Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Astroloģijas pamati / Stihijas

ASTROLOĢIJAS PAMATI

17. FEB

Stihijas

Stihijas
Zodiaka modeļa pamatā kā Četri stūrakmeņi ir četras stihijas: Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme. Tās asociējas ar četriem vielas agregātstāvokļiem fizikā - plazmas, gāzveida, šķidro un kristālisko, tāpat arī ar četriem psiholoģiskajiem temperamentiem - holērisko, sangvinisko, flegmātisko un melanholisko.
Stihiju četrinieks astroloģijā dalās divās vīrišķās stihijās - tās ir Uguns un Gaiss - un divās sievišķās - Ūdens un Zeme. Katrai stihijai ir trīs izpausmes formas, kas kopā veido stihijas trīsstūri jeb trigonu (no grieķu trigonān - trīsstūris). Tātad katra stihija sevi atklāj trīs izpausmēs, un tās ir trīs Zodiaka zīmes.
Aplūkosim katras stihijas simboliskās īpašības.

Uguns stihija

Uguns stihijas trīsstūri veido: Auns, Lauva, Strēlnieks

 
Uguns ir vīrišķa stihija. Tai raksturīga patstāvīga iniciatīva un uz āru vērsta aktivitāte. Uguns stihijai vienmēr ir epicentrs jeb atskaites punkts. Psiholoģiski iekšējā centra izjūta raksturīga cilvēkiem ar izteiktu šīs stihijas dominanti.

Ugunij piemīt tieksme pēc iespējas izplatīties no centra uz perifēriju. Uguns ir apņēmīga un mērķtiecīga, tieša un atklāta, patiesa un godīga, dāsna un drosmīga, cēla un idejiska, priecīga un līksma. Uguns ir viena un vienota. Patiesība tās uztverē ir tikai viena. Brīvība Ugunij nozīmē iespēju paust savu impulsu. Tai raksturīga tieksme būt vai nu vadošā, vai redzamā, spilgtā lomā; Uguns var tiekties ari būt pozīcijā, kas dod maksimālu rīcības brīvību. Uguns ir individuāliste. Seno persiešu kareivji kopš agras bērnības mācījās jāt, šaut no stingra loka un teikt taisnību. Tomēr cīņā viņi bija tik lieli individuālisti, ka skaitliskais pārsvars nesniedza nekādas priekšrocības; cīnoties persieši pat traucēja cits citu, bet viņi bija neparasti drosmīgi. Vārds drosme patiešām pauž Uguns stihiju. Uguns nepazīst bailes, šaubas vai svārstīšanos.

Uguns ir vienkārša, vesela un iekšēji nedalāma. Šīs īpašības līdz noteiktam vecumam ir raksturīgas bērniem, tās piemīt arī garīgi attīstītām būtnēm. Tādēļ ari ir teikts: «..ja netopat kā bērni..» Iekšējā veseluma stāvokli cilvēkā cenšas attīstīt ikviena garīga mācība, tiecoties pēc tā, lai visi cilvēka iekšējie spēki kā mūziķi orķestrī būtu vērsti uz viņa iekšējo «diriģentu».
Uguns stihijas zemākajās izpausmēs plosās kari, attīstās fanātisms, varaskāre, augstprātība, lepnība, godkāre un milzum daudz bēdu, ko izraisa tieksme valdīt, pakļaut un centralizēt. Daudz problēmu rodas tikai tāpēc, ka otrs cilvēks tiek uzskatīts par fonu vai materiālu, uz ko jāiedarbojas; var pat teikt, ka otra vienkārši nav - Uguns neprot skaitīt līdz divi...

Pievērsīsim uzmanību tām dzīves jomām, kas gandrīz simtprocentīgi pozitīvi pieder Ugunij, - tām jomām, kur Uguns stihijai ir izpausmes pilnība. Vispirms jāmin cilvēka garīgā dzīve, jo gars ir cilvēka diriģents. Tā klātesamība rupju tiešumu pārvērš patiesumā, fanātismu - uzticībā ideālam, muļķīgu naivumu - godīgumā, eksaltētu jūsmošanu - iedvesmā. Gars ir vienīgais, kas spēj pareizi vienot cilvēka spēkus, visu viņa neiedomājami sarežģīto un pretrunīgo dabu. Gars ir vienīgais likumīgais cilvēka valdnieks, viņa dzīves ku-ģa stūrmanis. Ja vadītāja lomu uzņemas prāts, jūtas vai griba, tas neizbēgami noved strupceļā, postā vai haosā.
 
Nākama pozitīva Uguns izpausme ir jebkādas ārkārtējas situācijas, kad visiem spēkiem, vai tā būtu cilvēku sabiedrība vai cilvēka organisms, ir jāmobilizējas ap vienu noteiktu centru. Romieši republikas laikā, kad valstij draudēja lielas ārējas briesmas, ievēlēja diktatoru - karavadoni, kam tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras. Tādas pilnvaras cilvēks ekstremālās situācijās piešķir savai vai kādai augstākai gribai.

Nākamā sfēra ir audzināšana pavisam agrā bērnībā, kad nepieciešama nepārprotama autoritāte un pilnīga uzticība. Nav labi, ja bērnā agrāk, nekā vajadzīgs, rodas šaubas par tēva, mātes vai skolotāja patiesumu, ja zūd uzticība šiem cilvēkiem. Vēlāk bērns iepazīsies ar pretrunu pasauli, kurā no vienas puses būs tā, bet no otras - citādi. Taču līdz noteiktam laikam bērna priekšstatiem ir jābūt viennozīmīgiem, tiem jābalstās uz vienkāršām patiesībām.
Nākamā pozitīvā Uguns izpausme ir radīšanas process, pareizāk - radīšanas mirklis. Šis mirklis ir noslēpumains un neaptverams brīnums. Tas prasa no cilvēka bezierunu paklausību. Autors ir kā bērns vai kareivis. Viņam tādam ir jābūt, ja vēlas, lai viņu šādi mirkli piemeklē. Aizturējis elpu, viņš dodas turp, kurp ved intuīcija, mūza, iedvesma. Pēc tam, iespējams, būs redakcija, būs formāli vai citādi kritēriji, bet - tas būs pēc tam, kad īstenais radīšanas mirklis būs garām.

Gaisa stihija

Gaisa stihijas trīsstūri veido: Dvīņi, Svari un Ūdensvīrs

Gaiss, tāpat ka Uguns, ir vīrišķa stihija. Gaiss izplata signālus, veido kontaktus un sakarus (sakari pārvēršas par saiknēm nākamajā stihijā - Ūdenī). Gaisa stihija veido informācijas lauku, kurā katrs elements var kaut ko uzņemt un nodot tālāk. Impulss nāk un aiziet: es - tu - viņš - viņa - viņi - viņas...

Ugunij brīvība nozīmē pašizpausmi, bet Gaisam - neierobežotu informācijas izplatīšanos, atvērtību, pieejamību, iespēju izteikties un kontaktēt. Visam jābūt svaigam, visam jācirkulē tā, lai būtu pēc iespējas mazāk kavēkļu, filtru vai šķēršļu - varas, ētikas, ideoloģijas. Ja kāds prasa, ja kādam ir interesanti, ja kāds pērk - lūdzu! Tā spriež Gaiss un ir ieinteresēts sakaru attīstībā. Gaisa lielākais ienaidnieks ir analfabētisms, tāpēc Gaiss cīnās par izglītību. Gaisam pasaule ir interesanta tās daudzveidībā. Uguns brīnumu saskata unikalitātē, toties Gaiss redz brīnumu daudzveidībā. Kāds ir gudri izteicies: ja mēs būtu vienādi, nebūtu nekādas jēgas tam, ka mūsu ir daudz.

Gaisam nekas nav viennozīmīgs. Tas, kas Ugunij ir pārliecība, Gaisam ir viens no viedokļiem, uzskats, rakurss. Patiesība gaisa izpratnē ir maksimāla informētība, maksimāls rakursu daudzums. Var gan piebilst, ka šie rakursi var būt tādi kā pazīstamajā Austrumu līdzībā par aklajiem un ziloni. Aklie katrs aptaustīja ziloni: viens - kāju, otrs - snuķi, trešais - ausi, un katram bija savs viedoklis, bet neviens no viņiem ziloni nebija redzējis... Gaisa stihijai raksturīga neizpratne, kas bieži vērojama mūsdienās (Ūdensvīra laikmets, kurā dzīvojam, ir Gaisa stihijas laikmets). Informētība nav tas pats, kas zināšana, un informācijas daudzums nav tas pats, kas izpratne. Daudz informācijas, ja to nevar normāli uzņemt, līdzinās lielam daudzumam barības, ko organisms nespēj asimilēt. Vai ari citas galējības, piemēram, uzskats: «Cik cilvēku, tik patiesību - katram tā ir sava.» Bet patiesība var būt tikai viena, daudzveidība ir tās izpausmēs.

Viena no Gaisa augstākajām izpausmēm ir domāšana. Spēja domāt cilvēkam sniedz brīvību, un tikai noteiktu brīvības pakāpi sasnieguši cilvēki spēj veidot demokrātisku sabiedrību. Demokrātija var veidoties tikai tad, ja brīvo cilvēku ir pietiekami daudz.
Gaiss veido apstākļus tā, lai būtu daudz brīvu daļiņu, un katra daļiņa ir mazs centrs. Protams, Gaisa attiecības ar Uguns stihiju, kurai vienmēr ir viens centrs, ir saspringtas. Sociālā zinā Uguns nesekmē katra elementa patstāvīgu attīstību. Senajā Ēģiptē bija tikai viens centrs - faraons. Senajā Ķīnā bija viens centrs - imperators.
 
Ari absolūtisma laikmeta Francija Ludviķis XIV ar Ugunij rakstu¬rīgu vienkāršību paziņoja: «Valsts - tas esmu es.» Ar viņu vienisprātis noteikti bija arī Staļins Padomju Savienībā un jebkurš cits tirāns vai diktators. Bet, vairojoties un pieaugot Gaisa stihijai, rodas arvien vairāk brīvu elementu, kas nav vienisprātis ar tādu nostādni un cīnās par to, ka «valsts - tie esam mēs».

Zodiaka modelī katrai Gaisa zīmei pretī ir Uguns zīme (Svari-Auns; Ūdensvīrs-Lauva; Dvīņi-Strēlnieks), un starp tām, kā jau ikvienā opozīcijā, vienmēr pastāv noteikts spriegums. Jau minēju, ka Ugunij pieder varas pilnība ārkārtējā situācijā. Bet, tiklīdz apstākļi normalizējas un groži atslābst, vara kļūst «irdena», rīcību aizstāj runas, varoņus nostumj malā otrā plāna politiķi, oratori, komersanti vai blēži. Šī pāreja vienmēr ir grūta. Uguns un Gaiss ir divas ekspansīvas stihijas. Tādēļ vienmēr pastāv spriegums, piemēram, starp karavadoni un tautas sapulci, prezidentu un parlamentu utt. Gan grieķu polisās, gan Romas republikā visādos veidos centās nodrošināties pret to, lai vara neaizkavētos vienās rokās, cīnījās par to, lai neviens pie tās nepaspētu pierast. Tirānijas dabiskie priekšnoteikumi ir vāja pilsoņu individuālā apziņa un ekstremāli apstākļi. Taču, ja ilgāku laiku nerodas apstākļi, kas liek pilnīgi mobilizēties (Uguns), Gaisam (demokrātijai) ir tendence vājināt rīcībspēju, vei¬dot «irdenu» vidi, kurā ir vieni vienīgi apsvērumi, argumenti un viedokļi. Tad daudzi tiešām ar prieku sagaida ekstremālus apstākļus un atviegloti uzelpo, kad vara viņus saņem stingrā dūrē.

Viena no Gaisa pozitīvajām īpašībām ir spēja mierīgā ceļā izkliedēt spēku koncentrāciju, ja tā nav vēlama vai ir pat kaitīga. Izglītība aizsargā pret varas tirāniju līdzīgi tam, kā elpošanas vingrinājumi izkliedē slimības nesēju koncentrāciju organismā. Gaisa stihija ļauj nesamierināmām pozīcijām palūkoties vienai uz otru kā uz dažādiem viedokļiem. Ja aktivizējas domāšana un paplašinās redzesloks, kļūst grūti ilgstoši koncentrēt agresiju. Ja kareivis sāks daudz domāt, viņš drīz vien «pārkais zobenu lemesī». Jo vairāk mēs spējam iedomāties sevi otra vietā, jo grūtāk mums kļūst konfliktēt. Noslēgumā Jāpiebilst, ka fizisks gaisa piesārņojums un elpošanas sistēmas problēmas ir saistītas ar Gaisa stihijas negatīvajām izpausmēm.

Ūdens stihija

Ūdens stihijas trīsstūri veido: Vēzis, Zivis, Skorpions

Ūdens ir sievišķa stihija. Ūdens pauž jūtas, dzīvību, dvēseli, dzīves plūdumu.
Gaiss saista, Ūdens piesaista. Gaiss nes informāciju, Ūdens - saturu. Gaiss nes domas, Ūdens - jūtas. Gaiss veido sakaru vidi, Ūdens - dzīvības, dzīves vidi. Gaiss saņem un nodod tālāk, Ūdens iz-dzīvo un pār-dzīvo. Ūdens dzīvo, bet dzīvot nozīmē - just. Dekarts ir izsaucies: «Es domāju, tātad eksistēju!» Tai brīdī viņš paudis Uguni un Gaisu. Taču debesīs putns nedomā (Dekarta izpratnē), tomēr eksistē. Un eksistēja jau ilgi pirms Dekarta. Putns sauc: «Es jūtu, tātad eksistēju!» Un tas skan pārliecinošāk.
Ūdens stihija simbolizē dvēseli; ar ūdeni dabā saistīti četri simboliski procesi. Viens - ūdens pašplūsmā tek uz leju, ūdens tek uz viszemāko vietu telpā. Otrs - ūdens sūcas caur zemes slāņiem, tīrās un parādās virszemē kā dzidrs avots. Trešais - ūdens siltumā izgaro. Ceturtais - aukstuma ietekmē ūdens tiek sakalts, sastingst, pārvēršas ledū. Tātad - nejūtas, ne dzīvība, ne dvēsele necieš zemu temperatūru.
Ūdens ir uzņemošs, tas pielāgojas apstākļu gultnei, bet arī pats iedarbojas uz apstākļiem, lēnām kal akmeni un lauž klinti. Ūdens ir stihija, kurā rodas atmiņa, tas saglabā iespaidus, saturu un pieredzi, bet ir spējīgs no visa atbrīvoties, atjaunoties un augšāmcelties jaunai dzīvei.
Uguns nes ideju, Gaiss sniedz šīs idejas variāciju dažādību, bet Ūdens - piepildījumu, padarot dzīvi par šīs idejas metaforu.
Ūdens ir noslēpumains, tas nes dzīvību, un dzīvība ir noslēpums. Gaiss var pastāstīt par «kaut ko». Taču šis «kaut kas» ir neizsakāms. Vai gan mēs varam izteikt zemeņu garšu? Austrumos mēdz teikt: «Zinošais nerunā, runājošais nezina.» Gaisa burvība slēpjas spējā izteikt vārdos, piemēram, netveramu izjūtu ietērpt dzejolī, savukārt Ūdens burvība ir vārdos neizsakāmajā. Tā ir spēja piepildīt ar neizteikto un neizsakāmo.
Kas Ūdens stihijai ir brīvība? Tie ir divi ceļi - izgarot vai tecēt lejup. Tā ir galvenā virziena brīvība, bet tālāk - konkrēti apstākļi, kuros viss būs jāizdzīvo līdz galam, jebkurš biķeris jāizdzer līdz pēdējai lāsei.
Ūdens stihija ir mistiska, subjektīva, intuitīva. Kā iekšējs pamudinājums, neatliekamas rīcības impulss intuīcija piemīt arī Ugunij. Gaisa stihijā intuīcija izpaužas kā apskaidrība un atklāsme. Ūdens intuīcija ir kā pasakās aprakstītie burvju kausi un ūdens spoguļi. Ir jāuzdod jautājums, jāpagaida, līdz norimst saviļņojums, un uz skaidrās virsmas parādīsies atbilde.
Ūdenim piemīt īpašība tuvināt, pat piesaistīt. Šīs saiknes ir kā kopēji asinsvadi. Mēs tās saucam par attiecībām. Šie asinsvadi ir vadītāji, pa tiem tek dzīvības sulas. Attiecību saturs sniedz dzīves piepildījumu, bet - liek arī ciest. Tiklīdz pazīšanās (Gaiss) pāraug attiecībās (Ūdens), dzīves temperatūra sāk celties, iedarbojas dzīvības enerģijas transformācijas reakcijas. Attiecību asinsvadi kļūst par laboratorijas retortēm, kurās sāk transformēties dzīves ūdeņi.
Jāpiebilst, ka pastāv tieša saistība starp fizisko ūdeņu tīrību vai, gluži pretēji, to piesārņotību un Ūdens stihijas izpausmes līmeni.

Zemes stihija

Zemes stihijas trīsstūri veido: Mežāzis, Vērsis, Jaunava

Otra sievišķa stihija ir Zeme. Zemes stihijai ir raksturīgi iemiesot, veidot formu un to glabāt. Zemes stihija sniedz rezultātu.
Ikviens impulss par kaut ko top, iemiesojas, par kaut ko kļūst. Piemēram, cilvēks ir kāda sākotnēja impulsa, pēc tam - dažādu ie-darbību rezultāts. Bet dzīve ir nepārtraukta kustība, tā vienlaikus ir gan process, gan rezultāts, tādēļ arī tas, kas notiek pašreizējā brīdī, dos rezultātu, kaut kādā veidā noformēsies.

Ūdens stihijā atmiņa rodas, bet salīdzinoši viegli izdzēšas, toties Zemes stihija visu notur un saglabā. Atbrīvošanās notiek tikai pilnī-gas transformācijas procesā.
Mēs runājām par brīvību Uguns, Gaisa un Ūdens stihijās. Zemei brīvība nozīmē - atdalīties, būt atsevišķai un patstāvīgi formēties. Zeme tiecas jebkuru enerģiju pārvērst vielā, to noturēt, apstrādāt, krāt un novest līdz kristāla pilnībai.

Ūdens stihija rada pieķeršanos, turpretī Zeme - cieši saslēdz kopā. Zemes stihija ir saistīta ar karmas jēdzienu, ar cēloņu un seku nesaraujamajām ķēdēm. Ūdens vai nu kaut kur plūst, vai uzturas noteiktā stāvoklī, toties Zemes stihija ir faktors, kas liek Ūdenim plūst vai ieņemt noteiktu stāvokli. Zeme ūdenim dod formu, nosaka apstākļus un vienlaikus ir virziena izvēles sekas. Zemes stihijas īpašība ir taisnīgums, tāpēc ikviena forma ir «dokumentāla» liecība par kādas būtnes sasniegumiem.

Gaisa stihijā domāšana sāk attīstīties, Zemes stihijā tā sasniedz formālu pilnību. Zemē rodas objektivitāte, analīze, loģika, Zeme operē ar faktiem. Zemei svarīgs konkrētais materiāls, konkrētas zi-nāšanas, pierādījumi un pieredze. Gaisam turpretī ir svarīgs nevis fakts, bet gan vēsts, ziņa, informācija, ko nodot. Tā var atbilst vai neatbilst īstenībai. Gaisam ir svarīgi paši jautājumi, Zemei - atbildes. Mūsos nevar krāties pārāk daudz neatbildētu jautājumu. Zemes stihija dod atbildes, tā ir saistīta ar atbild-ības izpratni.

Ar Zemes stihiju ir saistīta kritika. Kritika var īstenoties tikai tad, ja ir priekšmets, instruments un kritēriji, saskaņā ar kuriem nepieciešamais tiek atstāts, bet liekais - atdalīts. Visgodprātīgākais kritiķis ir cilvēka gremošanas sistēma.

Uguns ienes ideju, Gaiss - sakarības, Ūdens - saturu, bet Zeme visu iemieso formās. Zodiakā pretī jebkurai Zemes zīmei atrodas Ūdens zīme (Mežāzis-Vēzis, Vērsis-Skorpions, Jaunava-Zivis). Opozīcijas pāri vienmēr ietverta kāda «mūžīga» pretruna, vienlaikus šie pretstati viens bez otra nevar iztikt. Piemēram, konflikts starp formu un saturu, starp dzīvību un dzīves apstākļiem. Bet, atceroties, ka ūdens ir dzīvības simbols, jāņem vērā, ka, izzūdot Zemes stihijas formējošajam faktoram, Ūdenim ir tendence izšķīst. Ja dzīvē atslābst apstākļu pretestība, cilvēks sāk zaudēt formu, klust amorfs, viņa dzīvības enerģija sāk zust, līdzīgi ūdenim, kas iesūcas caur ieplaisājuša trauka sienām.

 

fragments no grāmatas "Dzīves astroloģija", nodaļa "Stihijas"