Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Astroloģijas pamati / Planētas dzīvē

ASTROLOĢIJAS PAMATI

10. JŪL

Planētas dzīvē

Planētas dzīvē
Atšķirībā no astronomijas astroloģi­jai ir raksturīgi kosmosa atspoguļoju­mam cilvēkā uzmanību pievērst vairāk nekā pašam kosmosam. Astroloģijas gaismā cilvēks tiek skatīts kā mazs ref­lektors, kas atspoguļo planētu kustību neaptveramās tālēs un pārdzīvo to, kā nu prot.

Planētas astroloģijā – tās ir galvenās „darbības personas”. Planētas pauž fak­torus un principus, kas darbojas dzīvē, ko mēs izjūtam ar jutekļiem un varam saprast ar prātu.
Līdz noteiktam vecumam cilvēks pa­stāv tikai kā kopības elements – viņš ir ģimenes loceklis. Viņš ir pilnībā atkarīgs no šīs kopības, no vides un ap­stākļiem, viņš ir sargājams un barojams, jūtīgs un iespaidojams - tātad tas ir dzīves periods, kurā svarīgākais faktors dzīvē ir Mēness un tā kustība. Jebkurš par to viegli var pārliecināties, vērojot savus bērnus, jo Mēness iziet pa vienu Zodiaka zīmi divarpus dienās.

Tiklīdz bērnam beidzas periods, kad galvenais uzdevums ir ēst un gulēt, kad lielāka kļūst interese par pasauli, vei­doties kontakti ar apkārtējiem priekš­metiem un dzīvām būtnēm, kad viņš sāk atdarināt, saistīt vārdus ar priekš­metiem, sāk apgūt kustības un rīkoties ar dažādiem rīkiem un instrumentiem, tad arvien lielāka nozīme ir Merkuram un tā kustībai.

Līdzko cilvēks par sevi sāk teikt "es", sāk kaut ko vēlēties "pats", sāk pašizpausties, spēlēt un radīt, līdzko viņā var konstatēt individualitātes izpausmes, unikālo un neatkārtojamo, viņa dzīvē arvien lielāku nozīmi iegūst Saule un tās kustība.

Noteiktā periodā cilvēkā sāk nostip­rināties sava dzimuma apziņa. Viņš sāk justies kā zēns vai kā meitene. Meitenes un zēni sāk veidot divas cilvēces no­metnes, starp kurām veidojas dialogs, attiecības utt. Tas ir periods, kad arvien lielāka kļūst Marsa un Venēras no­zīme.

Cilvēks attīstās. Sākumā tas, šķiet, skar galvenokārt fizisko plānu - viņš pieņemas svarā un augumā. Taču drīz vien attīstība aptver arī visus citus būt­nes līmeņus, jo cilvēks uzņem informā­ciju un dzīves materiālu, apstrādā to, rada priekšstatus, viņa pasaule kļūst arvien lielāka – tā, ka pamazām aiz mājas sliekšņa vairs nav bezgalība un ceļš uz skolu vairs nav galvu reibinošs ceļojums.

Jupiters ir saistīts ar attīstību un iz­augsmi, mērķiem un līdzekļiem, ceļu un tā izdevumiem. Jupiters ir vislielākā no planētām, un, iespējams, tādēļ tas ir saistīts ar dažādas nozīmes dzīves līme­ņiem, lielumiem, kategorijām, vērtībām un mērogiem.

Sākumā cilvēks lielākoties ir norūpē­jies par „savu” . Jo viņš izjūt, ka viņam daudz kā trūkst - viņš ir mazs, un, to kompensējot, viņš vēlas būt lielāks, vē­las vairot — lai viņam būtu un piederētu kaut kas vairāk.

Sasniedzis mazliet augstāku līmeni, cilvēks ne tik daudz vēlas, lai viņam vairāk pieder, bet gan - būt augstāk, viņš vēlas apgūt, aptvert, paplašināt re­dzesloku un attīstīties. Vēl mazliet augstāk cilvēks sāk velēties, lai paplašinās kopējais līmenis, lai kaut ko gūst visi, viņš vēlas sekmēt, palīdzēt, darboties kopējās interesēs un ir norūpējies par kopējām problēmām. Turpmāk dzīves konteksts paplašinās vēl vairāk, dzīve iet pāri acīmredzamajām robežām.

Kad cilvēks uzsāk skolas gaitas – un to visi dara apmēram vienā vecumā –, viņš saskaras ar noteiktu kārtību, kas pastāv skolā. Kārtība pastāv arī uz ielas, veikalā un citur. Cilvēks saskaras ar likumiem, ierobežojumiem, pienākumiem, atbildī­bu, pārkāpumiem, sodiem. Vecums, ku­rā cilvēks to visu sāk iepazīt, ir Saturna cikla ceturtdaļa - septiņi gadi (īstenībā arī puse no Jupitera cikla - 6 gadi), kad katrs sper soli pretim pieauguša cilvēka dzīvei, jo sabiedrībā nav tā, kā mājās. Sabiedrībā cilvēku neviens nepieņem bez ierunām, bet vienmēr viņam izvirza kaut kādas prasības un noteikumus, liekot uzņemties kaut kādas saistības un atbildību. Daudzos cilvēku spriedumos ir dzirdama "pirmklasnieka sūdzība" par to, ka skolā nav tā, kā mājās. Reizēm izskan sūdzības par sabiedrības vienal­dzību, muļķīgu kārtību, priekšniecības netaisnību, apstākļu skarbumu. Un cil­vēks visai nelabprāt uzņemas savu daļu atbildības viņš vai nu nevēlas nekādu atbildību, tāpat kā bērni, vai arī mēģina paņemt visu, tāpat kā vecāki. Taču pie­auguša cilvēka atbildība – tā ir vienmēr ir konkrēta atbildības daļa.