ir fiziskās dzīves realitāte? Piemēram, cilvēks sapņo, ka viņam dzenas pakaļ, viņu ieslodza, viņu sit, viņš mēģina bēgt, viņš uztraucas, bet tad viņš pamostas un saprot, ka ir gulējis. Kamēr nav atmodies un nav sapratis, ka redzējis sapni, viņš pārdzīvo lielas mokas. Vai ir kaut kas reāls sapņos? Kas ir palicis pēc sapņa? Par ko ir uztraucies šis cilvēks? Un lūk, tādā pat attiecībā, kādā ir sapņi pret nomoda dzīvi, ir fiziskā dzīve – pret garīgo. Bet tas attiecas uz veselu cilvēku, nevis slimu.
 
***
Fiziskā vai pilsoniskā brīvība - ta irtikai priekšvārds tai diženajai brīvībai, uz kuru tiecas dvēsele.

***
Ielieciet savā prātā domu, ka, pirmkārt var uzlabot savu dzīvi. Otrkārt, šī vēlme ir visiem, tikai viņi nezina, ka to izdarīt. Labs inženieris var uzprojektēt labu māju, bet tam, kas nav macījies, to ir grūti paveikt.   

6.janvāris

Skolniekam ir jāstrādā pie sevis kļūstot par kungu pār domām un vēlmēm, kas viņam traucē. Viņam jāzina kā tikt ar tām galā. Ir jāizprot fiziskā dzīve, lai varētu saprātīgi izprastu cīņu starp miesu un garu. Miesiska dzīve iznīcina skaisto, ko cilvēks sevī ceļ. Tā ir līdzīga tiem mazajiem tārpiņiem, kas iegraužas koka saknēs un tās saēd, līdz kādudien koks nokalst. Koks nokalst, bet tārpiņi turpina grauzt. Viņi ir lieli individuālisti. Ja ļaudis sāk dzīvot kā šie tārpiņi – katrs pats par sevi, kur būs dzīves skaistums?

***
Kāds ķīniešu gudrais gribēja pārbaudīt savu pacietību. Un Providence viņam atsūtīja kādu ubagu, lai viņš redzētu cik daudz spēj to īstenot. Veselus 40 gadus ubags viņu apmeklēja un vienmēr tika uzņemts labi. Bet tad gaudrajam radās konkurents, kas vēlējās viņu pārspēt pacietībā. Ubags, redzēdams, ka arī viņš ir labdarīgs, gatavs uz upuriem, nolēma apmeklēt arī viņu. Apmeklēja to veselu gadu, kamēr vienudien, tas neizturēja un iesaucās: “Klausies, vācies prom no manām acīm! Pietiekami esi izmantojis manus labumus!” Bet ubags atbildēja: “Kungs, tavs spēks vēl ir mazs, tev vēl daudz jāstrādā pie pacietības. Es tavu kaimiņu apmeklēju veselus 40 gadus un viņš ne reizi nav man ko pārmetis. No pirmās satikšanās līdz šai dienai viņš mani pieņem ar cieņu un uzmanību.” – Mūsdienu cilvēki ir līdzīgi otrajam labdarim. Pacietuši mazliet tie sāk kurnēt. Kurš gan ir cietis tā kā cieta Mozus vai Kristus? Mozus 40 gadus pavadīja tuksnesī ar cilvēkiem, kas viņu nesaprata, kas bija gatavi viņu nogalināt. Viens gan jums ir jāzina, proti, ka katram ir dots tieši tik daudz ciest, cik tas vajadzīgs viņa dvēseles attīstībai. Es nedomāju tās ciešanas, ko cilvēks pats sev rada, tās ir tā saucamās “liekās ciešanas”. Kad cilvēki sastaopas ar ciešamām un grūtībām, tie baidās un zudē dūšu – baidieties, bet neapstājieties savā ceļā! Zaudējiet dūšu, bet neatsakieties no darba, ko esat uzsākuši!

7.janvāris
 
Kā rīkojas cilvēks kad viņu aicina uz kāzām? Viņš no sākuma dodas uz pirti nomazgāties, lai būtu tīrs. Pēc tam viņš uzvelk tīras drēbes un dodas svinēt svētkus. Kā rīkojas cilvēks, kas gatavojas doties rakt vīna dārzu? Šis cilvēks zina, ka viņam visu dienu būs jācilā kaplis, tādēļ uzvelk darba, nevis, svētku drēbes.
Doties uz kāzām vai doties uz lauka – tās ir atšķirīgas lietas, kas paredz dažādu līdzekļu izmantošanu. Kas dzīvi izprot, tas zina, ko dzīve no viņa prasa katrā brīdī. Vai nav komisks tā cilvēka stāvoklis, kas dodas rakt vīna dārzu kāzu drēbēs? Tas ir atkarīgs no cilvēka, vai viņa dzīve ir komiska, dramatiska vai traģiska. Tādēļ, lai nenonāktu šādos stāvokļos – lieciet katru lietu tās vietā.

***
Kā skolniekiem jums jāveic vingrinājumi, jāliek lietā ēšanas, dzeršanas, elpošanas, gulēšanas likumi. Sekojot tiem, jūs apzināti paši uz sevi iedarbojaties un sevi audzināt. Cilvēkam ir daudz darba pie sevis, kamēr viņš tiek galā ar saviem vecajiem ieradumiem. Bet lai cik daudz darba būtu jums priekšā, nezaudējiet dūšu. Sāciet, tūlīt. Jo agrāk sāksiet, jo labāk jums. Cilvēks ir brīvs: strādāt vai nestrādāt, bet ja viņš atsakās no šodienas darba, viņš zaudē apstākļus, ko dod šī diena. Vēlāk, arī ja tam ir vēlēšanās mācīties un darboties – nav apstākļu. Var būt enerģija, var būt labas idejas, bet nav apstākļi to realizācijai. Redzot, ka palaidis garām iespējas, cilvēks reizēm saka, ka citā pasaulē tam būs iepējas. Viens gan jums ir jāzina, ka šī un tā pasaule ir nesaraujami saistītas. Un apstākļus tai pasaulē nosaka apstākļi, kas jums bija šeit.
 
8.janvāris

Cilvēki žēlojas, ka tiem nepietiek laika, gari - sūdzas, ka tiem nepietiek telpas.

***
Ja cilvēks pats nevar izlabot defektus savā sejā un ķermenī, vai viņam ir tiesības teikt, ka Dievs mīt viņā? Jūs sakāt: seja ir dvēseles izpausme. Jautāju: vai var kāda greiza seja paust dvēseli? Vai var dvēsele dzīvot neorganizētā ķermenī? Cilvēks, kas saprot šo zinātni, bieži ieskatīsies spogulī, un ar apzinātu savas domas darbu izlabos savus trūkumus. Var var saukties par mākslinieku tas, kas neprot koriģēt savu gleznu? Dažs saka: Es esmu brīvs, varu domāt, just un rīkoties tā, kā es vēlos. – Nav tā. Brīvību nosaka cilvēka spēki. Piemēram, viena cilvēka piere ir 4 cm, bet otra 2 cm augsta – vai jūs domājat, ka abi būs vienādi inteliģenti? Nebūs vienādi inteliģenti. Tātad pieres līniju garums nosaka enerģijas daudzumu, kas ir ielikta smadzeņu vielā. Cilvēkam ir jāsargā savu smadzeņu enerģija, nav tā jāšķiež. Tā tiek izšķiesta bailēs, naidā, ļaunumā, no negatīvām domām un dažādām dzīves perturbācijām.

9.janvāris

 Cilvēks nevar atcelt nevienu Dievišķu likumu, nevienu noteikumu, nevienu Dievišķu domu. – Bet ja vēl nav laiks likt lietā šo domu? – Ja tā ir Dievišķa, ir laiks to likt lietā. Dievišķais vienmēr nāk savlaicīgi.

***
Kamēr esat jauni, strādājiet, lai attīstītu sevī maigumu un iegūstot to, centieties saglabāt. Maigums dara cilvēku plastisku, kustīgu kā ūdens, kas visur ienes tīrību un svaigumu. Zaudējot maigumu, cilvēks sāk izžūt. Ja vairojas sausums cilvēks sāk sakarst. Nav labi, ka cilvēkā ir pārāk daudz taukvielu, bet ja pās pilnīgi zaudē, viņš kļūst sauss un ciets. Lai eļļotu sava organisma “riteņus”, cilvēkam ir vajadzīgs ziņams daudzums taukvielu. Taukiem un ūdenim organismā jābūt ir tādā daudzumā, lai tie uzturētu organisma siltumu.

10.janvāris

Zemestrīcēm ir daudz iemeslu - daži no tiem ir mehāniskas, tektoniskas dabas, bet aiz tiem stāv citi, saprātīgi cēloņi. Bez tam procesus ietekmē arī cilvēku domas, īpaši ja tās ir kolektīvas un jo īpaši – ja tās ir negatīvas, postošas dabas. Šādas domas ar saviem radioviļņiem rada atmosfērā postošas elektromagnētiskas enerģijas, kas var izraisīt zemestrīču rašanos.

***
Ja vēlaties būt veseli, ievērojiet sekojošu noteikumu: galva lai ir vienmēr vēsa, bet kājas lai ir vienmēr siltas. Saules pinuma rajonā jums vienmēr jāizjūt noteikts siltums. Rokām un kājām siltām, bet, lai tās nav karstas. Ir kāds siltums, kas sagādā patiku. Ja jūs saņemat cilvēka roku un sajūtat šo siltumu, jūs izjūtat patiku. Tai pat laikā, rokām ir jābūt mazliet mitrām. Pārmērīgs sausums un pārmērīgs mitrums tās ir nenormālas izpausmes. 
 
11.janvāris

Ko simbolizē taisna līnija? – Kristālus. Ko simbolizē izliekta līnija? – Organisko pasauli. Taisne – simbolizē nemirstību.
Kristālam raksturīgs tas, ka kristāls kūst, bet nedeg. Pie liela spiediena un augstām temperatūrām tas ir kusis, vēlāk kristalizējies un pēc miljoniem gadu ir pārvērties dārgakmenī.
Taisnums liecina par augstu spiedienu un augstām temperatūrām, kuros nav notikusi sadegšana. Tādēļ, ka nāve ir saistīta ar sadegšanu. 

***
Ja vēlaties iemācīties risināt uzdevumus, sāciet ar maziem un pakāpeniski ejiet uz lieliem. Ja vēlaties realizēt domu, jūsu prātam ir jābūt stipri koncentrētam. Tā jūs piesaistīsiet visus prātus, kas domā par šo jautājumu. Jūs būsiet fokuss, kurā koncentrējas visu to cilvēku idejas, kas domā jums līdzīgi. Tā dzimst ģeniālas domas. Katra ģeniāla doma, kaut arī tā dzimusi viena cilvēka galvā, ie kolektīva. Daudz cilvēku ir strādājuši pie šīs domas, kamēr atnāk kāds, cautr kuru tā dzimst. Apskatot lietas šādi, jūs nonākat pie pazemības. Cilvēkam jābūt pazemīgam, jāsaprot, ka pasaulē ir daudz augstu virsotņu. Kamēr domā, ka ir vienīgā virsotne pasaulē, cilvēks nevar būt ģeniāls.  
 
12.janvāris

Dimantam ir organiska izcelsme. Reizēm dimants cieš no sāpēm. Reizēm tam ir drudzis. Kad dimants saslimst un nespēj lauzt saules starus, viņš satumst. ja jūs nēsājat dimantu, kas ir zaudējis savu mirdzumu – jūs esat saslimis. Dimants var jums palīdzēt, bet tas no jums var arī saslimt. Akmeņi no cilvēkiem saslimst.
 
***

Jebkam ir jātiek liktam lietā. Ja tas netiek izmantots, tas sagādās kaut kādas nepatikšanas. Piemēram, ja cilvēks neizmanto augli, ko viņam kāds ir dāvājis, šis auglis sabojāsies. Organiskie ķermeņi skābst un sadalās, bet neorganiskie – sabrūk. Bet ieskābšana notiek ne tikai organiskajā, bet arī psihiskajā dzīvē. Kas cilvēkā ieskābst? – Viņa jūtas. Kad cilvēka domas zaudē tīrību, tās sāk ieskābt. Domas neieskābst. Kamēr cilvēks ir jauns, viņam ir lielākas iespējas veikt ar sevi mēģinājumus, lai transformētu savas jūtas, lai darītu tās cēlākas. Ja cilvēks apzināti nestrādā pie savām jūtām, tās sāk iestāvēties. Veiciet biežāk kalnu pārgājienus, lai izvairītos no inertuma, kas audzē cilvēkā slinkumu, kur viņš sāk vēlēties bezrūpīgu dzīvi bez grūtībām un pārdzīvojumiem.

13.janvāris
 
 Gaisma, kuru lauž dārgakmens uz cilvēku iedarbojas ārstnieciski. Tātad, dārgakmeņus nēsāt ir derīgi. Taču pastāv minerāli, kuru svārstības nav harmonijā ar cilvēka organisma svārstībām. Šādus akmeņus nevalkājiet, jo labuma vietā sev nodariet ļaunumu. Piemēram, mūsdienu zinātnieki nodarbojas ar rādiju un daudzi ir samaksājuši ar dzīvību. Ne tas, ka rādijs būtu slikts – vienkārši, cilvēki nav gatavi viņa vibrācijām. Taču, ar rādiju var ārstēt ļoti bīstamas slimības. Tam, kurš izmanto rādiju, ir jābūt īpašā stāvoklī.

***
Pirmais, kas nepieciešams veselībai ir tīrs gaiss, saule un rīta pastaigas, kad gaiss ir pilns ar dzīvības enerģiju, ko indieši sauc par prānu... Ārstu uzdevums ir ne tik daudz slimību ārstēšana, cik prasme aizvērt durvis slimībām. Ja jaunietis nevar pilnībā izmainīt savu dzīvi, vecs būdams viņš to nedarīs. Ja jaunais nedzīvo pareizi, viņš priekšlaicīgi noveco. Cilvēka novecošana notiek tādēļ, ka organismā uzkrājas noteiktas skābes un indes, kā arī nogulsnes, kas izraisa aterosklerozi. Baigi ir raudzīties kā cilvēks cietē, kā viņš vairs nespēj domāt just, elpot, kustēties. Kamēr cilvēks ir uz zemes viņam ir jādomā, jājūt, jākustās, jāelpo dziļi, jāstrādā. Ja dzirdat – cilvēks saka, ka viņam nevajag daudz domāt, ziniet, ka viņš ir pavēris durvis sklerozei sevī. Ja dzirdat, cilvēks saka, ka viņš var ēst – jebko, ziniet, ka viņš ir pavēris durvis visām slimībām savā organismā.

14.janvāris

Mēdz būt gadījumi, kad arī zinot to, kas notiks – jūs nevarat no tā izvairīties. Un tad, ja esat bailīgs, labāk ja esat nejēga, nekā daudz zināt. Iedomājieties, ka jums priekšā ir smaga fiziska vai psihiska krīze. Ko iesāksiet? Jūs varat pat tik ļoti nobīties, ka no bailēm nomirstat. Vai arī, ja esat students, un zināt, ka vienam profesoram jūs nepatiksiet, un viņš jūs trīs reizes eksāmenā centīsies iegāzt – ko iesāksiet? Pastāv karmiskas lietas, no kurām nevar izvairīties. Profesors var jūs mēģināt iegāzt, bet var būt ļoti labi pret jums noskaņots, tas ir atkarīgs no tā kādas attiecības jums veidojas ar viņu – karmiskas vai dharmiskas.

***
Nav bīstamākas lietas cilvēkam kā domāt, ka viņš daudz zin, vai – ka viņš maz zin. Katram ir jāizzin sevi un jāsaka sev: Ir lietas, ko es zinu, jo esmu tās pārbaudījis. Citas lietas nezinu, patlaban tās apgūstu, bet pienāks laiks, es tās īstenošu un pārbaudīšu savā dzīvē. Jāzina, ka ir daudz uzdevumu, ko cilvēks nav atrisinājis, bet viņam tie ir jāatrisina. Tie tiks doti, kā iekšēji uzdevumi. un tas nenozīmē, ka neko neesat paveikuši, bet – ir vēl ko darīt. Kad sieva ieliek stellēs diegus simts metriem auduma, bet noauž desmit metrus, tā ir padarījusi daļu, bet vēl ir ko aust.Un viņai nav jānoskumst par to, bet jāturpina darbs, kamēr noaudīs visu audumu. Beigas vainagos darbu. Jūs būsiet brīvi tikai tad kad paveiksiet to, kas dots jūsu šodienas evolūcijai.

15.janvāris

Reizēm tu saki, ka mīli kādu akmeni. Tava mīlestība neko īpašu nevar dot šim akmenim. Akmens ir pats par sevi, viņam nav vajadzīga tava mīlestība, tādēļ atstāj to mierā. Ja vēlies akmenim izdarīt labu – paņem veseri un saskaldi to sīkos gabaliņos. Akmens jūtas labi, kad to sasmalcina. Savukārt, kad daudzās daļiņas saista vienkopus, lai izveidotu lielus blokus – tās cieš.   

***
Bailes var pārvērsties reizēm par apdomību, bet reizēm par vājumu. Tas ir dabas spēks, kas dod dažādus rezultātus. Bet jūs noņemsiet bailes, sirdsapziņas sulas izkaltīs. Baiļu augsnē ir iestādītas sirdsapziņas saknes.

16.janvāris

Jūs raugāties uz akmeni: akmens – kā akmens. Bet tas, kurš saprot, redz, ka šajā akmenī ir Dieva daļiņa. Vienā akmenī ieslēgts kāds guļošs gars, kas ir piekusis un lai to netraucē, ieslēdzies akmens mājoklī. Tu neko nedomā, pagrūd akmeni, tas sāk ripot, lēkāt. Reizēm, kad tas notiek, guļošajam garam šie grūdieni ir patīkami. 

***
Dažs jautā: “Kāds mums sakars ar vēsturiskajām personībām? Kas var būt interesants to dzīvē un darbībā? Bet es saku: Visām vēsturiskajām personībām ir kaut kāds sakars ar mums. Mums nav tās jāuzlūko vienkārši kā personas, kā atsevišķas vienības. Tie ir nākuši uz zemes ar kaut kādu misiju, rādīja cilvēkiem kādu ceļu, kādu darbības veidu. Aiz visām vēsturiskajām personībām stāv saprātīgas dvēseles, kas īsteno kādu Augstāku gribu, nevis savu. Ja šādi raugaties, jūs redzat, ka katram vēsturiskam notikumam ir kāda iekšēja, garīga nozīme un jēga. Kā tas īstenojies fiziskajā pasaulē, tas ir cits jautājums. Un lūk, ja jūs vēlaties, lai jums būtu taisni uzskati, piemēram, par vēsturi, jums jāuzlūko tās notikumus kā kolektīvas izpausmes nevis kā personiskas.
 

17.janvāris

Kad uts ceļo pa tavu galvu, vai tā apzinās, ko dara? Viņa nesaprot, ka tā ir kāda  ģeniāla cilvēka galva. Tu tāpat sēdi uz kādas klints, sit pa to, un saki, ka šī klints ir nesaprātīga. Arī uts saka to pašu. Cilvēks ņem ķemmi, izķemmē uti un saka:” Ko tu šeit dari, kā esi te nokļuvusi?” Cilvēks sper pa klinti, domā, ka tā ir nesaprātīga, bet pēc tam - paklūp un krīt.
Kad tu sēdi uz klints, tev ir jāzina, ka tu sēdi uz kādas saprātīgas galvas. Pats akmens nav saprātīgs, bet tas ir saistīts ar saprātīgu apziņu. Akmens ir šī saprātīguma izpausme. Lietas pašas nav saprātīgas, bet tās pauž saprātīgumu.   

***
Nav skaistākas lietas par to, ka cilvēks nonākot pārbaudījumos paliek kluss un mierīgs sevī un nonāk līdz pārbaudījuma beigām ar pacietību, ticot, ka viss sakārtosies labi. Kāds saka: “Es ticu Dievam. Ticu, ka viss sakārtosies labi.” Pēc maza brītiņa nāk kāds kārdinājums un viņš saka: “Bet ja nu nesakārtosies, uz ko tad es paļaušos?” Jūs aizejat pie kāda slimnieka un sakāt: “Neuztraucies, tu atveseļosies.” Bet izejot ārā jūs domājat: “Nē šis cilvēks neatveseļosies, viņš aizies.”  Jums ir jābūt pārliecinātiem par to ko jūs sakāt. Ja zināt ar noteiktību, ka šis slimnieks atveseļosies, pasakiet viņam to un nešaubieties.
 
18.janvāris

Jūs ejat pa ceļu, redzat kādu akmeni, un jums nepatīk, kā šis akmens stāv, jo tas nestāv savā vietā. Jūs paņemat to un noliekat vietā. Jūs noliekat to goda vietā. Un vai zināt, kas notiek ar jums? Līdz šim kaut kas dzīvē nav gājis, bet no šī brīža, iekšienē kaut kas nostājās savā vietā. Šis akmens, kas tev likās, ka tas nav savā vietā – tas esi tu. Kad to noliec vietā, tu noliec sevi vietā. Un viss sāk iet uz priekšu.

***
Es saku: Lai kādos apstākļos nonāktu, jums jāmācās peldēt. – Kādēļ? Tādēļ, ka pēc divdesmit gadiem ceļosiet ar kuģi, kas katastrofēs un jūs būsiet viļņu varā. Ja nepratīsiet peldēt, no jums nekas pāri nepaliks. Šodien visi cilvēki šķērso Diženo dzīves okeānu un visiem jātiek otrā krastā. Ja tiks otrā krastā, tie nonāks Dievišķajā Apsolītajā zemē, mājās. Tagad mēs visi ceļojam un izcīnam lielo kauju. Kad nonāksim Apsolītajā zemē, apsēdīsimies zem vīģes koka un atpūtīsimies. 

19.janvāris

Kalnos, klintīs ir apslēpta milzīga enerģija, kas izpaudīsies zemes attīstībā. Šīm klintīm būs jāsabirst sīkās daļiņās un jāatbrīvo enerģija, tad nāks nākamā fāze – tās ieies augu valstī. Šiem neapzinātajiem dabas spēkiem ir saistība ar kaulu sistēmu cilvēkā. 

***
Priecājieties, jo ir daudz ko mācīties. Visas zināšanas, no pasaules radīšanas līdz šodienai var savākt deviņdesmit grāmatās, tādās kā Bībele. Ja varētu tās ierakstīt cilvēka smadzenēs, tajās paliks vieta vēl deviņsimt tādiem sējumiem. No tā redzams, cik liela nākotne stāv jūsu priekšā, cik daudz vēl ir jāatklāj. Tā, ka nav par ko zaudēt dūšu – jūsu smadzenēs vēl ir daudz vietas matemātikai, fizikai, ķīmijai, astronomijai, mūzikai, mākslai...


20.janvāris

Ja radio, kas ir salīdzinoši vienkāršs aparāts – spēj tvert viļņus, kas nāk tuvuma un tāluma, cik gan vairāk cilvēks ar tā iekšējiem orgāniem spēj tvert domas, kas nāk no augstākām pasaulēm. Orgāniem, jeb aparātiem, ar kuriem cilvēkam jāuztver augstāku pasauļu būtņu domas, ir jābūt labi veidotiem un pilnīgākiem par vispilnīgāko pasaulē radio. Šie aparāti nav vienādi attīstīti visiem cilvēkiem.    

***
Dzīves skaistums, cilvēka atjaunošanās ir daudzveidībā, dižajā vienotībā un  tiesmē uz Dievu kā centru. Ja cilvēks šādi dzīvo, viņš kļūst spēcīgs. Arī tad var zaudēt dūšu, var krist šaubās, bet, tad cilvēks kļūst spējīgs izmantot spēkus, kas slēpjas viņa dabas negatīvās izpausmēs.
Saprātīgais mācās arī sliktām un ļaunām pieredzēm.


21.janvāris

 Kamēr cilvēks ir uz zemes, viņam ir jāizmanto fiziskie apstākļi pareizai attīstībai. Fiziskie apstākļi ir liela svētība un vērtība, ko radījušas saprātīgas būtnes. Ne tikai Zeme, bet visa Universa radīšana ar visām sauļu sistēmām tajā reiz bija saprātīgu, augstu attīstītu būtņu uzdevums. Ir teikts, ka Pasauli  radījis Dievs. Tas nozīmē, ka Saprātīgas būtnes Dieva vadībā ir to radījušas. Tās arī šodien strādā un pārveido visumu. Tā kā jūs tagad raugāties uz pasauli, jūs iepazīstat tikai tās ārējo pusi, ārējas bagātības, bet katra planēta nes lielas iekšējas bagātības, kas reiz būs cilvēku un citu dzīvo būtņu rīcībā.

***
Dzejnieki apdzied acis kā visskaistāko cilvēka ķermeņa daļu.
Pēc acīm daži zinoši cilvēki spēj lasīt visu cilvēka dzīvi, gan fiziskā, gan garīgā ziņā. Acīs ierakstīta visa cilvēka pagātne, visa viņa dzīve. Un ne tikai – acīs ir ierakstīti likumi un receptes, kā cilvēkam ārstēties, kā viņam tikt galā ar dzīves grūtībām.
Jebkura doma, lai cik tā ir apslēpta, atspuguļojas cilvēka acīs. Acs nekad nemelo. Acis neko nevar apslēpt. Kas spēj saprast acu valodu, var lasīt to, kas notiek cilvēkā.

22.janvāris

Reiz, tālā senatnē Zemei tika uzbrukts, kā rezultātā tās ass ir noliekusies par 23 grādiem. Tagad notiek lēna zemes ass taisnošanās. Šī iztaisnošanās notiek ļoti lēni, kas ļauj izvairīties no lielām pasaules katastrofām.

***
Mūsdienu cilvēki tiecas gūt zināšanas, spēku, bagātību. Viņi grib kļūt lieli un nozīmīgi. Ir viņiem tiesības to vēlēties, bet šī vēlēšanās nav tikai viņu. Citām būtnēm, kas ir attīstītākas par viņiem, ir tā pati vēlēšanās. Šīs būtnes risina savus uzdevumus caur cilvēkiem, kas ir iemiesojušies uz zemes. To zinot –
katram ir jāatrod tā augstā būtne, kas caur viņu risina savus uzdevumus un jāizveido ar to apzināta saikne. Ja cilvēks izveido šo saikni, viņa darbi pamazām sakārtojas. Ilgu laiku ir jāmeklē tas ar ko esat saistīti, kamēr to atrodat. Šajos meklējumos norūdās griba, attīstās prāts un sirds.
 

23.janvāris

Dievs ir mūžīgs, jo viņš ir mūžīga daudzveidība.
Katra dzīva būtne, kas tiecas uz vienveidību, tiecas uz nāvi.
Bet katra dzīva būtne , kas tiecas uz daudzveidību, tiecas uz dzīvību. 

***
Cilvēks ieiet jaunā dzīvē un atkal atgriežas pie vecās. Viņš uztver un izprot jaunā veidā, bet rīkojas, izmantojot vecās dzīves metodes. Tas ir neizbēgami.
Daudzi domā, reiz ieejot jaunā dzīvē, viņi tā arī turpinās. Nē cilvēki ieiet jaunajā un atgriežas atkal vecajā, un tā tas notiek, kamēr viņi pilnīgi nepārtaps. Svarīgi ir viens – tas ka, ieejot jaunajā dzīvē, cilvēks tajā liek lietā  Dievišķas enerģijas un iet uz priekšu. 
 
***
Stāsts par grēkā krišanu slēpj vienu no lielākajiem dzīves noslēpumiem. Šajā stāstā simboliski ir ietverts involūcijas jautājums. Involūcija – tā ir iziešana no Dieva, evolūcija – atgriešanās pie Dieva. Involūcija, tā ir došanās no mājām uz darbu, evolūcija – atgriešanās mājās ar pieredzi, ko esi guvis. Došanās no mājām, tā ir nolaišanās tumsā. Atgriešanās, tā ir celšanās augšup uz gaismu. Kādēļ cilvēkam vajag nolaisties un iegrimt blīvā matērijā? Lai gūtu visus apvalkus, vienu par otru blīvāku, uzkrātu pieredzi un pēc tam sāktu celties un ietērpties augstākās formās.
...Austrumu tautu metodes bija labas, bet patlaban nevar tikt īstenotas, jo mēs atrodamies evolūcijas sākumperiodā nevis involūcijas posmā, kad šīs metodes tika dotas. Metodes, kuras izmantoja, piemēram, indiešu filozofija ir involūcijas metodes.
 

24.janvāris

Par jauno kultūru cilvēkam ir jāveido skaidrs priekšstats. Katra dzīva būtne ieejot jaunās kultūras robežās, ir atbildīga par savu rīcību. Ir jāapgūst tā dzīvā morāle, kas ir obligāta visām dzīvajām būtnēm. Ir beidzies atlikšanas laikmets. Mēs dzīvojam ātras likvidācijas laikā. Tiek likvidēts vecais un mēs redzam – noziegumi tiek sodīti ļoti strauji.     

***
Ir trīs cilvēku dvēseļu kategorijas: vieni nolaižas, tie atrodas savā involūcijas periodā; otri, ceļas, tie atrodas savā evolūcijas periodā; un ir vēl trešie, kas ir apstājušies kādā vietā, proti nonākuši viszemākajā savas attīstības punktā un vēl nav uzsākuši celšanos... Ja tu savā ceļā virzies augšup un nonāc saskarsmē ar būtni, kas ceļā apstājusies – tā smeļas no tevis, proti, tu zaudē. Bet ir būtnes ar kuriem, tu virzies paralēli – radniecīgās dvēseles un tas ir cits jautājums. Tiem, pirmajiem – palīdzēsi, uzupurēsies viņu dēļ, bet nesaistīsies ar tiem tuvu... 
 
 
25.janvāris

Tas, ko es jums dodu, ir jauns, tas attiecas uz sesto rasi, nevis piekto. Piektā rase aizies ar saviem vecajiem uzskatiem. Sestajai rasei ir jauna morāle, kas balstās uz mīlestības likuma. Jaunais cilvēks sarunāsies ar sava ķermeņa atomiem un molekulām kā ar draugiem. No rīta pamostoties no miega viņš jautās kādā stāvoklī tās atrodas, vai ir lieka enerģija to starptelpās, un ja ir, tad atvērs visus ceļus, lai šī enerģija iznāk laukā. Ja tie saka, ka ir lieka enerģija, cilvēks paveiks kādu labu darbu un atbrīvos tos no liekās nastas. Tieši tādēļ cilvēkiem tiek ieteikts darīt labu – lai pasargātu sevi no eksplozijas. 

***
Kristus, ir enerģiju pārveidotājs, enerģiju, kas iet no Dieva pie cilvēka. Bez Kristus, cilvēks nevar pie Dieva nonākt. Kādēļ? – Teikts ir, ka Dievs ir uguns. Lai to paskaidrotu var izmantot, lūk kādu, analoģiju: saules enerģijai ir tik varenas vibrācijas, ka, ja tā nāktu uz Zemes tieši, cilvēks nespētu izturēt. tādēļ starp Sauli un Zemi ir vairāki transformātori, caur kuriem iziet saules enerģija – tikai tā cilvēks to var izturēt.


26.janvāris

 Daži mūsdienu cilvēki, kad saslimst,  sāk redzēt būtnes Neredzamajā pasaulē. Sāk redzēt tuviniekus, kas nāk tos paņemt. To izskaidro ar kaut kādu izskaņošanos smadzeņu sistēmā, saka: “ Cilvēks zaudējis apziņu”. Es saku, ka šis cilvēks ir sapīts, viņa idejāss nav skaidrības. Šāda bīstamība pastāv dažu cilvēku gadījumos, gan reliģiozu, gan laicīgu, jo viņu idejas ir izmētātas, bet cilvēkā visam ir jābūt saistītam. Pie tādām apkārt klīstošām idejām, kurās tie dzīvo, prāts tiešām var tos atstāt pavisam. Kad mēs nonākam pie patiesas zināšanas, viss, kas ar mums notiek kļūst skaidrs, visi tēli apziņā kļūst skaidri. Kad tu kaut ko redzi, tu ne vien redzi, bet – redzi ar Mīlestības, Gudrības, Patiesības acīm. Ja ir šie trīs Tikumi, nav nekādu sajukuma briesmu. Šodien laicīgie cilvēki cieš no neticības, bet reliģiozie – no māņticības. Bet cilvēkam jābūt saprātīgam. Ir jābūt saprātīgam, lai savā vienotībā izcīnītu sev Brīvību.

***

Punkts, taisne, kvadrāts un kubs, tie ir elementi, ko izmanto ģeometrija fiziskajā pasaulē. Par punktu mēs sakām, ka tas neaizņem nekādu telpu. Punkts pauž pasauli, kas ir ārpus fiziskās. Punkts – tas ir pirmais Gara pieskāriens matērijai. Kad Gars nolaižas matērijā, sākumā Tas izpaužas caur punktu. 


27.janvāris

Rakstos ir teikts: “Iemīlēsi Dievu to Kungu ar visu savu dvēseli, visu prātu, visu sirdi un visu spēku,” un “iemīlēsi savu tuvāko kā sevi pašu!” Un Kristus saka: ”Mīliet savus ienaidniekus!” – Tie ir trīs likumi, trīs pakāpes, trīs mīlestības izpausmes, kas atrodas noteiktā attiecībās. Ja cilvēks nemīl Dievu, nevar mīlēt savu tuvāko, kur nu vēl ienaidnieku. Šīs attiecības veido apli, kura vidū atrodas mīlestība. Tā dod barību dzīvībai. Patiesība, iesēta dzīvībā, kā augsnē, dod apstākļus brīvībai dot asnu un zarus.
 Tam, kas tiecas uz brīvību, ir sevī jādumpojas, jāuztur svēts dumpis, svētas dusmas dvēselē, lai sarautu vecā važas.
 
***
Taisne veidojas punkta saprātīgajā kustībā. Tajā ir viena dimensija – garums.
Ja cilvēks grib atbrīvoties no lieka satraukuma un nemiera, viņam jāatgriežas taisnās līnijas ceļā, kur ir tikai viena ideja. Piemēram, cilvēks grib gūt izglītību, kļūt par zinātnieku, bet viņš ir norūpējies par to vai viņš kļūs liels, pazīstams, viņš nobažījies par citiem, par sacensību ar tiem. Viņš sāk kļūt nemierīgs, sāk šaubīties par saviem panākumiem.
Ja grib no tā tikt vaļā, viņam ir jāatgriežas taisnas līnijas ceļā, kur ir tikai viena ideja. Šī ideja ir tā, ka viņš, vienkārši grib gūt izglītību. Viņš grib  vienu lietu – kļūt par zinātnieku. Par kādu zinātnieku kļūs, tas viņu neinteresē; ko gūs no tā – to viņš negrib zināt. Ja viņš sāk uztraukties par to kāds zinātnieks viņš būs, viņš nonāk pretrunās, nonāk plaknes pasaulē – piemēram, kvadrātā.


28.janvāris

 Jums ir vajadzīga tāda zinātne, kurā starp parādībām pastāv iekšēja, saprātīga saikne. Šāda zinātne jūs darīs brīvus.
...Brīvs ir tas cilvēks, kuram dzīvē ir tikai viena saikne. Šī saikne ir ceļš, viņa kustības virziens. Virziens un ceļš, pa kuru cilvēks iet, nosaka cilvēka saikni ar dzīvi(dzīvību). To pašu var teikt arī par katru debess ķermeni. Debess ķermenis virzās izplatījumā, bet viņa kustību nosaka viņa saikne. 
Mūsu saules sistēmā katra debess ķermeņa kustību nosaka tā saikne ar sauli.

***
Kad jūs lūdzat, kad vērojat saullēktu, jums nav jābūt pedantiem – visiem nav jārīkojas vienā un tai pašā veidā. Lūgšana prasa iekšēju brīvību. Tai jāvadās no gara, no iekšienes. Kur ir brīvība, tur ir dažādība. Domās, jūtās, rīcībā ir jābūt daudzveidībai, bet arī vislielākajā daudzveidībā ir jābūt vienotībai.


29.janvāris

Es zinu, ka augiem piemīt apziņa, un arī kristāliem piemīt apziņa. Variet domāt par mani, ko vēlaties, bet es izprotu augu un kristālu apziņu. Es izprotu dzīvnieku, zivju, putnu un visbeidzot, arī cilvēku apziņu. Visas šīs apziņas īpašā veidā harmonizējas. Pastāv kāds dižens likums, kas tās harmonizē. Ārēji starp cilvēkiem un dzīvniekiem pastāv viens saskarsmes punkts, bet iekšēji, garīgi – pastāv trīs saskarsmes punkti. Arī ar augiem, ārēji, ir viens saskarsmes punkts, bet iekšēji – trīs saskarsmes punkti.  

***
Līksmība ir augstāka par prieku. Cilvēki priecājas, bet Dievs līksmo. Kā nāk līksmība? – Pēc Gudrības likuma. Starp tām ir liela saistība. Kad Dievs uzlūko lielās pretrunas, kas pastāv Kosmosā, Viņš ielīksmojas, jo redz labo, kas ir to auglis.
Priecājieties par pretrunām, kas jums ir un ko jūs nevarat atrisināt. Lai Dievs par tām līksmo...Kad jūs priecājieties visvairāk, Dievs līksmo vismazāk. Kad jūsu prieks sasniedz visaugstāko pakāpi, Dieva līksmība ir tiktikko iesākas.

30.janvāris
 
Sālamans teica, ka nav nekā jauna pasaulē. Tā ir viena [lietas] puse.
Es saku, ka nav nekā veca pasaulē.
Kādēļ? – Tādēļ, ka Dievs arvien rada.

***
 Cilvēku attiecībās trūkst saskarsmes punktu. Kādēļ? Tādēļ ka katrs dzīvo kādā īpašā savu smadzeņu centrā un ārpus tā neiet: viens dzīvo personīgo jūtu centrā. Otrs reliģisko jūtu centrā, trešais – sabiedrisko jūtu centrā utt. Vai katrs no jums zina, kādā savu smadzeņu centrā viņš dzīvo? Vai zināt – kāda jūsu smadzeņu stacija ir vaļā?

31.janvāris
 
Kad pasaulē parādījās cilvēks, viņš tajā nāca to spēku ietekmē, kas atrodas Zemes centrā. Zemes centrs pievelk saknes. Cilvēka galva, smadzeņu sistēma – tie  ir zari, bet saknes,  ir veģētatīvā nervu sistēma. Sākumā bija otrādi – veģetatīvā sistēma bija zaros, bet smadzeņu sistēma – saknēs. Varat iedomāties, ka cilvēks kā bij ar galvu aprakts zemē, bet veģetatīvā sistēma, bija ārpusē, kā koka lapas. Lapas – tās ir koka plaušas, koks ar tām elpo.

***
Neaptverams ir Visums! Bet cilvēkam par to ir jāinteresējas, jādodas tā dziļumā, tas jāpēta. Cilvēka smadzenes – tas ir mazs visums, kuru ir vērts izzināt. Kad saku, ka cilvēkam ir jādomā, ar to nedomāju parastu domu. Parastas domas aprok vērtīgas lietas. Kas notiek ar grāmatu, kas gadiem netiek vērta vaļā? Ja tā netiek lasīta, tā pārklājas putekļiem un irst. To pašu var teikt par prātu. Ja cilvēks nedomā, viņa prāts pārklājas putekļiem. Ja nejūt – sirds pārklājas putekļiem. Parastas domas, parastas jūtas – ir putekļi, kas veido uzslāņojumus cilvēka prātā un sirdī. Tā ir noputējušas veselas kultūras, līdz izzuda pavisam. Ja cilvēks nonāk pie prāta un sirds noputēšanas, viņam jāmeklē glābiņš: tikai Dievišķa doma un Dievišķa izjūta viņu var glābt. Puisēnam koka zirgs, vai meitenei vaska lelle, šķiet vērtīgākas par visvērtīgāko zinātnisku darbu, bet paaugoties mazliet, kad sāk interesēt mazliet augstākas lietas, gan zirga, gan lelles nozīme zūd.