Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Astroloģijas pamati / Astroloģija senajā Indijā

ASTROLOĢIJAS PAMATI

07. OKT

Astroloģija senajā Indijā

Astroloģija senajā Indijā
Senās Indijas astrologu darbiem ir jāvelta īpaša uzmanība, jo zināšanas, kas tika iegūtas un sistematizētas senajā Indijā, ar panākumiem tiek izmantotas vēl arvien. Informācija, kas nonākusi līdz mūsu dienām, liecina, ka pirmie priekšstati, kas veidojās Indijā astroloģijas attīstības sākumposmā, ir rodami jau senajos rakstos - vēdās un Avestā, kuru pirmās nodaļas sarakstītas 3. gadsimta sākumā un 2. gadsimta beigās pr. Kr.

Indijas astroloģija diezgan ilgi attīstījās patstāvīgi, bet laiks gāja, mainījās valstu teritorijas, bieži vien saplūstot ar kaimiņvalstīm, valodas, ieražas, kultūras un zināšanas savstarpēji ietekmējās. Līclz mūsdienām ir nonākušas ziņas, ka sākumā indiešu astroloģiju ietekmēja Divupes astroloģija; par to liecina Lagadhi traktāts "Džjotišvēdanga", kas sarakstīts 5. gs. beigās pr. Kr., vēlāk Indijā no Grieķijas ienāca hellēniskā astroloģija.

Indijas astroloģijas tehnika pamatos ir līdzīga hellēniskajai, bet ir ari būtiskas atšķirības. Indijas astroloģijā trūkst filozofiskās virsbūves, to aizvietojuši priekšstati par dievišķām atklāsmēm. Pareģošanas tehnika, kas attīstījās uz grieķu-romiešu sabiedrisko attiecību pamata, indiešu astroloģijā tika pielāgota vietējai sabiedrības struktūrai, un tajā vispirms iekļāvās kastu sistēma, mācība par reinkarnāciju, mācība par pieciem elementiem (zemi, ūdeni, uguni, gaisu un izplatījumu), kā arī indiešu tikumisko vērtību sistēma. Turklāt tajā bija vairāki papildinājumi - 28 Mēness māju sistēma nakšatra, triju kategoriju planētu kombināciju sistēma, joga, planētu desmit periodi un apakšperiodi - daša un antardaša; tā visa dēļ senindiešu prognozēšanas tehnika salīdzinājumā ar hellēnisko kļuva krietni sarežģītāka. Turklāt līdz ar Mēness mezglu ieviešanu astroloģiskajā praksē planētu skaits Senās Indijas astroloģijā palielinājās līdz deviņām planētām.

Senas Indijas astrologi

Līdz mūsdienām saglabājušos avotos ir atrodami to zinātnieku vārdi, kas stāvēja pie Senās Indijas astroloģijas šūpuļa. Viens no pirmajiem astrologiem, kas astroloģijā ieviesa matemātiskās metodes, bija izcilais zinātnieks Arjabhāta, kas dzīvoja apmēram 476.-550. gadā. Savā darbā "Arjabhātija" zinātnieks izskaidrojis dienas un nakts maiņas, kā ari Saules un Mēness aptumsumu dabu. Par Arjabhātas darba turpinātāju kļuva cits izcils indiešu astrologs Varahamihira (505.— 587. g.), kas sarakstījis lielu astroloģisku darbu "Panča-sidhantika". Tajā tika apkopotas dažādu tālaika astroloģisko skolu pamatnostādnes. Turklāt Varahamihira sarakstījis arī grāmatas par karu un laulībām astroloģijas skatījumā. Viņš kļuva slavens ne tikai kā liels zinātnieks, bet ari kā izcils skolotājs. Par Varahamihiras darba turpinātāju kļuva viņa dēls Prithujašaje, kas arī bija izcils astrologs.

Runājot par Indijas senajiem astrologiem, nevar neminēt Brahmaguptas vārdu, kurš dzīvoja 7. gadsimtā. Traktāti ar šī astrologa precīziem matemātiskiem aprēķiniem un planētu atrašanās koordinātām bija pazīstami ne tikai Indijā vien. Viņa darbi tika tulkoti arābu un citās valodās un tā kļuva pazīstami Eiropā. Par vienu no elektīvās astroloģijas (1) pamatlicējiem Indijā tiek uzskatīts 8. gs. dzīvojošais astrologs Lalla. Par indiešu astroloģijas klasiķi tiek uzskatīts Kaļjana-varmans, kas dzīvoja 9. gadsimta sākumā, viņš ir grāmatas "Saravali" autors. Vēl viens izcils indiešu astrologs bija Bhatotpalu, kas prata ne tikai brīnišķīgi interpretēt horoskopus, bet ieguldīja ari milzu darbu, atjaunojot savu tālo priekšgājēju astroloģiskos rokrakstus.

Īpašais Senas Indijas astroloģijā

Senajā Indijā katrā kopienā bija savs astrologs, kas sastādīja un interpretēja dažādus horoskopus, īpaši intensīvi attīstījās astroloģijas tehnika, lai noskaidrotu cilvēka dzīvesveidu un vietu iepriekšējās inkarnācijās. Saskaņā ar Senās Indijas filozofiju cilvēka dzīve ir vien bezgalīga darbības un pretdarbības virkne. "Bhagavatgitā" - vēdisko gudrību kvintesencē - teikts: "Dzīva būtne materiālajā pasaulē no ķermeņa uz ķermeni pārnes savus dažādos priekšstatus par dzīvi, līdzīgi kā gaiss pārnes dažādus aromātus. Tā šī būtne pieņem vienu miesas tipu un to atstāj, lai pieņemtu to par nākamo."

Cilvēks pastāvīgi mirst un atdzimst, šis cikls ir bezgalīgs; atbrīvoties no šī riņķojuma var tikai, sagraujot vai atstrādājot pagājušo dzīvju kannu. Visi cilvēka labi vai sliktie darbi ierakstās viņa smalkajā ķermenī (sukma-deha), un, kamēr eksistē smalkā čaula, tikmēr turpinās pāriemiesošanās. Ja sukma-deha sairst, pārdzimšana nenotiek, tāpēc liela nozīme tika piešķirta tā saucamo nāves horoskopu sastādīšanai, pēc kuriem galvenokārt noteica nevis cilvēka nāves iestāšanās brīdi, bet gan viņa nākamo iemiesojumu vietu un laiku, īpašu popularitāti bija iemantojuši laulību horoskopi (navamsa).

Indiešu astroloģija horoskops var būt sadalīts vairākās daļās — vārgās. Katrai vārgai ir noteikta saistība ar namu, piemēram, navamsa atbilst VII - laulību namam. Tā kā VII nams atrodas opozīcijā pret I namu, kas pauž personību, tad VII nams veido attiecības starp personību un sabiedrību un visām tās funkcijām. Piemēram, ja četras vai piecas planētas navamsas kartē ir eksaltētas vai atrodas savās zīmēs, tacl konkrētais horoskops neparasti pastiprinās. Protams, ja vairākas planētas tajā ir kritumā - rezultāts būs pretējs. Tāpat visos indiešu avotos uzsvērts: ja planēta dzimšanas horoskopā ir eksaltēta, bet navamsas kartē tā ir kritumā, tad šīs planētas izpausme būs ļoti daudzveidīga un kāda daļa nelaimju (karmas augļu), iespējams, būt jāpārdzīvo planētas atgriešanās periodā (dašā).

Senās Indijas tradīcija ir saglabājusies līdz pat mūsdienām: neviens profesionāls astrologs Indijā pat necenšas analizēt dzimšanas karti, ja nav izpētījis navamsas karti. Indijā jau kopš seniem laikiem attieksme pret partnerattiecībām bijusi loti nopietna, ģimene un laulība šai valstī vienmēr uzskatītas par svētām, tāpēc pirms laulībām jaunajam pārim bija noteikti jādodas pie astrologa, kas ļoti rūpīpīgi analizēja abu partneru kartes.

Seno indiešu rakstos ir teikts, ka, pētot laulāto saderību, kartēs vispirms jāņem vērā planēta Marss (Kūdža). Vārds kūdžadoša sanskritā nozīmē - trūkumi Marsa izpausmēs; tieši šīs planētas analīze ļāva pārbaudīt partneru saderību, vadoties pēc viņu trūkumiem. Tika uzskatīts: ja abiem partneriem piemīt viena veida trūkumi, viņu laulība būs stabila un līdzsvarota. Tātad abiem partneriem kūdžadošai bija jābūt vienādi pozitīvai vai vienādi negatīvai. Kūdžadoša tika uzskatīta par pozitīvu, ja Marss atradās
•  I namā (tikai ne Aunā),
•  IV namā (tikai ne Skorpionā),
•  VII namā (tikai ne Mežāzī un Zivīs),
•  VIII namā (tikai ne Vēzī),
•  XII namā (tikai ne Strēlniekā).

Ja partneriem kūdžadoša ir pretēja, tad bieži vien sākumā starp viņiem rodas liela kaisle un mīlestība, bet tās ātri pāriet un tad krasi sāk izpausties cilvēku sākotnējās atšķirības, kas kļūst par īgnuma avotu, tāpēc šāda laulībai var ātri izjukt. Starp cilvēkiem ar vienādu kūdžadošu kaisles parasti nav, bet ir pieķeršanās, kas ar gadiem var pastiprināties.

Turklāt partneru saderību senindiešu astrologi pārbaudīja arī pēc Mēness pieturu (nakšatru) attiecībām, noskaidrojot., kura pēc skaita sievietes nakšatra ir attiecībā pret vīrieša nakšatru (skaitlis N). Skaitīts tiek no nakšatras, kur atrodas planēta. Pēc šīs metodikas tika veikti aprēķini un pēc to rezultātiem noteikts, vai laulība būs ilga un laimīga vai īsa un laimīga, vai arī šo cilvēku savienība jau sākotnēji ir neveiksmīga, un viņiem nav vērts stāties laulībā. Piemeklēt pārus tā, lai abi partneri būtu saderīgi pēc planētām un turklāt vēl lai tiktu ievērota rasu tīrība un netiktu pārkāptas kasai atšķirības, bija grūts darbs.

Ļoti svarīgi bija arī noteikt laulību ceremonijas dienu, lai sieviete agri nekļūtu par atraitni, jo paraža viņai pieprasīja pašsadedzināties kopā ar nelaiķa vīru.
Jāuzsver, ka visos senajos indiešu astrologu tekstos apraksti tika veltīti tikai vīriešiem un tikai daži teksti bija par "sieviešu horoskopiem", kuros tika analizēta sievietes labdarība, tikums un atbilstība sievas statusam.

Analizējot horoskopus, indiešu astrologi izmantoja (un dara to ari mūsdienās) krietni vairāk paņēmienu nekā Rietumu astrologi. Indiešu astroloģijā 95% ir veltīti pareģojumiem par cilvēka stāvokli sabiedrībā, viņa reputāciju, bagātību, veiksmi un tikai 5 % - personības psiholoģijai, rīcības un stimulu motīviem; jautājumi par to, kas, kā un kāpēc notiek cilvēka personības dzīvē, parasti netiek skaidroti. Interesanti, ka indiešu astrologi prognozēšanas darbā nemaz neizmanto augstākās planētas, bet prognozēto notikumu un dzīves posmu precizitāte un secība ir vienkārši apbrīnojama.

Paskaidrojumi
(1) Elektīvā astroloģija - astroloģijas virziens, kas nodarbojas ar labvēlīgākā laika izvēli kādam noteiktam darbības veidam


Avoti
1. Лео А. Полный астрологический словарь. - Москва: Конек, 1996.
2. Браха Дж. Древняя индийская астрология - для современных астрологов. - Москва: Когелет, 2001.
3. Дубровская 0. Н. Краткая история астрологии. -Москва: РИПОЛ КЛАССИК, 2002.
4. Саплин А. Ю. Астрологический энциклопедический словарь. - Москва, ВНЕШСИГМА, 1994.
5. Шри ШримадА. Ч. Бхактиведанта. Свами Прабху-пада - Бхагавад-Гита. - Москва, Ленинград, Калькутта, Бомбей, Нью-Дели, 1990.

Raksta pirmā publikācija žurnāla Astroloģijas Pasaule 2004.gada ziemas numurā

 

(citējot nekautrējieties atsaukties uz www.astropolis.lv)