Astropolis - Astroloģija

Astroloģijai ir nepārprotama vērtība visā, kas saistīts ar termiņu un laika robežu noteikšanu. Astrologam ir salīdzinoši vienkārši noteikt periodu, kurā notiks liels dzīves pagrieziens, jo tas saistīts ar lēno, neredzamo planētu virzīšanos, parasti – namu robežu šķērsošanu.

„Ikdienišķuma” valdnieki ir Saturns un Mēness. Abas planētas uztur „normas robežas”. Kad ļaudis kaut ko saka par „normālu dzīvi” – no astroloģijas simbolisma viedokļa, viņi runā par Saturnu un Mēnesi. Ja mazliet konkrētāk – Saturns ir tas, kas rūpējas par formu un iekārtojumu, bet Mēness – par saturu. Saturns uztur dzīves gultni, bet Mēness – gādā par to, kas šajā gultnē plūst. Un lūk, normāla dzīves gaita iet pa iebrauktām sliedēm, tajā tiek uzturēts noteikts ritms, ir zināmas robežas, ir norišu stabilitāte un notikumu paredzamība. Un plus pie visa, protams, tā ir visādā ziņā nodrošināta.

Taču jebkura dzīves forma, dzīves veids – agri vai vēlu beidzas, vecajiem laikiem pienāk beigas, ritms tiek izjaukts, un dzīve kā saka cilvēki – iziet no sliedēm.

Sākas pārmaiņu periods. Tajā uz skatuves iznāk tālās, „neredzamās” planētas, kā tika minēts, parasti – planēta šķērso namu robežu cilvēka horoskopā. Iedomājieties, ka jūs turat rokās cilvēka karti, un lūk, planēta savā fiziskajā kustībā tuvojas tiem ekliptikas grādiem, kuros cilvēkam ir nama virsotne (piemēram Ic, Mc, Asc, Dsc) un šķērso to.   

Šādu dzīves periodu maiņu es, kā astrologs, es saucu par „sliežu pārmijas likumu”, kura darbībā jāmin vairākas raksturīgas iezīmes. Pirmā ir tā, ka lielākoties cilvēks šajā periodā izjūt diskomfortu, jo cilvēkam šķiet, ka viņam zūd pamati zem kājām.

Otrā, ja cilvēkam šis laiks patīk, tad, piemēram, tādēļ, ka viņš ilgstoši zobus sakodis pacietis situāciju, kuru viņam nebija pa spēkam mainīt. Un tagad viņš jūt atvieglojumu – viņš saka: „ledus ir sakustējies”.

Trešā: nopietni kaut ko mainīt (un mainīties) var tikai šajā laikā, proti, šis laiks nes iespējas, tajā dveš kaut kas jauns. Šajā laikā strauji pieaug reliģijas nozīme, jeb citiem vārdiem – tajā Dievam ir daudz vairāk vietas, nekā cilvēks Viņam atstāj normālajos apstākļos.

Tas ir attīstības lēciena laiks. Tad, kad viss ieies normālās sliedēs – būs tikai mazi solīši.  

Ceturtais: šajā laikā cilvēks atrodas nestabilitātes stāvoklī, kad kļūst īpaši nozīmīgi sīkumi, kā teica skolotājs Beinsa  Duno – mazie lielumi un homeopātiskās dozas. Piemēram, vienai domai vai vienai izjūtai šajā laikā var būt lielāks efekts, nekā milzīgiem fiziskiem lielumiem un apstākļu inercei.

Piektais: šādu periodu atkārtošanās radina cilvēku savai dzīvei veidot vieglākus pamatus, atteikties no lielām matērijas masām. Man šķiet, ka tajā izpaužas jaunā Ūdensvīra laikmeta plūsma, kas cilvēku cenšas darīt vieglāku, kustīgāku un atvērtāku pārmaiņām. Dzīve kļūst tuvāka piligrima ceļojumam.

Nestabilitātes situācijā sīkumi kļūst svarīgi ne tikai cilvēka dzīvē, bet arī citos fiziskos objektos. Laikā kad notika zemūdenes „Kurska” avārija, tika spriests par tās iemesliem un kāds bijušais zemūdenes kapteinis, teica, ka zemūdene, kas ir visai droša konstrukcija normālos apstākļos, ir ļoti jutīga tad, kad tā sāk celtes no jūras dzīlēm virspusē, tas ir tas pats, kā smagu kravas automašīnu, straujā pagriezienā var apgāzt „Zaporožecs” (atceraties tādu automašīnu?).

Tātad kā sestais jāmin tas, ka sliežu pārmija – ir arī reāla riska periods. Tātad, iespējas un risks iet vienā komplektā. Un tajā ir savs dzīves skaistums.

Septītais: mēdz būt apstākļi, kuros normālās dzīves sliedes pašas par sevi, ir izteikti nenormālas, piemēram, alkohola un narkotiku atkarība, kas diendienā cilvēkam un tuviniekiem rada ļoti daudz nepatikšanu. Tas ir process ar lielu inerci – kaut kā iedarboties uz to un kaut ko mainīt ir ļoti grūti. Tas atgādina no kalna ripojoša akmens inerci, kuru nevar apturēt, jo tā rauj līdzi cilvēku pašu un arī visus, kas atrodas tuvumā. Bet, lūk, „sliežu pārmijas” periodā, ir iespējams mainīt šo dzīves veidu ar visiem tā ieradumiem. Tātad sliežu pārmija – tas ir periods, kas dod cerību.

Lūk, taču pastāv vēl kāds likums, kuru izmanto astrologs. Šis likums nav astroloģisks, taču ļoti noderīgs, un proti: „plīst tur, kur ir plāns”.

Astroloģija beidzas tur, kur sākas konkrēti fiziski lielumi. Piemēram, mēs varam pateikt – kad būs alga, bet mēs nevaram pateikt – cik. Stingri ņemot, mēs pat nevaram pateikt, ka tā būs nauda, tik pat labi, var būt zelts, vai kādas citas vērtības, jo astroloģija operē ar simboliem, nevis naudas summām (piemēram, otrā-astotā nama asi un „valdniekiem”).   

Kad mēs redzam, ka tuvojas saspringts Urāna aspekts, mums ir skaidrs, ka pieaugs negadījumi elektroniskajās ierīcēs, taču mēs nezinām, kurš no kontaktiem izies no ierindas. Droši zināt mēs varam tikai to, ka „plīsīs tur, kur ir plāns”.

Tātad konkrēta prognoze prasa konkrētu apstākļu pārzināšanu. Un te jāsadarbojas ar nozaru speciālistiem (vai arī pašam par tādu jākļūst). Šajā sadarbībā astrologs varēs noteikt visriskantāko laiku, bet nozares speciālists – visriskantāko vietu. Jeb citādi: astrologs pateiks – kad, bet speciālists – kur.

 
16. 01. 2007

(izmantojot materiālu nekautrējieties atsaukties uz www.astropolis.lv)