Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Astroloģijas pamati / Mežāzis

ASTROLOĢIJAS PAMATI

07. FEB

Mežāzis

Mežāzis
Zeme raudzījās saulē tik ilgi
ka sāka
lēnītēm celties
un taisnoties
- tā izauga kalni

Ikviens process Mežāža posmā sasniedz noformēšanās un loģiska rezultāta stadiju. Mežāzī savienojas rezultāta loģiskums un tiekšanās uz arvien augstākiem rezultātiem. Mežāzis pauž formas pilnību.
Mums taču ir vajadzīgi rezultāti. Ja mēs par kaut ko domājam, mums ir svarīgi formulēt secinājumus. Ja kaut kur dodamies, mums ir svarīgi kaut kur nonākt. Ja mēs kaut ko darām - kaut kam jātiek paveiktam. Ir vajadzīgi ne vien rezultāti, bet ari aizvien augstāki rezultāti, it kā kāds mums to liktu vai mēs kādam būtu parādā.


Kristus saka: "Esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs (1). Pilnveidošanās ideja mūsos darbojas kā tieksme un vienlaikus arī pienākums, jo mēs patiešām esam parādā - mūsos ir ieguldīti milzu resursi.

Dabā viss ir organizēts. Viss acīmredzami tiecas uz arvien pilnīgāku formu, pilnīgāku organizāciju. Mēs sakām: "Lūk, minerālu valsts, augu valsts, dzīvnieku valsts..." - katrā no tām valda savi likumi. Bet, ja jautāsim: "Kur ir šie likumi? Kur tie atrodas?" - klusums. Bet mēs redzam, ka šie likumi ir. Tie darbojas.

Strēlnieks uz valdošu ideju pamata veido priekšstatus, Mežāzis tos realizē. Strēlnieks uz hipotēžu pamata veido teorijas, Mežāzis tās pārbauda praksē. Strēlnieks ļauj mums apgūt kaut kādas zināšanas, Mežāzis (kā jau Zemes stihijas zīme) liek tās likt lietā. Strēlnieks dod ticību, Mežāzis - pieredzi. Strēlnieks veido attīstības ceļu, Mežāzis - konkrētus mūsu attīstības pakāpienus, atzīmējot dažādus izaugsmes līmeņus. Mežāzis - tā ir noformēta attīstības pieredze.

Mežāzis veido dzīves organizāciju. Šai zīmē gars pārvēršas likuma burtā, rodas formulējums, struktūra, konstitūcija (2). Un pirmā konstitūcija ir cilvēka paša iekārtojums, viņa kaulu, orgānu un sistēmu organizācija.

Kas mums vajadzīgs no likuma? Lai likums būtu taisnīgs. Vārdi taisnīgs un taisns ir cēlušies no vienas saknes. Cilvēka figūra attiecībā pret zemi ir perpendikulāra - taisna. Agrāk mēdza teikt: "Taisns cilvēks", ar to domājot viņa augstos sasniegumus salīdzinājumā ar gulošu, peldošu vai rāpojošu dzīvesveidu.

Tas, ko mēs redzam kā cilvēka formu, ir noformējušies spēki, kas viņā darbojas, - gara, dvēseles, sirds un prāta spēki. Pastāv senas zinātnes, kas pēta cilvēka veidošanās likumsakarības saistībā ar viņa ārējo formu. Jau tas vien, ka cilvēks ir konstruēts tā, lai pārvietotos taisni, ir pirmais faktors, kas vērš uzmanību uz cilvēka atšķirību no citām būtnēm. Tas liecina, ka viņa konstrukcijā ir ielikta kāda ideja, kas viņu izslej, liek būt vertikālam (taisnam). Otrs faktors ir materiāls, no kura viņš ir veidots, - tā ir kristalizēta pieredze un karma. Caur Mežāža prizmu cilvēku var uzlūkot kā divu šo faktoru mijiedarbības rezultātu — gara, kas viņu ceļ, un pieredzes, kas viņu ir nodrošinājusi ar materiālu.

Mežāzis ir saistīts ar valsts ideju. Labā valstī likumu sistēma ir tāda, ka pavalstnieki neatrodas izvēles priekšā - pildīt likumu vai izdzīvot. Likumi veido dzīvības procesu gultni, nevis tos sažņaudz. Likuma ietvari sargā dzīvi un dzīvību no naidīgiem spēkiem, nevis otrādi.

Mežāzis ir saistīts ar karmu, bet karma - ar vēsturi. Nevis ar to vēsturi, ko katra vara cenšas pārrakstīt, bet gan ar īsto vēsturi, kuras turpinājums ir šis laiks. Vēsture nevar nekur pazust, tās klātbūtne ir tagadnē - matērijā, no kuras veidots mūsdienu cilvēks. Cilvēka matērija ir kā vēstures rakstu rullis. Ja viņš grib izprast sevi un savu laiku, viņam šis rullis ir jāatritina. Tad cilvēks gan vēstures notikumos, gan sevī var atklāt visu laikmetu un kultūru slāņus. Viņš konstatē pagājušajā (20.) gadsimtā notikušo vecā un jaunā sadursmi it visos dzīves jautājumos - sociālajā, ekonomiskajā, ideoloģiskajā utt.

Viņš redz, kā rodas revolūciju vulkāni, kā "jaunais vīns" rīkojas ar "veciem maisiem". Redz, kā augšāmcēlās vecā ideja par pasaules valdīšanu, un apjauš, ka 20. gadsimta kari bijusi vislielākā upurēšana, ko cilvēce jebkad sarīkojusi. Kļūst skaidrs, kādēļ radusies Apvienoto Nāciju Organizācija un kādēļ karš kā problēmu risināšanas metode ticis nosodīts. Top redzams, kādi faktori devuši grūdienu sakaru attīstībai un 20. gs. beigās izveidojuši informatīvo civilizāciju.

Pēc tam nāk 19. gs. slānis, kurā notika iepriekšējais pasaules valdīšanas mēģinājums, kas dzima Francijas revolūcijā. Redzams, kā brīvības, vienlīdzības un brālības idejas pārauga terorā un jaunā impērijā.

18. gadsimtā cilvēks nonāk apgaismības laikmeta gaisotnē. Bet 17. gadsimtā, kas sākās ar Džorda-no Bruno sārtu, redzam antīkās drāmas renesansi un Šekspīru. Vēl senāka ir reformācija, kas tik ļoti noteikusi mūslaiku eiropieša mentalitāti. Šai pašā periodā Magelāns apliecināja, ka mūsu Zeme ir apaļa, savukārt Koperniks uzstāja, ka tā griežas ap Sauli.

Pāršķirot iepriekšējo lappusi, atkal redzam sārtus - Janu Husu un Žannu d'Arku, bet arī pirmo Gūtenberga drukāto grāmatu - Bībeli. Šai posmā ir arī Spānijas, Anglijas un Francijas apvienošanās, renesanses uzplaukums, Bizantijas sabrukums un Kolumba Jaunās pasaules atklāšana. Vēl lappusi iepriekš parādās agrās renesanses dzimšana - Dantes un Petrarkas laikmets, pirmās eiropiešu konstitūcijas rašanās. Nākamajā lappusē - krusta karu laikmets, katoļu domātāju - Alberta Lielā un Akvīnas Toma - laiks, turpat arī inkvizīcijas dzimšana. Vēl dziļāk atklājas, kā veidojās bruņinieka tēls, kas tik ļoti piederas viduslaikiem un joprojām mīt mūsu zemapziņā. Arābu kalifāta un Bizantijas uzplaukums. Baznīcas koncilu laikā sastopamies ar faktoru, kas tik ļoti ietekmējis eiropieša pasaules uztveri, - ar dvēseles reinkarnācijas idejas noliegumu, apgalvojumu, ka mēs dzīvojam tikai vienu reizi, bet pēc tam - neizzināmais...

Kaut no tālienes jāizdzird Kristus vārdu spēks tālajā Romas provincē. Ritinot laika rulli tālāk, nonākam grieķu polisās, kur cilvēki sevi uzskatīja par brīviem tādēļ, ka pakļāvās likumam, nevis cilvēkam kā barbari. Ir jāredz grieķu filozofijas rītausma. Pēc tam - Jeruzalemes tempļa brīnums un jādzird iedvesmotie praviešu vārdi. Jāatklāj feniķiešu alfabēts, jābūt klāt pie Bābeles torņa un Ēģiptes piramīdu celšanas. Varbūt cilvēks aizsniegsies līdz pat tai agrīnajai kultūrai, kas Bībelē saukta par Ēdeni?

...Svarīgi, ka vēsture ir tagadnē, ka tā ir ap mums un mūsos. Un svarīgi ir saskatīt divu Mežāža faktoru mijiedarbību: viens no tiem liek slieties, sniegties, kāpt, otrs - karmiskais - veļas kā sniega kupena.

Katrā no mums kaut kā izpaužas Mežāža zīme, liekot mums tiekties pretī augstākiem sasniegumiem, iegūt formu un kristalizēt pieredzi. Tā kā Mežāzis ir saistīts ar loģisku nobeigumu, senatnē pastāvēja uzskats, ka dvēseles tieši ap ziemas saulgriežiem (Mežāža zīmē) atstāj zemi.

Zemākā līmenī Mežāzis tiešām kavē, žāvē un saldē dzīvības sulu kustību kā ziemas salā vai augstu kalnos, kur nav apstākļu dzīvībai. Zemākā izpausmē var veidoties tāds formālisma diktāts, ka dzīvība it kā stājas un stingst, paliek tikai burts, kaila forma, un nekas vairāk. Mēdz būt arī tāda kārtības izpratne, ka jebkura dzīvības izpausme tiek uztverta kā nekārtība. Var veidoties Andersena pasakas aina - Sniega karalienes valstība, kurā visi ir "sasaldēti" kā Kajs, kam sirdī iesalis ledus kristāliņš.

Mežāzis sniedz pilnības tēlus, augstākā izpausmē - pilnīgi izkristalizējušos raksturu, īpašības, kas, līdzīgi kristāla skaldnēm, spēj visās dzīves jomās projicēt Gaismu. Lai arī kur izpaustos Mežāzis, it visur tas tiecas pēc klasiski pilnīgām formām, tiecas veidot pilnības paraugus, pēc kuriem var vadīties gadu simtiem, pat tūkstošiem. Tie līdzinās kalnu virsotnēm - zemei, kas aizsniedzas līdz debesīm...

Organismā Mežāzis ir saistīts ar kaulaudu veidošanos - ar skeletu, locītavām un zobiem. Pār Mežāzi valda planēta Saturns.


Paskaidrojumi
(1) Mat.5:48
(2) Latīņu constitutio - iekārtojums

 

no grāmatas "Dzīves astroloģija" 1998-2003
ilustrācijai izmantots foto no www.liveinternet.ru

 

citējot nekautrējieties atsaukties uz www.astropolis.lv