Astropolis - Astroloģija

Izsakoties vienkāršoti, Merkurs simbolizē domu, bet Venēra - izjūtu. Ar Venēru ir saistītas ne tikai - patīk, nepatīk, iemīlēšanās un vilšanās. Svarīgāka Venēras funkcija ir emocionāla atšķiršana, izvērtējuma smalkums un izvēles spēja. Venēra - tā ir vērtējoša instance, kas atrodas ikvienā no mums un testē notiekošo pēc atbilstības iekšējiem kritērijiem. Venēra ir filtrs, «āda» starp cilvēku un apkārtējo vidi. Un šī filtrējošā instance - tas ir cilvēkā mītošais sievišķības tēls, sievišķības modelis. Šis sievišķības tēls ikviena iekšienē pieņem vai noraida, vēlas vai nevēlas, tāpat arī motivē rīcību, jo mēs taču rīkojamies saskaņā ar izvēli un tiecamies pēc tā, kas mums ir pievilcīgs. Vīrietis savu sievišķības modeli projicē un tiecas uz to, bet sieviete to iemieso sevī, nes sevī, pauž caur sevi. Tās zīmes īpašības, kurā atrodas Venēra, principiāli nosaka izvēles kritērijus, simpātijas un antipātijas - zīme atbild uz jautājumu, kas tiek atzīts par skaistu un pievilcīgu.

Venēra ir galvenā persona jūtu pasaulē, bet Marss - galvenais rīcības īstenotājs. Venēra sniedz motivāciju, Marss - veic darbību. Venēra realitāti vērtē, Marss to veido.
Venēra un Marss katrā cilvēkā - tie ir sievišķības un vīrišķības arhetipi, sievietes un vīrieša tēli, kas mīt mūsos. Runājot par Venēru, minēju, ka sieviete dabiski cenšas paust un nest īpašības, kas saistītas ar Venēras stāvokli (zīmē, namā, leņķiskajos aspektos utt.) viņas dzimšanas brīdī, bet vīrietis tikpat dabiski tiecas sastapt, atrast dzīvē savas sievišķības tēla iemiesojumu.

Auns ir iesākuma simbols. Šai zīmē ir uzdrosināšanās un jebkura procesa, jebkura priekšmeta vai būtnes priecīgais izsauciens «esmu!», pirmais kliedziens, pirmā kustība, pirmais stars. Tā ir jebkura procesa entuziasma fāze. Tā var būt cīņa, kurā tiek pārvarēta iepriekšējā stāvokļa inerce, vai pat varoņdarbs.

Ja varam izprast to, ko jūt asns, kas sāk spraukties caur tumsu, vai tikko piedzimuša bērna stāvokli, vai jūras braucēja izjūtas, kad viņš sper pirmo soli nezināmā krastā, vai arī to, ko jūt lidotājs, kad viņš atraujas no zemes, izmēģinot pirmo lidmašīnu, tad mes varam tvert izjūtu gammu, kas raksturo Auna zîmi.

Entuziasma fāze ir beigusies, otrajā posmā ir jārodas pamatīgākam enerģētiskam nodrošinājumam. Versis rada vērtības un veido bāzi turpmākai attīstībai. Šī zīme ir saistīta ar resursu uzkrāšanu un asimilēšanu. Noteiktā vecumā bernā sāk parādīties privātīpašnieciskas izpausmes: «Mana mamma», «mans tētis», «mana rotaļlieta». Kādēļ bērnam ir tik svarīgi to uzsvērt? Tādēļ, ka viņš veido, audzē, bēvē savu ķermeni un viņam vajag daudz celtniecības materiāla. Viss, ko viņs uzsver, ir viņa līdzekļi, viņa attīstības energētiskā bāze.

Dvīņu zīme ir saistīta ar ikviena procesa trešo posmu, kurā starp vides elementiem veidojas kontakti. Kad ķermenis bērnam sāk kaut mazliet klausīt, viņš tūdaļ konstatē, ka tuvumā ir vēl kaut kas. Un vēl kaut kas, un vēl... Un viņš dodas ciemos pie bumbas, pie krēsla, pie tevis. Grib visu paņemt rokās, ja izdodas - arī mutē, lai kontakts būru pilnīgāks. Protams, ir interesantāk, ja šis cits prot arī kustēties, bet, ja turklāt spēj izdot ari skaņas - tas ir vienkārši sajūsminoši!

Esam nogājuši vienu ceturtdaļu Zodiaka. Otru ceturtdaļu iesāk Vēža zīme, kas saistīta ar iesakņošanos, iegremdēšanos dzīves saturā un dzīves apstākļu veidošanos.
Lai kaut kas varētu labi augt, tam jābūt iekļautam radniecīgu elementu lokā, jābūt nodrošinātai noteiktai atbilstībai. Katram ir jājūtas kaut kur pieņemtam, jābūt «savējam», jājūtas iekļautam kādā mantojamības ķēdē, paaudžu secībā. Ienākot šai pasaulē, cilvēks nokļūst vidē, ko daudzas paaudzes -saprotot to vai ne - ir gatavojušas viņa atnākšanai.

Zodiakā Lauva ir piektā zīme. Jebkurā notikumu attīstībā, jebkurā procesā piektais posms ir saistīts ar radošu spēku uzplaukumu. Tas ir radošs paisums, kad šķiet: it viss ir mūsu spēkos, un, kā nolemsim, tā arī būs. Dzīve sāk līdzināties audeklam, uz kura var klāt jebkuras krāsas. Laiks kļūst par radīšanas svētkiem, dievu spēli, mīlestības straumi. Ikviens atceras bērnības gaisotni, kura valdīja brīvība, aizrautība un gatavība jebkurā brīdī iekļauties spēlē. Nekas nebija grūti. Ja vajadzēja kaut ko izdarīt - iznest atkritumus, nomazgāt traukus vai atrisināt skolas uzdevumu - tie bija tikai dažādu spēļu noteikumi.

Jebkurā procesā sestais posms ir saistīts ar konkrētu zināšanu un iemaņu apguvi, ar specifisku īpašību izveidi un iekļaušanos stabilas darbošanās režīmā. Jaunava atrod, kā likt lietā Lauvas dotības, - talantu iekļauj darbā, amatiera līmeni pārvērš meistara līmenī. Jaunavai zināt un prast nozīmē vienu un to pašu. Jaunavas skatījumā ik lietai ir sava vieta un savi uzdevumi, ko šī lieta veic savā noteiktā sistēmā.

Ikviena procesa septītajā posmā notiek sastapšanās, satikšanās ar sev līdzīgiem un sāk veidoties visdažādākā rakstura attiecības.
Agri vai vēlu ikviens cilvēks konstatē, ka pastāv vēl kāds, un šis kāds ir cits «es». Un cilvēks redz: «Es esmu es», bet «Tu esi tu». Svaru zīme atklāj mums «tu». Ar tevi ir jārēķinās, uz tevi ir jāorientējas, ar tevi ir jāsaskaņo rīcība, ar tevi jādala atbildība... Pirmais un vismazākais Svaru likums ir: «Izturies pret otru tā, kā tu gribētu, lai izturas pret tevi.» Kāpēc vismazākais? Tāpēc, ka pret sevi pašu cilvēkam var būt visdažādākā attieksme un izturēšanās...

Ikviena procesa astotajā posmā pilnīgi mainās notiekošā raksturs. Viss līdzšinējais paliek aiz muguras, sākas eksāmeni, kuros tiek pārbaudīta atbilstība nākamā līmeņa prasībām, vai rēķinu pārbaudes; nākas par kaut ko maksāt vai par kaut ko norēķināties. Palielinās asums un intensitāte. Sāk noskaidroties, kas ir kas un kas kurš ir. Par Skorpiona fāzi teikts: «..Ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.»* (*Mt.3:10) Šai posmā graudi tiek nošķirti no pelavām, tiek dedzinātas nezāles. Netīrs ūdens ciezdams laužas caur zemes slāņiem, lai piedzimtu par avotu.

Horārajā astroloģijā namiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme: ja kvizīta jautājums netiks piesaistīts pie kāda no namiem, atbilde būs nepareiza. Vairumā astroloģisko sistēmu pastāv trīs namu tipi: stūra nami - 1, 4, 7, 10, sekojošie nami - 2, 5, 8, 11 - un krītošie nami - 3, 6, 9, 12. īpaši svarīgi ir ņemt vērā, kuros namos ir ieslēgtas zīmes, kad runa ir par nozaudētiem priekšmetiem. Ja kvizīta valdnieks atrodas kādā no stūra namiem, tad priekšmeta meklēšana ir krietni vieglāka un to var atrast dažu minūšu, stundu vai dienu laikā. Ļoti labi, ja arī Mēness atrodas kādā no stūra namiem un kādā no kardinālajām zīmēm - Aunā, Vēzī, Svaros vai Mežāzī.

Dāvids Zvaigzne (Simons Bizuns)

Astroloģijā prātu simbolizē Merkurs, kas senatnē tika attēlots kā jauneklis spārnotās sandalēs. Doma- tas ir kaut kas netverams, brīvs, viegls, straujš. Grieķu civilizācija ir tā, kuras iespaids uz mūsdienām droši vien ir vislielākais. Un senie grieķi mūs iespaidojuši tieši ar to, kas astroloģijā tiek saistīts ar Merkuru, - ar demokrātiju, tirdzniecību, amatniecību, domātājiem, priekšstatiem par brīvību. Iedomājieties, Hellāda nebija valsts - grieķiem bija daudz valstu. Hellāda bija visur, kur dzīvoja hellēņi un kur izplatījās viņu kultūra, dzīvesveids, reliģija.

Zodiaka modeļa pamatā kā Četri stūrakmeņi ir četras stihijas: Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme. Tās asociējas ar četriem vielas agregātstāvokļiem fizikā - plazmas, gāzveida, šķidro un kristālisko, tāpat arī ar četriem psiholoģiskajiem temperamentiem - holērisko, sangvinisko, flegmātisko un melanholisko.
Stihiju četrinieks astroloģijā dalās divās vīrišķās stihijās - tās ir Uguns un Gaiss - un divās sievišķās - Ūdens un Zeme. Katrai stihijai ir trīs izpausmes formas, kas kopā veido stihijas trīsstūri jeb trigonu (no grieķu trigonān - trīsstūris). Tātad katra stihija sevi atklāj trīs izpausmēs, un tās ir trīs Zodiaka zīmes.
Aplūkosim katras stihijas simboliskās īpašības.

Visam, kas saistīts ar Neptuna simbolismu raksturīgs tas, ka tas ir grūti izsakāms vārdiem.
Ūdeņu valdnieks Neptūns astroloģijā gan tiešā, gan simboliskā nozīmē ir saistīts ar ūdeni. Tiešā nozimē tie ir ūdeņi dabā, simboliskā nozimē - psihes, jūtu, dzīvības, dvēseles ūdeņi. Visas transsaturna planētas ir saistītas ar cilvēku kopumiem, kolektīviem veselumiem:
Urāns veido informatīvus veselumus, domubiedru lokus, cilvēces kopējo mentālo ķermeni, bet nākamā planēta aiz Urāna - Neptūns veido un uztur psihiskos veselumus, līdzīgi jūtošu cilvēku kopumus un galu galā cilveces kopīgo astrālo, jeb jūtu, ķermeni.

Virzoties pa Zodiaku no zīmes pie zīmes, mēs nonākam pie devītās - Strēlnieka. Ikviena procesa devītajā posmā parādās attīstības iespēja. Iepriekšējo - Skorpiona - posmu var salīdzināt ar iestājeksāmeniem, bet Strēlnieka zīmē notiek iestāšanās un mācības. Strēlnieks sevī nes perspektīvu, kuras dēļ bija jāiet cauri pārbaudījumiem. Tas ir kā ar avotu, kas izlauzies cauri zemes slāņiem, un tagad tā priekšā plešas saules pielijuši pasaule, dažādi ceļi un iespējas. Strēlnieks ir saistīts ar Ceļa simbolismu.

Vienpadsmitajā posmā jebkurš process iziet visplašāko kontaktu līmenī, atbrīvojas no liekām formalitātēm, izraisa sabiedrības atbalsi, kļūst par kaut ko kopīgu.

Jebkurā procesā ir kāda noslēdzošā dala, kurā tiek gūts beidzamais (nevis formālais kā Mežāzī) rezultāts. Tā ir nonākšana - stāvoklis, kurā tiek gūti secinājumi, savienojas pavedieni un satek plūsmas. Skaņas sakārtojas vienā simfonijā, visas krāsas - vienā gleznā, visi likteņi - vienā kopīgā liktenī. Jebkurš process savā pēdējā posmā iegūst galīgo nozīmi un jēgu.

Universālie principi - tas ir astroloģijas sākums.
Deviņdesmito gadu sākumā astroloģiska pasaules aina spēja palīdzēt cilvēkiem veidot veselīgu pasaules priekštatu, jo astroloģija spēj pārmest tiltus, saistot realitātes līmeņus un dzīves jomas: kosmiskus principus un ikdienišķos notikumus, abstrakto un konkrēto, racionālo un intuitīvo. Taču tas toreiz sabiedrību maz interesēja. Tirgus apstākļos daudziem šķita svarīgāk ātri apgūt astroloģijas tehnikas un sākt konsultēt vai arī mācīt astroloģiju citiem. Pēc kāda laika, presi un vēlāk arī internetu piepildīja "horoskopi", bet pilsētu - zīlēšanas saloni, un astroloģija sabiedrības priekšstatos stabili piezemējās vienā "plauktā" ar dažādu pūšļošanu.
Tad, 98.gadā radās vīzija, ka Universālie Principi - tās ir astroloģijas "durvis", bez tiem, ir mēģinājumi ielavīties astroloģijā "pa logu". Un es sāku rakstīt grāmatu "Dzīves astroloģija" (bulgāru tulkojumā - "Dzīvā stroloģija")

Saule kritiskajos grādos
Saules stāvoklim kritiskajos grādos ir īpaša nozīme.
Saule simbolizē cilvēka radošo Garu, viņa esamības centru. Astroloģiskajā simbolismā radošums (kreativitāte) ir saistīts ne tikai ar teātri, mākslu, poēziju vai mūziku, bet arī ar cilvēka spēju sevi paust unikālā un neatkārtojamā veidā. Saule ir saistīta ar cilvēka individualitāti, tā viņam dod dzīvības spēkus, gribu un nepieciešamību sevi īstenot, kā ari nosaka viņa nolūkus.

Šajā rakstā ir apkopoti visbiežāk sastopamie astroloģijas termini, kas noderīgi ne tikai astroloģijas interesentiem, bet arī studentiem.

Šis raksts ir kā aizmetums vēl vienam Astropolis iecerētam projektam - ērti pārlūkojamai un šķirkļos sadalītai terminu vārdnīcai.

Atšķirībā no astronomijas astroloģi­jai ir raksturīgi kosmosa atspoguļoju­mam cilvēkā uzmanību pievērst vairāk nekā pašam kosmosam. Astroloģijas gaismā cilvēks tiek skatīts kā mazs ref­lektors, kas atspoguļo planētu kustību neaptveramās tālēs un pārdzīvo to, kā nu prot.

Planētas astroloģijā – tās ir galvenās „darbības personas”. Planētas pauž fak­torus un principus, kas darbojas dzīvē, ko mēs izjūtam ar jutekļiem un varam saprast ar prātu.

1. Kopuma redzējums. Intuitīvs izvērtējums. Pirmais, kas ienāk prātā kartē neiedziļinoties: sajūtas, idejas, raksturīgākais.

2. Kartes sintēzes zīme (faktoru kopsavilkums).

3. Planētu izvietojums (Džonsa figūra). Vai ir planēta, kuru akcentē Dzonsa figūra (planēta „rokturī”)

4. Aspektu konfigurācijas (t-kvadrāts, lielais trīsstūris, Lielais krusts(Lielais kvadrāts), rombs, pentagramma, sekstagramma...) Uz kādas konfigrācijas “būvēta” karte? Kādu planētu akcentē konfigurācija?

5. Dienas vai nakts dzimšana (saule virs vai zem horizonta).  Dzīvības faktori: Saule–dzīvības avots, Mēness– bioloģiskais pielāgošanās aparāts, instinkti, uzvedība (Saules valdnieks un Mēness valdnieks).

Planētu principi, to funkcijas īpašības un maskas

Cilvēks nav vienā ķermeni savāktu orgānu apkopojums, cilvēks ir dzīvība - no dzimšanas līdz pat nāvei. Un šai dzīvībā ikvienam astroloģiskajam elementam ir sava nozīme. Lai labāk izprastu, kāda nozīme mūsu dzīvē ir planētām, paanalizēsim, kā ir veidotamūsu Saules sistēma (skat. attēlu).

Jebkurš cilvēks - pieaudzis vai bērns - ir neatkārtojama individualitāte. Bet tas nozīme, ka ikviens domā, rīkojas un mācās īpatnēji, ikvienam ir vajadzīga individuāla pieeja un tas, kas der vienam, neder citam.

Astroloģija joprojām "dzīvo" Ptolemaja sistēmā, kur visu procesu centrā atrodas nevis Saule (kā Kopernika modelī), bet gan Zeme. Tam ir savs pamatojums, un tā savā ziņā ir patiesa aina, jo mūsdienu cilvēkā centrālo vietu ieņem dzīves fiziskā puse, ap to griežas viss pārējais. Arī dzīvības avotu cilvēks redz, griezdamies ap savu Ego. Nākotnes cilvēks, bez šaubām, attīstīs sevī heliocentrisku vai vēl augstāku apziņas stāvokli, un tad Ptolemaja modelis vairs nespēs raksturot viņa dzīvi, bet pagaidām tas vēl to dara.

Senās Indijas astrologu darbiem ir jāvelta īpaša uzmanība, jo zināšanas, kas tika iegūtas un sistematizētas senajā Indijā, ar panākumiem tiek izmantotas vēl arvien. Informācija, kas nonākusi līdz mūsu dienām, liecina, ka pirmie priekšstati, kas veidojās Indijā astroloģijas attīstības sākumposmā, ir rodami jau senajos rakstos - vēdās un Avestā, kuru pirmās nodaļas sarakstītas 3. gadsimta sākumā un 2. gadsimta beigās pr. Kr.

Horārā astroloģija ir viens no senākajiem un interesantākajiem astroloģijas veidiem. Senās izcelsmes dēļ tajā ir saglabājušās specifiskas īpatnības, piemēram, ar retiem izņēmumiem tajā gandrīz netiek izmantotas augstākās (aizsaturna) planētas, bet tiek ņemtas vērā tikai septiņas redzamās. Patīkamākais šajā astroloģijas virzienā ir tas, ka horārā karte nav jārektificē (nav jāprecizē dzimšanas brīdis pēc dzīves notikumiem), — praktizējoši astrologi zina, cik tas ir darbietilpīgs un nepateicīgs darbs. Šajā astroloģijas virzienā viss ir vienkārši: tiek uzdots jautājums, fiksēts jautājuma uzdošanas laiks un šim brīdim tiek aprēķināta karte. Būtībā nosaukums horārā ir cēlies no latīņu vārda hora, kas nozīmē - stunda. Tādēļ šis astroloģijas veids reizēm tiek saukts par horoloģiju jeb stundu astroloģiju.

Pašu pirmo „Astroloģijas pasaules” numuru (2004.gada rudenī) mēs iesākām ar dažādiem formulējumiem par astroloģiju.
Tātad: "Kas ir astroloģija?"

Alans Leo: "Astroloģija ir zinātne, kas pēta debesu ķermeņu ietekmi uz cilvēka raksturu un viņa izpausmēm fiziskajā pasaulē."

Aleksandrs Saplins: „Astroloģija ir mācība par Zemes notikumu pareģošanu, par atsevišķa indivīda raksturu un lik­teni. Tā ir mācība, kuras pamatā ir debesu ķer­meņu savstarpējā izvietojuma izpēte un to stāvokļi attiecībā pret horizontu."

Jupiters Saules sistēmā ir vislielākā planēta, tādēļ šķiet gluži dabiski, ka astroloģijas simbolismā ar Jupiteru ir saistīti „lielumi” un to novērtēšanas spēja – kritēriji, mērauklas un koordinātu sistemas, kuras mēs izmantojam, lai noteiktu lietu nozīmi.

Jupitera ietekmes sfēra ir visai plaša, ne velti, senajā indiešu astroloģijā ar Jupiteru saistīja ar dzīves skolotāja figūru – guru. Jo Jupiters izpaužas gan abstraktā līmenī: cilvēka priekšstatos par pasauli vispār, gan arī pilnīgi konkrētās darbībās, kurās jāizvērtē prioritātes. Un kad mēs pieņemam šādu, nevis tādu lēmumu, mēs sakam: tas ir svarīgāk.

Bieži vien Mēness simbolisms tiek saistīts ar emocijām. Nav nekādu iebildumu pret to, ka Mēnesim ir sakars ar emocionalitāti, bet tas nebūt nav būtiskākais Mēness simbolismā.

Vienā no senākajiem sacerējumiem astroloģijā - "Smaragda tabulā" - ir teikts, ka Saule ir tēvs, bet Mēness - māte.

Astroloģijas tradīcijā divus debesu ķermeņus — Sauli un Mēnesi - sauc par spīdekļiem, lai gan mēs zinām, ka spīd tikai Saule, turpretī Mēness atspīd, atstaro. Abi debesu ķermeņi simbolizē tēvišķo un mātišķo sākotni. Tēvišķā sākotne sēj, mātišķā - audzē, tēvišķā - rada, mātišķā - iemieso. Mēness simbolisms ir saistīts ar mātišķo sākotni.

Jebkas, kas ienāk šajā pasaulē, tiek iznēsāts, izauklēts un izbarots. Lai dzīvība pastāvētu, par to ir jārūpējas. Tas ir būtiskākais Mēness simbolismā - rūpes par dzīvību. Tāpēc emocijas ir tikai viena no Mēness izpausmēm, jo, lai izdzīvotu, ar emocijām vien nepietiek.

 

Ar transformāciju saprot pāreju kādā citā stāvoklī. Mēs dzīvē pastāvīgi veicam kaut kādas transformācijas. Mēs, piemēram, pārvēršam darbu – produktā, produktu – precē, preci – naudā utt. Astroloģijā transformācijas procesi saistīti ar Skorpiona zīmi, precīzāk, ar Skorpiona–Vērša pāri. Tieši Vērsis, opozicionālā zīme, gādā materiālu, kuru transformēt kaut kādā citā stāvoklī. Atcerēsimies, ka Vērsis, izpausmē ar plus zīmi, gādā dzīves labumus. Mēs strādājam, starp citu, nevis lai nopelnītu, bet lai, par nopelnīto, iegādātos kaut kādus labumus. Ar Vērsi saistītas “viennozīmīgās” vērtības, piemēram, tas ko var ēst, jeb arī – manta, priekšmetu vērtība (nevis nauda, kas ir pieņemta vērtība).

Opozīcija

Zodiaks ir veseluma simbols, veseluma modelis. Šajā modelī ir divpadsmit daļas - tās ir Zodiaka zīmes. Zīmes savā starpā veido dažādus leņķus (30°, 60°, 90°...). Un šie leņķi raksturo zīmju savstarpējās attiecības - astroloģijā leņķi tiek saukti par aspektiem. Zīme ir simbols, un ar katru simbolu ir saistīti kaut kādi faktori, parādības, dzīves puses. Apskatīsim opozīcijas aspektu. Astroloģijā opozīcija ir kaut kādu divu faktoru pretstats. Opozīcija pieder pie dinamisko aspektu grupas (180°, 90°, 45°, 135°). Tradicionāli opozīcija starp divām planētām tiek uzskatīta par saspringtu aspektu, kas cilvēka dzīvē izraisa nopietnas pretrunas. Bet Zodiaka modelī opozīcijas aspektu veido jebkuru pretēju zīmju pāris: Auns-Svari, Vērsis-Skorpions, Dvīņi-Strēlnieks, Vēzis-Mežāzis, Lauva-Ūdensvīrs, Jaunava-Zivis. Un svarīgi, ka opozicionālo zīmju simbolisms ir nedalāmi vienots.

Hirona apzīmējums ir līdzīgs atslēgai. Ko šī atslēga slēdz vaļā? Gandrīz visu. Jautājums tikai - kad? Hirons tika atklāts 1977. gada 1. novembrī. Šis datums, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem astroloģijas vēsturē un pēc nozīmes ir salīdzināms ar Urāna atklāšanas datumu, kad tika lauzts tradicionālais septiņu planētu modelis. Jaunas planētas atklāšana iesāk jaunu laikmetu, atraisa enerģiju plūsmu, kas saistītas ar tās simbolismu. un šīs enerģijas vareni sāk izpausties visas cilvēces dzīvē. Tā Urāna atklāšana sakrīt ar Lielās franču revolūcijas periodu, kad uzjundīja „brīvības, līdztiesības un brālības” idejas – tie ir ar Urānu saistīti vārdi –, un tas ir gluži kā no astroloģijas mācību grāmatas.

Cik gadu ir astroloģijai?
Atbildēt uz šo jautājumu ir gandrīz neiespējami. Jau sensenos laikos cilvēki zināja ļoti daudz. Viņi jutīgi reaģēja uz dažādām dabas parādībām un mācēja novērot to ietekmi uz cilvēkiem. Senajā Ēģiptē un Grieķijā, Mezopotāmijā un daudzās citās senajās valstīs pastāvēja vesela ezotērisku - tātad slepenu - zinību sistēma, ko pārvaldīja tikai izredzēti iesvētītie - priesteri. Šīs zināšanas, pie kurām pieder ari astroloģija, bija tik slepenas, ka tās nedrīkstēja pat pierakstīt. Skolotājs māceklim tās nodeva tikai mutiski, tomēr, par laimi, ar laiku šis nosacījums vairs netika ievērots.