Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Astroloģijas pamati / Zivis

ASTROLOĢIJAS PAMATI

07. FEB

Zivis

Zivis
daudz ir peļķu un avotu,
strautu, upju un jūru,
bet ūdens -
ir viens

Jebkurā procesā ir kāda noslēdzošā dala, kurā tiek gūts beidzamais (nevis formālais kā Mežāzī) rezultāts. Tā ir nonākšana - stāvoklis, kurā tiek gūti secinājumi, savienojas pavedieni un satek plūsmas. Skaņas sakārtojas vienā simfonijā, visas krāsas - vienā gleznā, visi likteņi - vienā kopīgā liktenī. Jebkurš process savā pēdējā posmā iegūst galīgo nozīmi un jēgu.

Te kļūst skaidrs mērķis, kas nekad nav bijis redzams virspusē un nekad līdz galam nav izprotams notikumu ritumā. Kļūst skaidrs - priekš kam, nevis - kadēļ kaut kas ir noticis.
Auns ir procesa Alfa, Zivis - Omega. Ūdensvīrā notiek atbrīvošanās no loģikas, Zivīs - atbrīvošanās no Ūdensvīra intelektuālās kņadas, žvadzoņas un «sakaru tīkliem». Zivīs ir vieta noslēpumam, neizskaidrojamajam, neizteiktajam. Tāpēc par ikviena procesa noslēdzošo fāzi mums nav dots iepriekš paredzēt, kāda tā būs un par ko notiekošais galu galā izvērtīsies.

Runājot par Ūdensvīru, pieminēju bēgšanu. Bet bēgšanas mēdz būt dažādas. Personības konflikts, bēgšana no formāliem ietvariem, «iešana tautā» ir saistīta ar Ūdensvīru. Savukārt aiziešana no sabiedrības, «bēgšana no pasaules», kā savulaik mēdza bēgt klosterī, ir saistīta ar Zivīm. Tā aizgāja Asīzes Francisks, Sarovas Serafims un Rilas Ivans, un, kā stāsta, pat Krievijas cars Aleksandrs Pirmais. Tā arī mūsdienās dažkārt notiek Indijā: kad ģimenes galva jūt, ka pienākumu pret tuviniekiem ir izpildījis, viņš visu atstāj un apmetas kaut kur kalnos, lai dzīvotu vienatnē.

Ūdensvīrs ir saistīts ar iziešanu kopējā informācijas laukā, savukārt to, kas notiek Zivīs, var nosaukt par iziešanu kopējā esamības laukā. Interesanti, ka viens no lielākajiem 20. gs. prātiem - A. Einšteins, kam Saule bija Zivīs, daudzus gadus centās savienot visus fizikālos laukus, radīt vienota lauka teoriju.

Zivis vairāk nekā jebkura cita zīme ir saistītas ar reliģiju, kaut gan reliģija nav īpaši veiksmīgs apzīmējums tam dzīvajam pavedienam, kas, līdzīgi nabas saitei, savieno ar Radītāju jeb iekļauj atsevišķu esamību kopējā esamības simfonijā. Zivis ir Zodiaka pēdējā - Ūdens stihijas zīme. Vairs nav nozīmes ne Gaisa viedokļiem, ne Uguns ambīcijām, ne Zemes konkrētībai - tas viss ir kā nieku juceklis. Zivīs nozīme ir tam, kādēļ viss IR, nevis - nav. Nozīme ir tam, kas mozaīkas daļiņām liek savienoties attēlā, nevis izkaisīties. Tam, kas skaņas savieno harmonijā, nevis troksnī. Nozīme ir «līmei» jeb tam dzīvajam ūdenim, kas lietas saista kopā.
Pastāv kaut kas tāds, par ko mēs sakām - «vienmēr». Ūdensvīra laikmets ir mainījis daudzus priekšstatus, mainījis realitāti, taču tās lr virspusējas pārmaiņas. Ūdensvīrs ir Gaisa zīme, bet Gaisa stihija lietas dziļi neskar. Toties Zivis ir Ūdens stihijas zīme, kas saistīta ar dziļām norisēm cilvēces kopīgajā psihiskajā laukā.
Jaunais laikmets maina pasaules izskatu - pasaules būtību tas nemaina. Pasaule stāv uz tiem pašiem «vaļiem», uz kuriem stāvējusi. Šos vaļus, par kuriem mēs sakām «vienmēr», mainīt nav laikmeta varā - tas vispār nav laika varā. Zivis, būdama pēdējā zīme, tuvina mūs laika robežai. Zivīs process beidzas un beidzas arī laiks - vismaz laika uztvere šai beidzamajā fāzē stipri vien mainās. Ikviena procesa beigās cilvēks vienmēr sajūt šo bez-laika stāvokli. Beidzoties procesam, beidzas ierastā secība - paliek cilvēks ar to, kas ir viņā.
Beidzamajā fāzē svarīga kļūst iekšējā pasaule, dvēsele, psihe. Tajā notiekošais darbs izvirzās priekšplānā. Tādēļ Māksla (ar lielo burtu) ir cieši saistīta ar Zivīm, jo tā mūs izved ārā no mūsu parastās laiktelpas, ieved dvēseles realitātē, liek kaut ko līdzpārdzīvot, ap-jēgt, iekšēji reaģēt. Māksla spēj darīt dvēseles materiālu pievilcīgu, tādēļ - arī tveramu un «sagremojamu». Analītiskās psiholoģijas radītājs K. G. Jungs teicis, ka viss, kas dzīvē notiek, galu galā ir tas, kas notiek mūsu psihē. Tiešām - beigās ir tikai dvēseles un gara realitāte.
Ūdens stihija ir noslēpumaina. Nekad nav īsti paredzams, kā noritēs šis ikviena procesa noslēguma posms, kādas būs reakcijas, kurās sintezēsies dzīves materiāls, kādas reakcijas noritēs retortēs. Vienā retortē var būt rūgtums, kas grauž, otrā - naids, kas dedzina, trešajā - aizvainojums, kas ēd, ceturtajā - skaudība, kas indē. Ūdens stihija ir saistīta ar dzīvību. Un Zivis, būdama cikla noslēguma zīme, veido izvilkumu, visa cikla dzīvības esenci, kam vēlāk jāpāriet nākamajā ciklā. Apskatot dzīvi kā ciklu, dzīves noslēguma fāzē tiek sintezēts tas, ko cilvēks, aizejot viņsaulē, iznes no šīs pasaules.
Zivis ir viens no agrīnās kristietības simboliem, zivs simbolizēja Kristu. Un nav nejaušība, ka tīri astronomiski iepriekšējo divtūkšgadi sauc par Zivju laikmetu, jo pavasara saulgriežu punkts (Auna 0 grādos) atradās Zivju zvaigznājā. Galvenā kristietības ideja - mīlestības ideja - tiešām vistuvākā ir Zivju zīmei.
Ūdens stihija vieno elementus pēc to radniecības: Vēzis - pēc asins radniecības, Skorpions — pēc enerģētikas, Zivis — pēc esamības radniecības. Cilvēkiem tas bieži vien nozīmē piederību pie vienas reliģiskas konfesijas. Parastajā dzīvē Zivis apzīmē visplašāko radniecīgo būtņu loku. Zivju simbolisms ir saistīts pasaules ūdeņiem - ikdienišķā dzīvē Zivis mums nenozīmē visu lielo esamības okeānu, bet tikai vienu nelielu šī okeāna daļu, piemēram, kādu no «jūrām». Cilvēkam tā parasti saistās ar viņa konfesionālo piederību. Zivis ir maksimālais radniecības mērogs, piemēram, mērogs, kurā kristietim izplatās «tuvākā» jēdziens, kas tiek attiecināts uz visiem kristiešiem, tikai uz savu konfesiju vai tikai uz savu draudzi. Ja cilvēks nav reliģiozs, tad Zivju zīme izpaužas caur nacionālo jeb etnisko kopības izjūtu.
Zivis un Strēlnieks ir cieši saistītas ar reliģiju, tikai Strēlnieks ir saistīts ar pārliecību un ar reliģijas sociālo pusi, turpretī Zivis - ar iekšējām norisēm. Ar Strēlnieku ir saistāmas teoloģiskas zināšanas, savukārt ar Zivīm - sakramentālas zināšanas, dvēseles zināšanas, mistiskā pieredze. Šīs zīmes noslēpums nenozīmē kaut ko īpaši slēpjamu, vienkārši - Zivis prasa īpašu pieeju.
Zivju gadījumā nederīgs ir tai pretējas zīmes - Jaunavas - instrumentārijs. Zivis nevar darboties mehāniski un racionāli, kā to dara Jaunava, Zivīm vienmēr ir svarīgs iekšējais stāvoklis, attieksme, noskanēšanās.
Sliktus rezultātus dod dažādi centieni mehāniski, mākslīgi «ielauzties» Zivju zīmes jomā. Tie ir centieni izlauzties, izlēkt no realitātes skavām, tieksme par katru cenu ātrāk nonākt ārpus vai galu galā. Zivis ir saistītas ar visdažādākajiem veidiem, kā cilvēks cenšas to panākt. Un šie veidi (tas ir svarīgi) ir atkarīgi no dvēseles attīstības un no tā, kur tieši dvēsele grib nonākt, «izlecot» no ikdienišķā stāvokļa. Ar Zivīm ir saistītas visas psihotehnikas, pašiedziļināšanās, meditācijas un lūgšanas. Ar Zivīm saistīts parastais miega stāvoklis, tāpat arī jebkuras «gremdēšanās» vīzijās, redzējumos, sapņojumos, ko sniedz, piemēram, māksla, mūzika, kino.
Zemākā līmenī ar Zivīm ir saistītas dažādas «smagās meditācijas» - alkohola un narkotiskā reibuma stāvokļi. Zemākā izpausmē ar Zivīm saistīti izšķīšanas, iziršanas, izviršanas stāvokļi, psihiskas «Puves», psihiskas slimības.
Normālā izpausmē Zivis atbild tieši par psihisko veselību, kas ielejama tikai tad, ja cilvēks jūtas pareizi iekļauts kopīgajā esamībā, ja cilvēks jūt visa iekšējo nedalāmību un saistību, ja viņam ir savas un pasaules jēgas izjūta.
Augstākā izpausmē Zivju zīme sniedz svētuma un svētlaimes stāvokli.
Organismā Zivis saistītas ar organisma ūdeņiem un pēdām.
Pār Zivīm valdošā planēta ir Neptūns.
Tā ka tiku veltījis uzmanību zīmēm ka procesa divpadsmit posmiem, tagad atbilstoši tiem aprakstīšu grāmatas tapšanas ceļu* (*Pēc S. Aizina «Vispārējas astroloģijas»)
1. Sākumā rodas ideja, kaut kas ir aizdedzies, ir dzimusi iecere (Auns).
2.  Par šo tēmu sāk krāties materiāls, tiek vākti un izvērtēti resursi un iespējas (Vērsis).
3.Tēma tiek apdomāta un apspriesta, noskaidrojas arvien vairāk konkrētu elementu, notiek arvien intensīvāka informācijas cirkulācija - sarunas, viedokli, jautājumi un atbildes (Dvīņi).
4. Materiāls sāk «nogatavoties», top pamati, grāmatas iekšējais konteksts. Veidojas visa turpmākā procesa «virtuve» (Vēzis).
5. Sākas tīri radošs process - tiek radīts teksts (Lauva).
6. Teksts tiek sakārtots, tiek slīpētas detaļas, analizēti un kritizēti fragmenti, kaut kas tiek atsijāts (Jaunava).
7. Rokraksts pirmoreiz iziet pasaulē, ar to iepazīstas un to vērtē iespējamie izdevēji (Svari).
8. Pēc pirmās iepazīšanās notiek pamatīga iedziļināšanās materiālā, rokraksts iziet pārbaudījumus. Ja tie tiek izturēti, spēki apvienojas, darbs kļūst kopējs un ieiet jaunā līmenī (Skorpions).
9. Izdevējs ir noticējis, manuskripts iekļaujas izdevniecības stratēģijā. Kopīgai kustībai pievienojas citi - literārie redaktori, korektori, maketētāji, tipogrāfijas darbinieki (Strēlnieks).
10. Makets top par grāmatu. Grāmata iznāk un ieņem vietu grāmatu pasaulē (Mežāzis).
11. Ar grāmatu iepazīstas tas auditorija, to apskata no dažādiem viedokļiem. Dažādu uzskatu gaismā tā it kā no jauna piedzimst, atklājas no pavisam negaidītiem aspektiem (Ūdensvīrs).
12. Tiek sasniegts galīgais mērķis un galīgais rezultāts. Grāmata vai nu ieplūst kopīgajā dzīves telpā, kļūst par kopīgas dzīves sastāvdaļu, vai arī - pazūd un aiziet aizmirstībā (Zivis).

 

no grāmatas "Dzīves astroloģija" 1998-2003
 

citējot nekautrējieties atsaukties uz www.astropolis.lv