Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Metodes un pētījumi / Zodiaka kritiskie grādi

METODES UN PĒTĪJUMI

04. OKT

Zodiaka kritiskie grādi

Zodiaka kritiskie grādi
Astroloģijas simbolismā par "kritiskiem" tiek uzskatīti trīs pirmie un trīs pēdējie katras zīmes grādi. Paši spilgtākie starp tiem ir pirmais un trīsdesmitais grāds - anareta. Kādas izpausmes īpatnības piemīt planētai, kas atrodas vienā no šiem grādiem?
Atcerēsimies, ka viens no pamatjēdzieniem astroloģijā ir cikls ar tā fāžu īpatnībām.

Katra Zodiaka zīme ir viena no Saules impulsa divpadsmit daļu cikla secīgajām fāzēm. Bet katru fāzi (zīmi) mēs varam apskatīt arī kā patstāvīgu mazu ciklu, kas ir ietverts lielajā ciklā. Piemēram, gada ciklā ir 365 dienas, bet katra diennakts ir cikls, kad Zeme apgriežas ap savu asi, proti, cikls ciklā. Diennakts cikls, līdzīgi kā gada cikls, sastāv no fāzēm, kas simbolizē aktīvās, apzinātās jan enerģijas un pasīvās, neapzinātās enerģijas attiecību pārmaiņas; šīs fāzes ir rīts, diena, vakars, nakts. Savukārt diennakts tiek iedalīta 24 stundās, katra stunda - 60 minūtēs, minūte - 60 sekundēs. Un tā mēs līdz bezgalībai lielākos periodos varam atrast mazākus.

Tāpēc jebkuras planētas iešanu pa vienu Zodiaka zīmi var uzskatīt par mazu ciklu, kas atrodas tās lielajā ciklā - Zodiaka aplī. Šis periods raksturo mijiedarbības attīstību starp planētu un zīmi. Zīmes trīsdesmit grādi kļūst par pakāpeniskām šī perioda fāzēm, un katra no tām planētas izpausmei piešķir noteiktas īpatnības. Virzībā pa zīmi planēta, izmantojot zīmes īpatnības, apgūst sava principa izpausmes iespējas. Tas, cik planētas izpausme ir apzināta vai instinktīva, ir atkarīgs no attīstības fāzes, proti, no grāda, kurā planēta atrodas.

Līdzīgi kā citos ciklos, piemēram, Saules-Mēness ciklā, pirmajā tā pusē (pirmajos 15°) planē-
tas izpausmēs dominē aktīvā, kinētiska enerģija. Planēta it kā mācās īstenot savu potenciālu ar šīs zīmes īpašību starpniecību. Tā kā mācībās ir nepieciešama prakse, planēta uzkrāj pieredzi, galvenokārt izpaužoties ārējā pasaulē. Taču pirmajos trijos grādos tās aktivitāte ir visai specifiska. Lūk, kā tas ir izskaidrojams.

Planētas pāreja zīmē (ingresija) ir salīdzināma ar Saules ieiešanu Auna zīmes 0°. Tas ir jauna cikla sākums, varens ārējas izpausmes impulss. Planētas atrašanās pirmajos trijos grādos savā ziņā atgādina planētas sadegšanu savienojumā ar Sauli vai Mēness izpausmi tūlīt pēc jauna mēness: tās ārējā aktivitāte ir tik intensīva, ka apziņa nepagūst kontrolēt tās izpausmes. Turklāt pēc ingresijas planēta saskaras ar jaunām, neapgūtām un neierastām, īpašībām. Var uzskatīt, ka tai nav pieredzes sava principa izpausmē uz jaunu enerģiju pamata un planēta "jūt" diskomfortu. Hiperaktivitāte tās izpausmēs jaucas ar pieredzes trūkumu, impulsivitāte - ar apziņas trūkumu, un šis sajukums planētas izpausmes dara neadekvātas. Planētas "vajadzības" ir lielākas par tās iespējām. Tādēļ arī pirmie trīs katras zīmes grādi tiek saukti par "kritiskiem". Sievišķām planētām šis stāvoklis ir smagāks nekā vīrišķām, īpaši, ja tās atrodas vīrišķās zīmēs.

Brieduma gados planētas pirmajos grādos parasti harmonizējas salīdzinājumā ar to izpausmi bērnības un jaunības periodā.
Turpmākajos zīmes grādos planētas aktivitāte pārstāj būt pārmērīga, un pamazām apzinātība tās izpausmēs kļūst lielāka. Apzinātība sasniedz kulmināciju 15°, tāpat kā pilnmēnesī Saules apziņa pilnībā apgaismo Mēness instinktīvo dabu.

Kad cilvēkam planēta atrodas šādā stāvoklī, viņš (ja to vēlas) var pievērst uzmanību cikla pirmās puses kļūdām un apzināties tās. Vidus - tas ir turpmākā ceļa izvēles punkts. Šī izvēle noteiks to, vai cikla rezultāts būs evolūcija vai involūcija. Kad planēta nonāk piecpadsmitajā grādā, tā sniedz maksimālu apzināšanos par to, kā jārealizē tās princips, izmantojot zīmes enerģijas, un cilvēks, izdarot izvēli evolūcijas vai involūcijas virzienā, planētas cikla otrajā pusē sāk nostiprināt savu pieredzi. Aktīvā enerģija pamazām pārvēršas pasīvajā, potenciālajā. Darbība no ārējā plāna pamazām pāriet iekšējā. Iegūtā pieredze nostiprinās neapzinātajā kā ieradums. Arvien mazāka ir apziņas klātiene planētas izpausmēs, palielinās automātisms, instinktivitāte, kas atbilst apgūtajai pieredzei.

Trīs pēdējos zīmes grādus var salīdzināt ar Mēnesi neilgi pirms jauna mēness. Cikls tuvojas beigām, pieredze ir uzkrāta, bet enerģija gandrīz pilnībā ir pārgājusi potenciālā stāvoklī, tās nepietiek ārējai aktivitātei. Un planēta šķiet tik ļoti "pieradusi" pie šīs zīmes, ka izpaužas automātiski, nepieslēdzoties apziņai. Turklāt tās ārējā aktivitāte ir minimāla - planēta "dzīvo" intensīvu iekšēju dzīvi.

Astroloģijas literatūrā bieži tiek rakstīts par tā saucamo planētu "vājumu" pēdējos grādos. Tas nav īpaši veiksmīgs apzīmējums. Ja planētas spēku vērtē pēc enerģijas, kas tai piemīt, tad, pēc nezūdamības likuma, grādu maiņa nevar mainīt šo enerģiju - mainās tikai attiecība starp tās kinētisko (aktīvo) un potenciālo (pasīvo) raksturu. Kad planēta ir kādā no pēdējiem grārliem, ir jāsaprot, ka tā ir maz pielāgota ārējai darbībai. Bet šāda planēta var kļūt par varenu motivējošu spēku, garīgu sasniegumu pamatu.
Planētas stāvoklis vienā no trim pēdējiem grādiem liecina par to, ka tās izpausmju sfērās pastāv noturīgs ieradums. Atbilstošā pieredze ir daudzreiz atkārtojusies, tāpēc tā ir iesakņojusies cilvēka bezapziņā un aktivizējas bez apziņas pieslēgšanās, proti, automātiski.

Tādēļ planētas zīmes pēdējos grādos ir viens no faktoriem, kas raksturo cilvēka instinktīvo, neapzināto dabu. Izvērtējot to darbību konkrētā horoskopā, mums ir jāpatur prātā universāls noteikums, kas attiecas uz bezapziņu: jebkurā jomā iegūts ieradums nesniedz šīs pieredzes vērtējumu. Proti, cilvēks var būt nostiprinājis planētas izpausmes gan evolūcijas, gan involūcijas virzienā.

Par iepriekšējās pieredzes raksturu mēs spriežam nevis pēc apziņas pakāpes planētas izpausmēs (apzinātībai vai neapzinātībai nav nekā kopīga ar šādu analīzi), bet pēc visām tās stāvokļa īpatnībām horoskopa kopējā kontekstā.
To ir ļoti svarīgi atcerēties, interpretējot planētas pēdējos grādos. Astrologu vidū pastāv uzskats, ka planēta, nonākot anaretā, jau pilnībā ir izsmēlusi savas funkcijas konkrētajā zīmē. Cilvēks ar šādu planētu ir uzskatāms par pieaugušu un pieredzējušu sfērās, kurās atbilstoši zīmei un namam darbojas šīs planētas princips. Taču te var pieļaut nopietnu kļūdu: mēdz būt gadījumi, kad cilvēks ar šādu planētu ir uzkrājis negatīvu pieredzi tās zīmes tēmās, kurā planēta atrodas. Tad ir runa par kavētu attīstību un pieredzes trūkumu, kuri ir dziļi iesakņojušies cilvēka psihē un kļuvuši par  daļu no cilvēka, neatņemamu rakstura iezīmi.

Acīmredzami vīrišķo planētu stāvoklis pēdējos grādos ir "kritiskāks" nekā sievišķo planētu stāvoklis, īpaši neadekvāti vīrišķās planētas "jūtas" sievišķo zīmju beigās.
Nevajadzētu uzskatīt, ka planēta, kas atrodas pēdējos grādos, noteikti ir ārēji pasīva. Aktivitāti vai pasivitāti nosaka planētas grincips un tas, vai zīme ir sievišķa vai vīrišķa. Šīs planētas sfērās cilvēks izpaužas, nedomājot līdzi, balstoties uz iedzimto pieredzi. Tiesa gan, kinētiskas enerģijas trūkums nevar neiespaidot rīcības efektivitāti - planētas potenciālās iespējas daudzkārt pārsniedz redzamo rezultātu. Svarīgi ir tas, ka visā, kas attiecas uz planētām pēdējos grādos, pat objektīvi lieli sasniegumi neliecina par pilnīgi izpaustām iespējām.

Bērnībā cilvēks viegli īsteno visu, kas ir saistīts ar planētām pēdējos grādos. Planētai atbilstošās spējas bērnā izpaužas agri, tā ka šķiet — bērns "atminas" to, ko prata iepriekšējās dzīvēs. Bet ar gadiem viņam it kā zūd vēlme veikt jebko šādu planētu sfērās - tajās viss šķiet pazīstams un tādēļ neinteresants. Bet briedumā cilvēkam rodas neizskaidrojamas skumjas pēc tā, no kā viņš gandrīz apzināti ir atteicies. Vērotājam no malas var likties, ka cilvēks, kam ir šādas planētas, ir daudz sasniedzis atbilstošajās jomās, taču pats šo planētu "īpašnieks" zina, cik niecīgu daļu savu spēju viņš ir īstenojis dzīve.

Var rasties jautājums: kādēļ "kritiski" ir tieši trīs pirmie un tris pēdējie grādi, nevis kādi grādi vairāk vai mazāk, īpaša nozīme ir skaitlim trīs. Tas sasaista kopā trīs pasaules, kurās cilvēks izdzīvo savu konkrētā brīža evolūcijas posmu, — fizisko, astrālo un mentālo. Ar zīmes (30°) dalījumu trijās daļās ir saistīts dekanātu (zīmes fragmentu, kuru garums ir 10°) simbolisms. Arī skaitlis desmit ir ļoti nozīmīgs. Ne velti vairumam Zemes iedzīvotāju skaitīšanas sistēma ir veidota uz skaitļa desmit pamata.

Kabalā desmitā seti rota simbolizē desmito izpausmes fāzi, ko sauc par Valstību (Malkutu) -
mūsu fenomenu pasauli. Pirmais zīmes dekanāts ir saistīts ar fizisko, otrais — ar astrālo, un trešais - ar mentālo pasauli. Tas atbilst augstāk aplūkotajam planētas ciklam zīmē. (Zīmes sākumā planēta ir aktīva ārēji, fiziskajā plānā, zīmes beigās tā vairāk izpaužas iekšēji, mentālā plānā.) Un katras zīmes desmit grādi simbolizē desmit scfirotas - desmit fāžu izpausmes secību trijās pasaulēs. Taču tas viss neizskaidro to, kādēļ tieši trīs grādi zīmes sākumā un beigās ir "kritiski".

Pamēģināsim sadalīt zodiaka zīmi divpadsmit vienādās daļās pēc analoģijas ar divpadsmit zīmju ciklu. Viena divpadsmitā daļa veido 2,5°. Un tad pirmie 2,5° atbildīs Auna fāzei, kas simbolizē pirmo aktīvo un koncentrēto tieksmi izpausties. Sājā attīstības posmā enerģētisks, impulss savā ceļā pārvar jebkurus šķēršļus, ignorējot objektīvos apstākļus. Un tas tiešām līdzinās planētas izpausmei zīmes pirmajos grādos. Turpretī pēdējie 2,5° atbilst Zivju noslēdzošajai fāzei, kurā norisinās visa cikla pieredzes apgūšana un "izšķīdināšana" kolektīvajā bezapzinā. Un šī fāze līdzinās planētas izpausmei jebkuras zīmes beigās.

Vienkāršības pēc 2,5° var noapaļot līdz trim grādiem, taču, iespējams, par "kritiskiem" ir jāuzskata tieši divarpus grādi jebkuras zīmes sākumā un beigās. Visspēcīgākās "kritisko" grādu izpausmes ir vērojamas pirmajā un pēdējā grādā, kas, līdzīgi kā Zodiaka ciklā, atbilst pirmajam Auna dekanātam un pēdējam Zivju dekanātam.

No visa augstāk teiktā izriet, ka planētas atrašanās pēdējos grādos liecina par noteikta pieredzes cikla noslēgumu. Tātad šīs planētas darbības sfērā cilvēku gaida pāreja uz nākamo līmeni, nākamo spirāles vijumu. Karmiskais uzdevums, kas saistīts ar planētu pēdējā grādā, ir līdzīgs horoskopa XII nama nozīmei: cilvēkam ir jāupurē šīs planētas involūcijas izpausmes, savu laiku nodzīvojušas izpausmes zīmē un jāasimilē tās izpausmes, kas sekmē jaunas dzīves pieredzes apgūšanu. Vienlaikus cilvēks nav tiesīgs vienkārši atkārtot apgūto, spekulēt ar iedzimtām dāvanām, - sfērās, kurās darbojas planēta anarctā, ir jāpāriet uz būtiski jaunu planētas īpašību izpausmes līmeni.

Turklāt jāpiebilst, ka zīmes pirmo un pēdējo grādu specifika attiecas uz visiem horoskopa elementiem, kas atrodas šajās zonās, ari uz namu virsotnēm un vidējiem punktiem (midpointiem).
Kā noteikt to, kādā virzienā planētas izpausmes attīstīsies dzīves laikā? Atbildēt uz šo jautājumu ļauj pilna šīs planētas stāvokļa analīze horoskopā. Bet īpašu uzmanību ir jāvelta tās namam, tās attiecībām ar Mēness mezgliem, kā arī zīmei X nama virsotnē. Planēta var ieņemt stāvokli, kas nepārprotami liecina par tās aktivizēšanos dzīves gaitā, proti, par tās ārējās attīstības jaunu ciklu. Taču var gadīties arī pretējais - planētas stāvoklis var liecināt par tās pakāpenisku aiziešanu no ārējām izpausmēm.

Raksta pirmā publikācija žurnāla Astroloģijas Pasaule 2005.gada rudens numurā.

 
(izmantojot materiālu nekautrējieties atsaukties uz www.astropolis.lv)